*

pārāk daudz stresa man tuvākajā laikā paredzēts:

ā) piektdien piedalīšos savās pirmajās sacensībās kopā ar zirgu, kuras būs arī manas pirmās orientēšanās sacensības. viņas gan notiek Dabaszirgos, nelielā, savējo lokā (es gan visus savējos vēl nemaz personīgi nepazīstu), bet tomēr ar kārtīgu nolikumu, svinīgu pirmsstarta parādi, kontrolpunktiem, laika limitu un pucēšanos, protams. it kā jau nekas traks, bet negribas arī gluži tā galīgi izgāzties - neatrodot nevienu kontrolpunktu vienkārši apmaldīties mežā;

bē) otrdien no rīta man ir braukšanas eksāmens CSDD. pagaidām šķiet, ka tas būs kaukas krietni briesmīgāks par bakalaura eksāmnu LKA;

cē) piektdien vakarā, kaukad pēc mačiem, mums ar Radiku ir sarunāts pirmais treniņš pie iejādes treneres. vispār var teikt, ka tas būs pirmais, pavisam īstais jāšanas treniņš manā mūžā. tie pāris mēneši Kleistu mācību grupā pie Villijas 1997. gadā neskaitās.

*) man ir 2 gab jaunas grāmatas - būs ko darīt visu vasaru. man šo abu grāmatu sakarā pat radās doma par to, ar ko es varētu gribēt pelnīt naudu pēc gadiem, hmmm, pieciem - desmit;
( šitādas )
*) vakar bij braukšana, šodien bij braukšana, rīt būs braukšana, 1dien būs braukšana, 2dien būs braukšana - ļoti liela iespēja, ka pēc tam eju uz eksāmenu un dabonu tiesības;
*) es gribēju rakstīt vēl kautko, bet man viss sajuka un es visu aizmirsu. ā nu varbūt to, ka šodien braucot ar riteni konstatēju, ka galīgi nemaz neesmu formā, bet tas tā.

šodien visādiem notikumiem tik pārbagāta diena, ka tas, kas notika no rīta, jau šķiet drausmīgi sens.
*) no rīta braucu uz Rīgu ar tēta Volvo V70. biju jau kaukad sen viņu stūrējusi, bet tas bij tiešām sen un tagad pēc mūsu 1,4 litru benzīnGolfiņa, šitas milzīgais 2l turbodīzelis likās baigā bauda. stabils, paklausīgs, necimperlīgs un mierīgs. gabarītus protams nejūtu, bet pagaidām es viņus īsti nejūtu arī Golfam. salīdzinājumā ar Volviķi Golfiņš liekas tāds nervozs raustiķis;
*) noliku teorijas eksāmenu CSDD. ar vienu neizbēgamo neuzmanības kļūdu. stulbi tik, ka braukšana nobremzējusies - instruktoram daudz jaunu kursantu uz pavasari saradies un švaki ar laikiem. man starp nākamo un aiznākamo nodarbību vairāk nekā 10 dienas starpā, tas nozīmē, ka pie tiesībām varētu tik uz aprīļa beigām/maija sākumu;
*) šorīt mamma atbrauca no Londonas un atveda manus jaunos ībejā pirktos jāšanas zābakus. nav jau tik smuki kā īstas ādas un drošvien arī ne tik izturīgi, toties vīgan un ļoti lēti. būs labi arī, ja tik vienu sezonu nokalpos. varēšu uzcirst uz Lielās piektdienas mačiem;
*) lielāko daļu dienas pavadīju taisot tonnu sušī par godu dzīvesbiedra jubilejumam. sušī, kārtainās mīklas magoņrausīši un svaigi salatķiki, papildināti ar pavisam svaigu un vitamīniem pārpilnu virzu no siltumnīcas;
*) ā un vēl mani šodien uzaicināja slepenajā slēgtajā zirdznieku forumā, nu kur viss tas Plakanciema krū un vēl visādi naturāļi un pusnaturāļi ņemas. taga gribas tur pilnīgi visu izlasīt. labi, ka šis notika pēc teorija eksāmena nolikšanas, citādi tak es nebūtu varējusi pamācīties, kad blakus tabā kaukas tik intrsants lasāms;
*) aij man vēders pārbāzts ar tiem sušī un rausīšiem un tēju, nekas te nerakstās, bet viss ir ļoti, ļoti labi.

