*

darot neko uzgāju foršu attēliņu, kas pa lielam izsaka to, kāpēc man riebjas skatīties TV un, kāpēc es to nedaru -



TV’s good for your health!
Prime Time by LAURIE LIPTON

( citas pelēkas Laurie Lipton bildes )

man patīk, ka man reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka ir citi cilvēki, kuriem arī reizēm izdomājas skaistas un jēdzīgas domas. man patīk, ka dažus no viņiem es pazīstu. man patīk, ka reizēm mēs neklusējam un mūsu atsevišķo skaisto un jēdzīgo domu vietā rodas jaunas, kopīgas - lielākas skaistas un jēdzīgas domas.

tas viss manā iekšējo acu priekšā rādās kā dzidrs, dzidrs kalnu ezers, kura zaļganzilajā krēslā lēni un cienīgi peld brīnumskaistas zivis. ik pa laikam kādu mazu, smuku zivtiņu apēd lielāka un smukāka zivs. un tā mazākā kļūst par kautkā lielāka sastāvdaļu, vairojot tā skaistumu. un es zinu, ka pavisam dziļi ezera dzīlēs, dūņās ierakusies saldā miegā guļ vislielākā un visskaistākā zivs visā universā. vienurīt viņa pamodīsies, nožāvāsies un brokastīs apēdīs visas pārējās zivis. tad visi būs pavisam kopā.



šitā man izdomājās, kamēr viņvakar viļājos pa gultu kādu laiku nevarēdama iemigt.

phe, tā elektrība nebija tikai stundu (solīja, ka nebūs līdz 18:30. var jau gadīties, ka norubī atkal). es pa to laiku iztaisīju pamatīgu inventarizāciju un optimizāciju garšvielu plauktā.

bet tas, ko es gribēju teikt ir tas, ka -
neraugoties uz visu iepriekšējā postā aprakstīto, mani pēdējā laikā ir pārņēmusi kaukāda noteiktas uzpriekšvirzības un kustības sajūta. nu, ka kaukas manī un manā dzīvē ir pamodies, pārtraucis stagnēt, sakustējies. visādas tādas mazas, mazas sajūtiņas un notikumiņi un pārliecībiņas un sevis pārvarēšaniņas un atklāsmītes. un neliekas, ka tā kustība ir viegla un bezrūpīga, drīzāk ļoti grūta, prasīga, bet tajā pašā laikā bezgalīgi dāsna, šausmīgi interesanta un dzīva. tāds svaigs gaiss, gaišs darbotiesprieks un ticība. jā, TICĪBA, tā ir.

Cilvēks nerada domas. Viņš tās tikai uztver un pārraida. Domas, kas iet caur cilvēka prātu, nāk no saprātīgām būtnēm prāta pasaulē. Šo būtņu domas piepilda visu telpu. Katrs cilvēks uztver tādas domas, kas vibrē vienādi ar viņa prātu. Kādas ir jūsu domas, ar tādām būtnēm saistāties. Katra taisna doma, kas izgājusi cauri tavam prātam, apceļojot visu cilvēku prātus, bet varbūt arī visas debesis, atgriezīsies pie tevis. Un, ja bija taisna, tā atnesīs sev līdzi visas bagātības. Ja bija greiza, tā atgriezīsies ar visām kaitēm, kas viņai ir, un tu sajutīsi tās smagumu.
P. Donovs

( Van Auten )



Gaisma, kas nāk no cilvēku acīm, no cilvēku prāta, ir tik rupja, ka, lai neaptraipītos, debesis ir aizvērušas visus savus logus.
P. Donovs

