Pirmkārt, kādēļ? Otrkārt, tieši kas šeit tiek domāts ar "garīgumu" un kam, pēc Tavām domām, būtu jāietilpst tā pamatu mācīšanā?

(Reply to this) (Thread)

Kādēļ ne? Manuprāt noklusējot šādus cilvēka dzīves aspektus mēs tiekam apdalīti. Fiziski un emocionāli apmierināta dzīve var būt tukša, bet par to nestāsta.

Visumā vajadzētu veicināt https://en.wikipedia.org/wiki/Spiritual_intelligence , protams, nesagaidot no visiem vienādas spējas šajā jomā, tāpat kā citās inteliģences jomās, cilvēki ir ļoti dažādi. Bet vismaz pamatlietas zināt derētu visiem, pat ja ne visi tās spēj īsti līdz galam izprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ar "kādēļ ne" var proponēt pilnīgi visu pēc kārtas. Kādēļ ne komunisma celšanas teoriju? Kādēļ ne pokemonu cīņas? Kādēļ ne astroloģiju? Utt.; ar pēdējo gan mēs atgriežamies atpakaļ pie konkrētās tēmas.

"Spiritual intelligence" vismaz Vikipēdijas traktējumā par kādiem 90% izklausās pēc klaja nonsensa ("universal awareness", "capacity to transcend the physical and material"), cirkulāru definīciju ("ability to utilize spiritual [sic] resources to solve problems") un ļoti vispārīgu feel-good sentenču krustojuma, kamēr atlikušais ("how much time, money and energy and thoughts do we need to obtain a desired result", "how sensible our decisions are") ir konkrētas, tehniskas lietas, kas drīzāk piederas tās pašas racionalitātes pamatiem (un atbilst tam, kas šādu pamatu ietvaros tiek aprakstīts un mācīts).

Jautājums par konkrētiku paliek atklāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pokemoni un astroloģija nav ne tuvu tik nozīmīga daļa no ne tuvu tik daudz cilvēku dzīvēm, tāpēc iebildums netiek pieņemts.

Komunisms arī šobrīd vairs ne, bet savā ziņā tas noteikti daudziem deva garīgu piepildījumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai no tā būtu jāsecina, ka arguments no vairākuma Tavās acīs iegūst tik stipru formu, ka, Tavuprāt, skolās būtu jāmāca arī nonsenss, tik ilgi, kamēr tas dod "garīgu piepildījumu" pietiekami lieliem populācijas procentiem?

(Reply to this) (Parent)

Ok, konkrēti šis:

Danah Zohar defined 12 principles underlying spiritual intelligence:[9]

Self-awareness: Knowing what I believe in and value, and what deeply motivates me.
Spontaneity: Living in and being responsive to the moment.
Being vision- and value-led: Acting from principles and deep beliefs, and living accordingly.
Holism: Seeing larger patterns, relationships, and connections; having a sense of belonging.
Compassion: Having the quality of "feeling-with" and deep empathy.
Celebration of diversity: Valuing other people for their differences, not despise them.
Field independence: Standing against the crowd and having one's own convictions.
Humility: Having the sense of being a player in a larger drama, of one's true place in the world.
Tendency to ask fundamental "Why?" questions: Needing to understand things and get to the bottom of them.
Ability to reframe: Standing back from a situation or problem and seeing the bigger picture or wider context.
Positive use of adversity: Learning and growing from mistakes, setbacks, and suffering.
Sense of vocation: Feeling called upon to serve, to give something back.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No nosauktajiem 12 punktiem 2 es noparsēju kā tīri tehniskus (sk. augstāk), 1 – kā non sequitur un 3 – kā eksplicīti nevēlamus.

Mans šībrīža secinājums – runa ir par tādu pašu viena samērā šauri specifiska vērtību komplekta uzdošanu par universāli saistošu (ko implicīti nozīmē punkts par iekļaušanu vispārizglītojošo skolu programmās), kā esošā "tikumības mācība".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti, kuri trīs no tā tev liekas nevēlami?

Counterfactual - tu tāpat domātu arī tad, ja būtu garīguma pamatus apguvis "skolā, ģimenē, vai pašmācības ceļā" (kā unpy raksta)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja man no mazotnes būtu ieaudzināts šāds vērtību komplekts, tad droši vien, ka es nedomātu tāpat. Tas pats attiecas uz visiem tiem uzskatiem, kas eksplicīti sevī neietver to pārskatīšanas prasību jaunas evidences klātbūtnē.