jēēē, noliku autoskolas lielo ieskaiti (60 jautājumi BEZ kļūdām) un autoskolas eksāmenu (30 jautājumi, drīkst pieļaut vienu kļūdu. ar otro reizi, jo pirmajā muļķīgi neizlasīju kārtīgi vienu jautājumu) teorijā. značit esu pārkāpusi tam, pie kā iesprūdu pirms 7 gadiem. 1dien jānoliek CSDD un jāsāk saraut braukšana - pēdējā laikā retāk sanācis braukt.

vispār ir baigi svarīgi kā pasniedz teoriju. pirmā reize bij tik 8. martā, kopā septiņas trīs stundu garas nodarbības, bet visa viela ļoti skaidri, saprotami un lakoniski salikta pa saderīgām tēmām. nevis kā iepriekšreiz - gāju 2 mēnešus pa divām, četrstundu reizēm nedēļā, kur visu stāstīja gaaaari, plaaaaši, riiiiņķī, aaaapkārt un visus paragrāfus no CSN konkrēti pēc kārtas, bet beigās skaidrības nekādas.
karoč, ļoti rekomendēju pasniedzēju Natāliju Fjodorovu Grosā. stingra, bet lādzīga un ļoooti labi visu izstāsta.

*) šorīt ļoti jocīgs rīts. visjocīgākās bija divas lietas - tas, ka par spīti šim, mans vilciens nokavēja tikai 5 minūtes. un tas, ka pa ceļam uz staciju, starp milzumdaudz automašīnām, kas gaidīja rindā pie aizvērtas pārbrauktuves, ratos iejūgta stāvēja arī mana mīļā Upene. izskatījās ļoti skaisti - lērums ar izplūdes gāzes smirdinošām mašīnām, bet pa vidu tāds sapucēts balts sirms sapņu zirgs;
*) izrādās, ka pierunāt ļoti dubļainu Radžu iekāpt duškabīnē, lai noskalotu viņas vēderu un ķepas nav nekas baigi grūts un sarežģīts. izskatījās, ka viņa pat neapvainojās;
*) sanāca tādas kaukāziskas pusdienas - Kārļa taisītais, garšīgais veģetārais plovs un mans vakardien, kaukādā prāta aptumsumā nopirktais sarkanvīns. bet es regulāri ilgojos pēc Gruzijas;
*) 4dien lielā 60 jautājumu ieskaite autoskolā, bet jo tuvāk viņa nāk, jo man mazāk gribas mācīties un, jo vairāk kļūdu es pieļauju;
*) bij vēl kkas, bet es jau aizmirsu.

ja neskaita to, ka no rīta izgāzu pusi smūtija uz virtuves grīdas un par to vēl apraudājos, šodien nenormāli forša diena. silti, saulīte spīd, jājam pa pasakainu mežu - es ar savu jauno pastāvīgo draugu Radiku, Kārlis ar Naudiņu, Iveta ar Ariku un vēl Radžiņa smuki rikšo līdzi (Ivetas Kuzja arī) - ko vēl vairāk vajag.
+ pati stūrēju pie/no Līgas. sāk pavisam reāli ticēties, ka varu pabraukt un, ka ne visai attālā nākotnē varēšu nokārtot arī braukšanas eksāmenu.

( divas ilustrācijas )