Dziestošās vasaras pēdējā garā izelpa. Veļu laiks nāk, veļi nāk, nāk laiks. Izelpa, kurā jau 1:1 sajaucies stindzīgs rudens dzestrums ar neieelpojami tvanīgu tveici. Es jūtu kā rudens lēni velk tuvāk apziņas virspusei sen aizgājušu laiku ēnas, sen nolietotus un sairušus ķermeņus, netverami ātri pagaistošas atmiņas par jau sensenis sastingušām dienām. Dvēsele klusējot sevī atkal izdzīvo reiz jau nodzīvotu dzīvju notikumus. Sen izkaltušas asinis pamostas un savu nīcību aizmirsdamas brēc uz debesīm. Nē, es negribu atriebties. Es gribu atsvabināties. Piedot. Piedoties.
Izlaist no rokām visus striķu galus. Atraisīt cilpas, tīklus atšķetināt. Noņemt nastas no pleciem, akmeņus no sirdīm, klapes no acīm. Atbrīvot sažņaugtās plaukstas, sakrampētos pirkstus, atbrīvot bailes, palaist tās mājās. Lai skrien, lai aizskrien lepnas un brīvas. Manas un Tavējās.
Bet tās stīgas ir nospriegotas un turpina vibrēt. Tās rezonē, rezonē, rezonē. Piepilda ēteru, pievij ēteru, aizdūmako ēteru. Sajūtas, nojautas, šaubas un pārliecības. Atsieties, atpīties, atbrīvoties.
Vai zinājāt, ka pasaulē dzīvo cilvēki, kuriem nedrīkst palīdzēt? Nedrīkst un viss. Var tikai censties viņus iemīlēt, žēlot un cerēt, ka tas pamazām atsies visas tās saites. Tās karātavu virves un vergu važas un zirnekļtīklus, kuros mēs visi viens otru turam. Viņi un mēs. Piedodiet, jel tiem, jo tie nezin, ko dara. Spoles tinas, kamoli tinas, uztinot mūs, satinot kopā. Saivas tinas, atspoles skrien dūkdamas. Iztīties, izadīties. Ieausties, tikt ieaustiem atkal jaunā audumā, jaunā gobelēnā. Citās paralēlēs, citās krāsās, rakstos un kompozīcijās. Mēs neizbēgami būsim atkal blakus. Tāpēc, lūdzu, nestāvēsim viens pret otru jau tagad. Stāvēsim plecu pie pleca, roku rokā, viens PAR otru. Nav vajadzības acīs skatīties, nav vajadzības kaut ko pierādīt. Tik lieki ir liegties un spītēties. Viss jau ir zināms, viss jau ir pateikts, viss jau ir izdarīts. Atliek tikai mīlēt un piedot.



p.s.
1. viss, kas še aprakstīts ir balta patiesība;
2. kaukas šitāds mums abiem laikam tagad piemeties;
3. pāris dienas atpakaļ nesapratu, kā es uz tik ilgi biju varējusi aizmirst par vienu no visu laiku vislabākajām/ģeniālākajām LV grupām. bet kad kādu laiku paklīst ar viņu austiņās, tad ir skaidrs kāpēc - pašsaglabāšanās nolūkos. viņa ievelk, nohipnotizē, iekrampējas un negrib palaist vaļā, liekot vēlēties lēni un sāpīgi pagrauzties zem asfalta un tur arī palikt. Kartāga tā ir;
4. bildīte no Freda Tomaselli.

lieku burkās atlikušos baklažānus. atradu vēl foršāku recepti, nekā iepriekšējā.
jāpieraksta, lai nepazaudējas.

puskīlo burkāni - rīvēti
puskīlo sīpoli - sagriezti pusripās
puskīlo paprikas - sagriezta kubiciņos
puskīlo baklažāni - sagriezti kubikos
1 kīlo tomāti - sablenderēti (es tik novilku viņiem ādu un sagraizīju gabalos)
1 litrs pupiņas - vārītas (tā mērvienība mani mazliet samulsināja, bet es pielobīju litra ķomzeli ar svaigām pupiņām, novārīju un ir labi)

saber visas sastāvdaļas katlā, samaisa, pārlej ar 250 g eļļas, pieber 2 ēdk. cukurs (nez, man par saldu likās, beigās dabūju tējkaroti citronskābes piešaut) un sāli pēc garšas.
es no sevis šo recepti vēl papildināju ar krietnu sauju kapātu ķiploku un brangu zaļumu bunti (baziliks, pētersīlis, timiāns, raudene, dilles), kā arī ar diviem maziem čilī pipariņiem (šoreiz griezu ar rokām viņiem klāt neskaroties)

visu šito vāra/sautē katlā bez vāka apmēram stundu.
pilda burkās, nes pagrabā un gaida ziemu.
rezultāts ir ļoti, ļoti, ļoti garšīgs.



p.s. baigi kruti, ka viss izņemot baklažānus, eļļu, sāli, cukuru un citronskābi ir no pašu dārza.