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt daudzi no tiem punktiem ir ļoti vērtīgi un visbiežāk cilvēki ar tām idejām saskaras diemžēl tikai nonākot terapijas kabinetā (piem. reframing).

Man šķiet, ka vidējās izglītības kontekstā ir liels fokuss uz zināšanu uzņemšanu, iegaumēšanu un (labākajā gadījumā) kritisku izvērtēšanu un pielietošanu darbā, bet tas ar ko ļoti sen nodarbojās filozofi, jeb jautājums par to, kā vislabāk dzīvot, kā iegūt vērtības, meaning un saglabāt well-being netiek apspriests, tas ir katra paša un ģimenes rokās. Bet manuprāt, ārpus profesionālās dzīves, tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem (kā dzīvot?). Un bez kaut kāda guidance, cilvēki seko reliģijām, jo tām ir gatavas atbildes, kuras grūti atrast citur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, skolai pavisam noteikti nevajadzētu uzņemties reliģijas ekvivalenta lomu (citu iemeslu vidū tādēļ, ka tādu sarakstu, kā a.m., pārvēršana mācību priekšmetos rada iespaidu, ka tās ir drošticamas un universālas atbildes uz personīgiem jautājumiem, par spīti tam, ka nav evidences par labu šādam apgalvojumam).

Nemaz nerunājot par to, ka pats "multiple intelligences" koncepts zinātniskajās aprindās tiek ļoti stipri apšaubīts, no kurienes arī mani komentāri par iespējamo nezinātniskumu visas šīs tēmas pamatos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, garīgumu nevar analizēt ar zinātniskām metodēm. Tautoloģija. Kāds saka citādi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā propozālis šādu lietu iekļaušanai izglītības sistēmā kļūst tikai nepamatotāks un grūtāk atbalstāms, vismaz manā skatījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu gluži vienkārši nespēj pieņemt kaut ko tik elementāru, visos laikos pašsaprotamu, ka "zinātnei" kā noteiktai šauri specifiski ierobežotai izziņas metodei, instrumentam, tomēr var būt savas robežas? Nešķiet dogmātiski? Nešķiet nezinātniski?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neuzskatu, ka zinātne (vai, precīzāk, universālā indukcija, kur zinātniskā metode ir "cilvēciskots" pēdējās speciālgadījums) ir "šauri specifiski ierobežota izziņas metode". No šī izriet viss pārējais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti nezinātnisks uzskats par zinātni.

(Reply to this) (Parent)

Es gan uzskatu, ka ja šādu mācību pasniedz nevis kā baušļus vai universālu patiesību, bet gan iedrošinot skolniekus jautāt jautājumus par meaning un pašiem argumentēt, turoties pie vēsturiskā konteksta un analizējot, kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām), tas būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši.

Manuprāt gluži cilvēcīgos meaning meklējumus nevar nodalīt no izglītības un pieņemt, ka tie, kas ko tādu meklē, lai labāk lasa self-help grāmatiņas paši savā nodabā. Ar zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes, tad kaut kam jānāk vietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam, ka "[analizēt], kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām)" "būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši", es piekrītu. No otras puses, šādām diskusijām ir visai maz sakara ar "garīguma mācīšanu", daudz vairāk ar ideju vēsturi un filosofijas pamatiem.