s) iemēģinājām svaigēdāju restorānu Raw Garden - baigi labs - ļoti, ļoti ņam ņam pieēdām pilnu vēderu, forša apkalpošana un mājīgi arī. tik tas, ka bijām tur vienīgie apmeklētāji - ejat jūs ar, lai viņš nebankrotē;
t) šausmīgi sapriecājos, kad ieraudzīju savu tantiņu. nu ir tāda tantīte ar zaļu lakatiņu, kas pa retam stāv uz Dzirnavu/Barona un pārdod papīra kabatslakatus vai pildspalvas. nezinu kāpēc, bet man viņa ļoti patīk, ne reizes neesmu pagājusi garām neieberot sauju naudiņas un pieklājības pēc paņemot arī kabatslakatu paciņu. veselu mūžību nebija redzēta, vismaz tais diennakts laikos, kad kursēju gar turieni - sāku jau uztraukties, ka šī pavisam švaka palikusi vai, nedodies, aizgājusi viņāsaulē. viņas satikšana man vienmēr liekas kā laba zīme un rada tādu siltu sajūtu iekšā;
m) pabeidzu pa ārstiem iešanas epopeju - biju pie jukušas neiroloģes, uz parastu rentgenu un pie jaukas fizioterapeites. neiroloģe neko jēdzīgu nepateica, par visu vari izrakstīja pretsāpju zāles (es viņai saku - man TĀ nesāp, tikai ir jūtīga pie noteiktām kustībām, viņa tik - nē, ja jūs esat atnākusi, tad sāp un grūž man to recepti rokās), kuras protams nepirkšu. rentgens uzrādīja, ka kritienā mugurkauls nav bojāts, toties kopš bērnības ir izveidojies nepareizs mugurkaula izliekums (lordoze) - starp krustiem un jostasvietu krietni par daudz uz priekšu. neiroloģe teica, ka neesot ieteicams jāt vispār, fizioterapeite tomēr vēlīgi atļāva, tomēr piezīmēja, lai labāk nelecot (varot jāt soļos un sīkā riksītī - jā, kā tad!). ar jōgu ar jāuzmanoties un dažas āsanas esot ļoti neieteicamas - piemēram, visas tās riebīgās, kas jātaisa guļot uz vēdera.
diezgan šokējoši liekas, ka ja man nebūtu darba apmaksātas apdrošināšanas, tad viss šitas man tai ARSā būtu izmaksājis 50 Ls. un es kopumā pie tiem ārstiem un rentgeniem pavadīju ne vairāk kā stundiņu, turklāt tā neirolģe patiešām nelikās laba speciāliste;
b) braukšanas nodarbībā gan šodien negāja. viss juka un es kko nejēgā nervozēju. karoč neesmu rīta cilvēks - dienas pirmajā pusē ir problēmas ar koncentrēšanos. pēcpusdienās man iet 10x labāk;
l) vannasistabā atkal līst;
k) nerakstās man šite pēdējā laikā, bet tādi periodi jau ik pa laikam uznāk. šausmīgi gribas pavasari.

šodien bija ārkārtīgi produktīva diena. neatceros, kad es (lielais un mājās dirnošais slinkumaiss) pēdējoreiz būtu tik daudz visu ko vienā dienā izdarījusi.
atzīmēšanas vērtas no tā visa liekas trīs lietas:
ā) beidzot aizvedu savu, pirms diviem mēnešiem no zirga nokritušo, muguru pie ārsta. ja kāds man būtu pateicis cik tas ir vienkārši, būtu uzreiz to izdarījusi (ņem savu, darbā piešķirto Gjensidige platīna polisi, aiziet uz ARSu, parāda un apmeklē kādus speciālistus tik ievajagas). uztaisīja rentgenu, rīt būs rezultāti, ta redzēs;
bē) iestājos autoskolā. nodarbības sāksies 15.02. ceru, ka šis piegājiens būs veiksmīgāks, nekā iepriekšējais, kas bij pirms kādiem 7 gadiem;
cē) eju pa ielu un domāju par vienu cilvēku. divas minūtes pēc tam viņš izaug no zemes tieši manā priekšā. krutākais, ka viņš tipa nemaz nav LV. nu ir, bet uz tik, tik īsu laiciņu, kas tas neskaitās. absolūti lieliski, absolūti nejauši un absolūti necerēti.

mjā, sava mašīna nav slikti. tad nekas netraucē vēlā, vēlā piektdienas vakarā, pēc vāļāšanās pa dīvānu un dokumentārija par supermasīvajiem melnajiem caurumiem noskatīšanās aizbraukt uz Rīgu - iedzert pa tējai Aptiekā, uzkāpt Bastejkalnā un pavisam jocīgā vietā satikt savu ex, lai ar prieku konstatētu, ka viņš izskatās labāk un dzīvīgāk nekā iepriekšējā tikšanās reizē (es taisījos viņam piezvanīt jau kopš pagājušā gada pēdējās dienas).

un atpakaļceļā pirmo reizi piesēdos pie mūsu mašīnas stūres un pirmo reizi braucu pa tumšu apsnigušu šoseju. gāja labi un bez īpašas tizlošanās.

mīļā, dārgā frendliste, pirms iešanas uz pajautaa prasīšu vispirms jumsīm -
man vajag labu autoskolu un labu instruktoru. gribēju iet Saļikā uz Vendi, bet tā it kā esot likvidēta.
izpētīju visu, kas bija atronams zem taga 'autoskola' pajautaa, bet tāpat nekādā skaidrībā netiku.

vajag, lai ir rīta grupas, lai ir sakarīgs pasniedzējs, kas runā skaidrā latviešu valodā, lai nenoplēš nenormālāko summu un, lai atrodas ērtā vietā, vislabāk netālu no stacijas. (ir doma par Vanagu, bet bišķi bail no tā, ka tas ir baigais meinstrīms, kur apgrozās lieli pūļi un tur var gan paveikties, gan arī nepaveikties)
un kā tur tagad ir - instruktori ir piesaistīti konkrētai autoskolai vai nav? vienu brīdi bija, tad nebija, bet kā ir tagad nesaprotu. t.i. - es varu sākt jau braukāt pie kāda instruktora un iet uz teoriju, kad esmu jau puslīdz gatava braukšanai?

ļoti priecāšos par jebkādiem noderīgiem ieteikumiem. ā un ja kādam ir nevajadzīgas tās grāmatas - arī par tām būtu ļoti pateicīga.

p.s. man, piemēram, ieteica instruktoru Aivaru Skrastiņu, bet http://www.instruktori.lv/ par viņu rodamas ļoti pretrunīgas atsauksmes. varbūt kādam ir kkas konsekventāks iesakāms?

g) esam par soli tuvāk būšanai par īstiem midlklās buržujiem - kopš šodienas mums ir pašiem savs ceturtais golfs, 14 gadus vecs, bet lieliskā stāvoklī (vienas aizmugurējās durvis netaisās vaļā) un ar minimālu nobraukumu. un tas viss par baltu velti;
a) jāsāk meklēt autoskola un es varēšu, kad vien ienāks prātā, pati aizbraukt pie savas zirgu guru. eckursijā arī;
t) šodien Ziemīšu balle teātrī, nevar saprast, ko vilkt uz muguras. tēma esot glamūr (jāpiezīmē, ka ārkārtīgi oriģināli);
j) joprojām nav ne jausmas ko iesākt Vecgada vakarā. no vienas puses nekādu baigo ļembastu negribas (un gan jau šovakar tāpat dabūsim kauko tādu), no otras puses es jau 3-4 iepriekšējos gadus esu sagaidījusi mājās Saļikā un tas ir galīgi apnicis. toties man 2.01. jau pirmspusdienā jābūt darbā. vot.

nu, čau, začīši, mēs pēc stundiņas laižam projām, būs jums apmēram 3 nedēļu atvaļītis no mums. domāju mums tur negadīsies īpaši daudz pieejas globālajam tīmeklim.

bet vispār diena diezgan kreizī. pastnieks tā arī neatnesa internetā pirkto lonlīplanet ceļvedi, kuram vakar vai šodien točna bija jābūt, izdomājām aizlaist uz pastu, moš tur ieķēries. aizbraucām, bet izrādās ka nezinkāpēc tieši otrdienās pastam mainīts darblaiks un viš strādā līdz 14iem. mēs, protams, bijām tur pusstundu vēlāk. mājās braucot sašķaidījām tēta Volvo labo spoguli, kas ir patiešām šausmīgi, jo tētim nav uz pasaules nekā mīļāka par viņa mašīnu. un es vēl pāris min pirms tas notikās padomāju, ka šodien tāda skāba diena. nu, jā un vēl no virtuves skapīša nogāzās skārda bundža ar vīgriežu tēju, daļu tējas izbārstot un savā lidojumā sašķaidot arī vienu bļodiņu. pēc tā visa ļoti ceru, ka visa negatīvā enerģija būs paspējusi atrast veidus kur izlādēties un, ka lidostā, lidojumā un galamērķī viss būs pavisam, pavisam labi un veiksmīgi.

Gruz Gruz Gruzonsija

nu, jā, pirmdienas rītā, pēc brīvdienu sēņotāju pūļiem, nevar gaidīt daudz ko vairāk par viņu nogriezto sēņu kātiem, miljoniem mikroskopisku gailenīšu un arī daudz, dažādām, pārdabiski skaistām mušmirēm.
nu labi, īstenībā jau diezgan daudz visakā salasījām.
bet
tiem apRīgas pliki priežainajiem mežiem pēc maniem priekšstatiem pietrūkst mežīguma. visu laiku no manis neatstājās klusas ilgas pēc lepnajiem, skaistajiem, smaržīgajiem un maģijas pilnajiem Smiltenes mežiem.
un vēl
man ļoti patīk braukt ar mašīnu.
stūrēju pusceļu turp (bijām aizbraukuši līdz Mālpils ceļam) un visu ceļu atpakaļ.

1) es joprojām protu braukt ar mašīnu, lai gan nebiju to darījusi, manliekas, ka pāris gadus. (toč kkad jāsaņemas un jānodara tā autoskolas lieta)
2) es nekad mūžā negribu iet pie citas zobārstes. (jo manējā ir enģelis)