šogad ļoti krāšņs tas zvaigžņu lietus.
un saulē sasilusī dambja nogāze ir ideāla vieta tā baudīšanai.

nu, Inesīt, nu

karoč tā. es tagad, kā jau kārtīgā Perpendikula Valstībā, novelku svītru virs visa tā, kas man nedod mieru un dzīvoju tālāk bez bēdu!
lai viss, kas tur apakšā paliek, lēnā garā pats sadalās, sakārtojas, sariktējas. izšķīst un uzsūcas kopējā pieredzes un gudrības masā.

vot šitāten:

un starp citu šodien ir Wesaks jeb Saga Dawa Duchen, jeb Budas dzimšanas (ar to domājot apgaismības sasniegšanu) diena.



Today is Saga Dawa Duchen, and it is our shared belief that the effects of one's actions, positive or negative, are magnified ten million times on this day. Thus, if you need an excuse to do something positive, now you have one.

pa kārtīgo un ritīgo iztīrīju guļam-muzonistabu; iesēju cūkupupas, cukurziņus, zemās saulespuķes; izmazgāju un izžāvu veļu; uzēdu zupu no jaunajām dārza skābenēm; izstaigājos basām kājām, pa siltu, mitru zemi un zāli; taisīšos tagad uz Rīgu izklaidēties. ta redzēs, kas no tā sanāks. riteņus ņemam līdz, jo nevar zināt vai atkļūsim mājās līdz Kritiskajai Masai (tiekamies rīt, 13:00, pie Dailes teātra). ja nu patiešām gadās tā, ka neatgriežamies, ielikšu uzreizi tematisko attēlu:

bailes simbiozējot ar slinkumu un neticību sev, liek prātam būvēt sarežģītas, bezjēdzīgas un nestabilas konstrukcijas, kuras bezcerīgi attālina no lietu patiesās būtības un padara mūs aizvien vientuļākus un atsvešinātākus. un, kad esi to apzinājies, jūties vēl vientuļāks un atsvešinātāks, jo saproti, kur atrodies, bet nezini kā no turienes izkļūt.
bet, ja tomēr zini, tad netici sev, ka to spēsi, baidies, vai arī Tev vienkārši ir slinkums.

Satu I


( +++ )

tas, protams, ir brīnišķīgi, ka dažādi, plaša profila sarežģījumi piemeklē uzreiz, pavisam vienlaicīgi - izēdīs visu no viena katla un pēc tam būs tās vieglās dienas, kad laimē diet.

Šodien Gregora diena. Divas nedēļas pirms Pavasara Māras. Diena, kad lācis mostas, vai arī apgriežas uz otriem sāniem.
Ticējums vēsta, ka šajā dienā āpsis, vai arī lapsa, izlienot no alas, bet – ja laiks vēl nešķiet pietiekami silts, lienot alā atpakaļ un guļot vēl 15 dienas. Arī lācis zem zaru kaudzes sakustas, bet ja sniega daudz un sals vēl kniebj, kā šogad, tad turpina gulēt līdz Aleksim (30. marts).
Šorīt Gregorā neliels sals, saulīte un mākoņi. Sērsna. Šāds laiks Gregorā prognozē, ka ap Jurģi (23. aprīlis) būs vasarīgi silts, bet jūlijs karsts un pērkoņains. Kopumā vasarā būs daudz negaisu.

/no šejienes/




p.s. bet vispār cik zinu, lapsas ziemā diezko neguļ

mums ir beidzies kārtējais animē seriāls - jau pirms prombraukšanas pieveicām Mushishi. šitas bija visrāmākais un lēnākais no visiem redzētajiem.



vajag kautko jaunu vietā. līdzīgu.
redzēti jau ir:
Serial Experiments Lain (šīzīgākais)
Ghost Hound (biedējošākais)
Natsume's Book of Friends (tas, kurš pagaidām paticis vislabāk)

moš kādam ir kāds ieteikums? negribas neko pārāk biedējošu vai asiņainu vai kreizī. gribas tādu, ko mierīgi paskatīties pēc darba ēdot vakariņas.

( Mike Vorrall )