Kas attiecas uz "zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes", tad šie apgalvojumi būs patiesi konkrētiem indivīdiem. Šādu apgalvojumu pacelšana izglītības sistēmas līmenī rada maldīgu un potenciāli kaitīgu iespaidu par to, ka nav indivīdu, attiecībā uz kuriem šie apgalvojumi nebūtu patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideju vēsture un filosofijas pamati nav personiski. Bet atbildes ir jāmeklē uz personiskiem jautājumiem un jāatbild ļoti personiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, ar to būtu jānodarbojas indivīdam pašam savā brīvajā laikā, ja ir radusies vēlēšanās ar to nodarboties. Principā, iepriekšējais teikums ir diezgan pilns konspekts manai attieksmei pret šo tematu kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu, jo tad indivīdi mēdz izvēlēties vienkāršotas atbildes. Kaitīgi pasaulei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā to, ka (ciktāl ir zināms) realitāte ir tīri fizikāla, bez "transcendentāliem" vai ontoloģiski vienkāršiem mentāliem komponentiem, tad pilnīgi visas šāda žanra atbildes būs vienkāršotas un balstīsies uz indivīda esošajiem prioriem, individuālo pieredzi utt., utjpr., no kurienes arī mans salīdzinājums ar jautājumiem par siera garšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atbildes uz būtiskiem, bet objektīvi neatbildamiem jautājumiem un vērtību sistēma ietekmē cilvēka turpmākās izvēles. Tāpēc tās ir svarīgi neatstāt reliģisku institūciju pārziņā. (Es sāku atkārtoties, es zinu.) Es neapstrīdu realitātes fizisko dabu. Es mēģinu saprast problēmas risinājumu cilvēka alkām pēc garīguma. Jā, arī personiskās atbildes un vērtības visticamāk būs vienkāršotas. Bet ja tās ir individualizētas un saskaņā ar normāliem domāšanas principiem, tad tas ir daudz efektīvāk un noderīgāk par reliģijā pieejamo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā, ciktāl es saprotu Tavu uzstādījumu, man šķiet, ka te atkal pietiek ar racionalitātes pamatiem (kas cenšas konstruktīvi atbildēt uz jautājumiem par izvēļu veikšanu un uzskatu veidošanu un pārskatīšanu).

Šajā sakarā varu piedāvāt un ieteikt "Rationality: From AI to Zombies" grāmatu (teksts, tapšanas stadijā esoša audiogrāmata), kas, pēc manām domām, ir labākais šobrīd pieejamais populāra līmeņa teksts par šīm tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu gan pārliecināta, bet varbūt.

Paldies, par materiālu!

(Reply to this) (Parent)

Da ko vispār nozīmē šis fenomenāli atjautīgais, zinātniskais izteikums, apgalvojums "realitāte ir tīri fizikāla", cik "fizikāls" vispār ir šis izteikums!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nozīmē, ka nav atklāts nekas tāds, kas, pietiekami cieši ieskatoties, nebūtu neliels skaits elementārdaļiņu dažādās to kombinācijās.

(Reply to this) (Parent)

Bet kuri risinājumi personiskiem un ar dzīves jēgu saistītiem jautājumiem vispār ir "drošticami"? Izņemot piemēram CBT? Protams, ka var veikt pētījumus par to, kādi faktori korelē ar subjective well-being, bet visticamāk šādu abstraktu iekšēju principu un pārliecību ietekmi uz dzīves gājumu nevar līdz galam precīzi izmērīt. Un kamēr mums nav pierādījumi, kādas idejas palīdz dzīvot, vai ir jāatmet diskusija par šīm tēmām, jāizliekas, ka tas nav svarīgi un neattiecas uz izglītību ārpus hobija līmeņa? Kapitālisma ideoloģija (visa tā dzīšanās pēc panākumiem un konsūmerisms) jau tik un tā nosēžas cilvēku prātos, pat ja par to eksplicīti nemāca, man šķiet alternatīvu apspriešana būtu vērtīga.

Man šķiet arī piemēram ģeometrija un fizika ne visiem indivīdiem noderēs profesionālajā dzīvē, vai šķitīs saistoša, bet vienmēr būs cilvēki, kas meklēs meaning, tāpēc es nesaskatu neko kaitīgu vai triviālu centienos par šīm tēmām diskutēt izglītības kontekstā. Man piemēram RV1Ģ filozofija bija tikai vienu vai divus gadus, bet pat tad mēs pārsvarā nodarbojāmies ar theory of knowledge, kas bija vairāk kā set of tools, kas uzlabotu zināšanu uzņemšanu un apstrādāšanu, bet nepieskārās lielajām dzīves tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, dzīšanās pēc panākumiem manā grāmatā ir vēlama un vajadzīga lieta, līdz ar to droši vien nebūšu pats labākais padomdevējs jautājumā par tās alternatīvām.

Par pārējo – es neredzu problēmu cilvēkiem doties studēt filosofiju, iestāties reliģijās, meklēt "dzīves jēgu", bet savā brīvajā laikā. Eksaktās zinātnes, matemātika, vēsture utt., visas šīs lietas vai nu attiecas uz objektīvi demonstrējamām lietām, vai vismaz atsaucas uz kopīgu faktoloģisko bāzi, kurpretī man nav skaidrs, kādā veidā viens mācību priekšmets ar konkrētu programmu varētu būt vadošs faktors lietās, kas būtībā ir cilvēku gaumes jautājums (un, for that point, ko šī priekšmeta ietvaros darītu tie, kuriem šīs tēmas vienkārši nav aktuālas to begin with).

(Reply to this) (Parent)

Lielisks punkts! "drošticamas un universālas atbildes uz personīgiem jautājumiem, par spīti tam, ka nav evidences par labu šādam apgalvojumam"

Tieši tāpēc! (Aizstāvu savu nostāju nevis gedymin ierosināto virzienu garīguma mācībai.) Nav drošticamu atbilžu. Bet lielākā daļa informācijas, kas ir pasaulē par garīguma tēmu apgalvo pretējo. Un tāpēc ir jāmāca cilvēkiem atrast pašiem savas personiskās atbildes. Jautāt un domāt pašiem, nevis pieņemt ko medijos stāsta, baznīcā stāsta, hipiju onkulis stāsta. Un lai atrastu personiskās atbildes uz būtībā neatbildamiem jautājumiem, zinātnei vajadzētu būt sabiedrotajam. (Atkal problēma, ka šībrīža garīguma piedāvātāji nav sadarbībā ar zinātni.) Tāpēc. Jā, pats garīgums nav zinātnisks, bet tāpēc jo svarīgāk ir to nemest prom (jo pieprasījums ir, uz nelāgas piedāvājums arī), bet piedāvāt labākas efektīvākas alternatīvas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No otras puses, vismaz tikpat svarīgi, kā meklēt pašiem savas atbildes, ir prast izmantot domēnu ekspertu jau uzzināto un izpētīto, kas ir miljoniem cilvēkgadu apjomā. Scholarship (nezinu 1:1 latvisku tulkojumu, bet idejai vajadzētu būt skaidrai) ir tikpat būtiska lieta, kā individualitāte vai "stāvēšana ārpus bara".

Kas attiecas uz pārējo, tad nepiekrītu tam, ka zinātnei ir vajadzīgi šāda veida sabiedrotie. Pat lielāko daļu no filosofijas es uzskatu par, labākajā gadījumā, lieku no zinātnes perspektīvas (sk. šos rakstus par būtībā manām domām par šo tēmu, tikai izteiktām vieglāk lasāmā formā), nerunājot par šādām intelektuālajām rotaļām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzams, ka tu runā garām tēmai un miss the point. Nav pārsteidzoši.
Izmantot komentārus nepārtrauktai savu ideju propagandai - to gan neatbalstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurā brīdī savu uzskatu paušana (kas ir faktiski viss komentāru "points") kļūst par savu ideju propagandu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Samierinies ar domu, ka you are missing the point, nevis pārliecini citus, cik nepareizi viņi domā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā gadījumā the point ir tik vāji definēts, ka es neesmu pārliecināts, ka ko palaižu garām. Pagaidām, ciktāl saprotu, šeit no Tavas puses izkristalizējas sekojošais:

1. Izglītības programmā vajadzētu iekļaut kaut ko ar apzīmējumu "garīgums";
2. Saskaņā ar Tavām līdzšinējām atbildēm, šis "kaut kas" praksē nozīmētu konkrētas, specifiskas vērtību sistēmas mācīšanu.

Tieši ko es neesmu sapratis vai esmu palaidis garām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju par garīgās inteliģences attīstīšanu. Konkrētu vērtību mācīšana ir otršķirīga. Nez kāpēc pārējie komentētāji spēj to saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un, atšķirībā no actual inteliģences (IQ vai g), "garīgās inteliģences" pieejamais apraksts sastāv no šādiem vērtību sarakstiem, dažiem vairāk nonsensiskiem par citiem. I work with what I have.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ņem kaut vai pirmo punktu tajā sarakstā:
"Self-awareness: Knowing what I believe in and value, and what deeply motivates me."

Kur te ir norādīta konkrēta preskriptīva vērtība? Tā drīzāk ir metavērtība, kas ļauj sasniegt citas vērtības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fair enough.

No otras puses, "Celebration of diversity" ir ļoti konkrēti preskriptīva (varētu teikt pat, ka politiska) vērtība, "Having the sense of being a player in a larger drama, of one's true place in the world" ir vai nu non sequitur, vai begging the question, "Acting from principles and deep beliefs, and living accordingly" un "Standing against the crowd and having one's own convictions" neko nepasaka par to, kādi uzskati un principi ir konstruktīvi un conducive to desired outcomes, "Having the quality of "feeling-with" and deep empathy" ir klasiska proverbiālā nūja ar diviem galiem utt.

Tevis minētais punkts kopā ar "Needing to understand things and get to the bottom of them", savukārt, man ļoti maz saistās ar jelko "garīgu" – piemēram, šīs lietas ir svarīgas arī man, (spriežot uz 5 kopā nostrādātu un nodebatētu gadu pamata) ctulhu utt.

(Reply to this) (Parent)

+++

(Reply to this) (Parent)

Varbūt varētu piekrist, ja saprastu, ko tieši tu ar to domā.

Būtu forši, ja tu šo izvērstu, I'm curious.

Es domāju, ka būtu interesanti mācīt teoloģiju, vai vismaz stāstīt par dažādu reliģiju veidiem un analizēt cilvēku tendenci meklēt kaut kādu augstāku spēku/izskaidrojumu tam, kas notiek.

(Reply to this) (Thread)

Tev un lj-user nomirusi - atbildēju pie mb.

Kristīgā mācība jau tiek mācīta, bet tur viss atkarīgs no skolotāja - ja tā ir cross-confessional un atvērta, tad ok. Reliģiju vēsture ir daļa no tā visa, bet tāpat kā filozofijas vēsture nav filozofija, tas nav gluži tas, ko domāju.

(Reply to this) (Parent)

Nebiju iepriekš par to aizdomājies, bet, jā, "kritiskā domāšana" nav nekāds tāds "pašsaprotams" jēdziens, taču gan jau kāds filozofs ir izstrādājis algoritmu, kas palīdzētu skolēniem iemācīt vētīt informāciju un pieiet lietām ar zināmu skepsi.

(Reply to this) (Thread)

Galvenā problēma ir tāda, ka pēc tā, kas notiek pasaulē, var spriest, ka kritiskā domāšana acīmredzot nav tik vienkārša, kā mums intuitīvi liekas...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kritiskā domāšana nav sarežģīta, tikai vairums cilvēku to nepiekopj, gan jau tālab, ka nav apguvuši nedz skolā, nedz ģimenē, nedz pašmācības ceļā.

(Reply to this) (Parent)

par kritisko domāšanu man reiz bija apskats
http://klab.lv/~kihelkonna/377476.html

bet jēga no tā ir, ja integrē citos priekšmetos. tātad risinājums būtu apmācīt skolotājus.

Hmm... idejas aizmetnis man ļoti patīk, jo apskatot pasauli tomēr ir redzams, ka cilvēkiem kaut kāds garīgums ir ļoti nepieciešams. Ir iemesls kāpēc ir tik daudz reliģijas un noraksīt to tikai uz cilvēku stulbumu... ir stulbi.

Taču es īsti nepiekrītu virzienam kāds tiek ierosināts. Kaut jau vai minētais - vērtības cilvēkiem var būt ļoti, ļoti dažādas un tad tas var pārvērsties par tikumības mācību 2. Manuprāt svarīgākais nebūtu mācīt vērtības, bet drīzāk likt pamatus kā izvēlēties vērtības. Tas ir apbrīnojami, cik bieži tiek uzsvērta vērtību nozīme, bet gandrīz nekad netiek apskatīts kā sev tādas izvēlēties/atrast. Manuprāt šī potenciālā mācību kursa galvenais pamats nevar būt kaut kādas zināšanas (erm... ar to es domāju, ka mācīt zināšanas). Drīzāk jautājums kā pamats. Šim kursam ir jāuzdod daudz būtiski jautājumi. Jāpiedāvā kādi varianti arī varētu būt, bet tas nevar iedot pareizās atbildes. Lai nu kur, bet garīguma tēmā tādu īsti nav (ar to es nedomāju anti-zinātniskumu drīzāk cilvēku lielo dažādību).

(Reply to this) (Thread)

Counterpoint: tie cilvēki, kuri izjūt vajadzību pēc šādām lietām, tās mēdz bez acīmredzamiem šķēršļiem atrast saviem spēkiem mūsdienu pasaulē, kur valda uzskatu brīvība un šāda veida tēmu pārbagātība. Nav skaidrs, kādēļ ko tamlīdzīgu būtu jāieceļ par oficiālās izglītības sistēmas sastāvdaļu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu - tepat cibā viens nesen uztaisīja vairākas tēmas brīnoties, kāpēc cilvēki ir ticīgi. Ir vēlme zināt. Nav daudz iespēju to apmierināt. R-valstu ikdiena darbojas kā labi uzbūvēts filtrs, lai cilvēkus no tādām domām novērstu, ja tās kādreiz ienāk galvā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es uzskatu, ka atbildes uz jautājumiem no sērijas "kāpēc cilvēki ir ticīgi" ir meklējamas psiholoģijā, kognitīvajās zinātnēs un antropoloģijā, nevis "garīguma mācībā".

Also, vismaz es nekur nenovēroju "nav iespēju apmierināt" momentu; if anything, problēmas ir tieši ar racionalitātes (gan tehniskajā, gan folknozīmē) un evidence-based domāšanas izplatību (ko, pie tam, cenšas nonivelēt gan pseidozinātnes un misticisma pārstāvji, gan cītīgākie plurālisma un diversitātes fani, pēdējie zem "uzskatu brīvība = uzskatu vienlīdzība" pārpratuma), savukārt visu veidu "garīgās prakses", "pašattīstības ceļi" un "ezotēriskās mācības" mēdz būt ne tikai ar miljoniem sekotāju, bet arī ar miljoniem lieliem ienākumiem, bestselleru līmeņa izdevumiem, slavenību līmeņa līderiem utt., utjpr.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Taču pievērs uz anību kaut vai tik elementārai kategoriju kļūdai, kā ir būbēts "kognitīvo zinātņu/antropoloģijas" s k a i d r o j u m s, un kā kr būvēti un funkcionē "garīgo sistēmu" skaidrojumi. Tieši tik elementāru valodas un paša pamatprincipu paškritiku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es tam pievēršu uzmanību. Pirmajā gadījumā runa ir par evidence-based thinking, otrajā – par magical thinking. Atšķirības ir visai pamanāmas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, ja tu magical thinking kā jēdzienu esi gatavs piepūst tik ļoti, to attiecinot uz visām "garīgajām sistēmām", tad vienu rītu pamodīsies situācijā, kur zinātne arī ir kļuvusi par kārtējo magical thinking paveidu.

(Reply to this) (Parent)

Nepiekritīšu. Pasaulē ir ļoti daudz bullšit info un vērtības, es esmu tikai par to, lai tiktu ielikti pamati garīgas info izvērtēšanai. Jo bez tā ir šībrīža situācija - daudz baznīcu un muļķīgu ticību.

Es personiski izjutu milzīgu vēlmi pēc garīgām lietām, bet nu galīgi nebija pieredzes, ka bez šķēršļiem spētu atrast labas un piemērotas garīgās lietas. Vispirms bija grūti atrast vispār īstos jautājumus, kas mani tirda. Vairākus gadus pavadīju ezotēriskajā lauciņā, kur tobrīd apaugu ar dažām vērtīgām lietām un daudzām diezgan greizām. Bakstos ar psiholoģiju, kas tomēr neatbild jautājumus "Bet kāpēc tad man dzīvot?"

Oh, iespējas ir daudz. Un viena par otru muļķīgāka! Ne tikai garīgumā vispār, bet vispār par informāciju - nu jau sen vairs nav problēma informācijas trūkumā, problēma ir tās pārbagātībā un nespējā tajā noorientēties. Un tad ir ļoti liela vēlme izvēlēties vienkāršotas atbildes, reliģijas piedāvā tieši tādas. Man šķiet, ka reliģiju tu uzskati par problēmu, vai ne? Lūk, saprātīgs garīgums, manuprāt, ir vienīgais līdzeklis pret to, ja cilvēks izjūt vajadzību pēc šādām lietām.

Un oficiāla izglītības sistēmas sastāvdaļa? :D Ak, manuprāt, būtu vērtīgi, jā, bet nu šis jautājums par iekļaušanu oficiālā izglītības sistēmā nebūs aktuāls vēl ilgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Arī tādi "garīgās attīstības" saraksti, kā augstāk minētie, piedāvā ļoti vienkāršotas atbildes uz sarežģītām situācijām.

Mana problēma ar visu šo tēmu ir vispirms jau tā, ka, pēc manām domām, tādi jautājumi, kā "kāpēc man dzīvot" ietilpst tajā pašā vispārīgajā kategorijā, kur tādi jautājumi, kā "kurš siers ir visgaršīgākais"; t.i., uz tiem nevar atbildēt, neietverot vienādojumā diezgan detalizētu konkrētā indivīda kognitīvo portretu.

Paziņojumi, ka Pareizās Atbildes ir "celebration of diversity" vai "living in the moment" (izmantojot piemērus no a.m. saraksta), būtībā maz atšķiras no sekulāras reliģijas (kas ir arguments, ko esmu pārstāvējis arī citos, vairāk ar politiku saistītos kontekstos).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnībā piekrītu!

Kā norādīju pirmajā komentārā - patīk idejas aizmetnis, nepatīk virziens (jau minētais vērtību saraksts). Ja šāda mācība tiek piedāvāta, tā nevar piedāvāt atbildes. Galvenokārt tikai būtiskos jautājumus un virzienus kādos domāt. Mācīt domāt ne tikai par tehniskām lietām (jā kritiskās domāšanas mācība arī ir būtiski nepieciešama un steidzamāk pat), bet arī par garīgajām un to, kas pašam ir svarīgāk lietās, kur pareizo atbilžu nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Te atkal prasās pēc konkrētikas. Tieši ko Tu iedomājies ietilpstam šādā mācību programmā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana doma nav noslīpēta un līdz galam noformulēta. Kaut kas jau no french_mime minētā "kā dzīvot?"
"kas nosaka dzīves kvalitāti?" "kā dzīvot labāk/patīkamāk?" "kādas ir manas vērtības un kas man dzīvē ir svarīgi?" "kā dzīvot tā, lai veltītu laiku tam, kas ir svarīgi?" "kā izvēlēties savas vērtības?" "kas nosaka, kuras ir labākas vērtības, kuras ne tik?" Un šajā punktā piemēram, lai arī pareizo atbilžu joprojām nav, ir vērtības, kuras ir efektīvākas un tādas, kuras ne. Piemēram, būšana slavenam nav tavā kontrolē, nedod ne labu rezultātu, ne labu sajūtu. Principā tas varētu būt psiholoģijas un filosofijas apvienojums, bet ne objektīvs, bet personiski vērsts. Uzdot būtiskus jautājumus ne tādēļ, lai intelektuāli izklaidētos, bet lai saprastu kā būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> "Piemēram, būšana slavenam [..] nedod ne labu rezultātu, ne labu sajūtu."

Domājams, ka arī tas stipri atšķirsies no viena indivīda uz citu.

> "Uzdot būtiskus jautājumus ne tādēļ, lai intelektuāli izklaidētos, bet lai saprastu kā būt."

Well, pēc manām domām, šādu jautājumu uzdošanai būtu jābūt indivīda personiskajai lietai, nevis daļai no izglītības programmas. Fokusēšanās uz subjektīvo un sajūtām, nevis objektīvo un faktiem jau ir daļa no problēmām ar šībrīža izglītības sistēmu (pamatā gan, cik novērots, tad specifiski augstāko humanitāro).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Subjektivitātes nespēšana savienot ar objektīvo ir visa pamatā. Zinātne ar garīgumu nedraudzējas un garīgums ar zinātni ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visos laikos un visās vietās un visās reliģiski garīgajās sitēmās ir bijuši zinātnieki. Nevajag konstruēt.

(Reply to this) (Parent)

visupirms laikam jaanodefinee kas ir 'gariigums' lai atkratiitos no nejaukiem, nepatiesiem stereotipiem. bet totaali piekriitu, bez gariiguma pilnveertiiga dziive nav iespeejama

(Reply to this) (Thread)

Nepiekrītu. Nav pamatojuma izteikt tik kategoriskus apgalvojumus. Dažiem cilvēkiem garīgumu nevajag. Dažiem vajag. Cilvēki (ak!!) ir dažādi.

(Reply to this) (Parent)