karoč tā. es tagad, kā jau kārtīgā
Perpendikula Valstībā, novelku svītru virs visa tā, kas man nedod mieru un dzīvoju tālāk bez bēdu!
lai viss, kas tur apakšā paliek, lēnā garā pats sadalās, sakārtojas, sariktējas. izšķīst un uzsūcas kopējā pieredzes un gudrības masā.
vot šitāten: