Ok, konkrēti šis:

Danah Zohar defined 12 principles underlying spiritual intelligence:[9]

Self-awareness: Knowing what I believe in and value, and what deeply motivates me.
Spontaneity: Living in and being responsive to the moment.
Being vision- and value-led: Acting from principles and deep beliefs, and living accordingly.
Holism: Seeing larger patterns, relationships, and connections; having a sense of belonging.
Compassion: Having the quality of "feeling-with" and deep empathy.
Celebration of diversity: Valuing other people for their differences, not despise them.
Field independence: Standing against the crowd and having one's own convictions.
Humility: Having the sense of being a player in a larger drama, of one's true place in the world.
Tendency to ask fundamental "Why?" questions: Needing to understand things and get to the bottom of them.
Ability to reframe: Standing back from a situation or problem and seeing the bigger picture or wider context.
Positive use of adversity: Learning and growing from mistakes, setbacks, and suffering.
Sense of vocation: Feeling called upon to serve, to give something back.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No nosauktajiem 12 punktiem 2 es noparsēju kā tīri tehniskus (sk. augstāk), 1 – kā non sequitur un 3 – kā eksplicīti nevēlamus.

Mans šībrīža secinājums – runa ir par tādu pašu viena samērā šauri specifiska vērtību komplekta uzdošanu par universāli saistošu (ko implicīti nozīmē punkts par iekļaušanu vispārizglītojošo skolu programmās), kā esošā "tikumības mācība".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Interesanti, kuri trīs no tā tev liekas nevēlami?

Counterfactual - tu tāpat domātu arī tad, ja būtu garīguma pamatus apguvis "skolā, ģimenē, vai pašmācības ceļā" (kā unpy raksta)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja man no mazotnes būtu ieaudzināts šāds vērtību komplekts, tad droši vien, ka es nedomātu tāpat. Tas pats attiecas uz visiem tiem uzskatiem, kas eksplicīti sevī neietver to pārskatīšanas prasību jaunas evidences klātbūtnē.

(Reply to this) (Parent)

Manuprāt daudzi no tiem punktiem ir ļoti vērtīgi un visbiežāk cilvēki ar tām idejām saskaras diemžēl tikai nonākot terapijas kabinetā (piem. reframing).

Man šķiet, ka vidējās izglītības kontekstā ir liels fokuss uz zināšanu uzņemšanu, iegaumēšanu un (labākajā gadījumā) kritisku izvērtēšanu un pielietošanu darbā, bet tas ar ko ļoti sen nodarbojās filozofi, jeb jautājums par to, kā vislabāk dzīvot, kā iegūt vērtības, meaning un saglabāt well-being netiek apspriests, tas ir katra paša un ģimenes rokās. Bet manuprāt, ārpus profesionālās dzīves, tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem (kā dzīvot?). Un bez kaut kāda guidance, cilvēki seko reliģijām, jo tām ir gatavas atbildes, kuras grūti atrast citur.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, skolai pavisam noteikti nevajadzētu uzņemties reliģijas ekvivalenta lomu (citu iemeslu vidū tādēļ, ka tādu sarakstu, kā a.m., pārvēršana mācību priekšmetos rada iespaidu, ka tās ir drošticamas un universālas atbildes uz personīgiem jautājumiem, par spīti tam, ka nav evidences par labu šādam apgalvojumam).

Nemaz nerunājot par to, ka pats "multiple intelligences" koncepts zinātniskajās aprindās tiek ļoti stipri apšaubīts, no kurienes arī mani komentāri par iespējamo nezinātniskumu visas šīs tēmas pamatos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, garīgumu nevar analizēt ar zinātniskām metodēm. Tautoloģija. Kāds saka citādi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā propozālis šādu lietu iekļaušanai izglītības sistēmā kļūst tikai nepamatotāks un grūtāk atbalstāms, vismaz manā skatījumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu gluži vienkārši nespēj pieņemt kaut ko tik elementāru, visos laikos pašsaprotamu, ka "zinātnei" kā noteiktai šauri specifiski ierobežotai izziņas metodei, instrumentam, tomēr var būt savas robežas? Nešķiet dogmātiski? Nešķiet nezinātniski?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es neuzskatu, ka zinātne (vai, precīzāk, universālā indukcija, kur zinātniskā metode ir "cilvēciskots" pēdējās speciālgadījums) ir "šauri specifiski ierobežota izziņas metode". No šī izriet viss pārējais.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ļoti nezinātnisks uzskats par zinātni.

(Reply to this) (Parent)

Es gan uzskatu, ka ja šādu mācību pasniedz nevis kā baušļus vai universālu patiesību, bet gan iedrošinot skolniekus jautāt jautājumus par meaning un pašiem argumentēt, turoties pie vēsturiskā konteksta un analizējot, kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām), tas būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši.

Manuprāt gluži cilvēcīgos meaning meklējumus nevar nodalīt no izglītības un pieņemt, ka tie, kas ko tādu meklē, lai labāk lasa self-help grāmatiņas paši savā nodabā. Ar zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes, tad kaut kam jānāk vietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam, ka "[analizēt], kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām)" "būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši", es piekrītu. No otras puses, šādām diskusijām ir visai maz sakara ar "garīguma mācīšanu", daudz vairāk ar ideju vēsturi un filosofijas pamatiem.

Kas attiecas uz "zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes", tad šie apgalvojumi būs patiesi konkrētiem indivīdiem. Šādu apgalvojumu pacelšana izglītības sistēmas līmenī rada maldīgu un potenciāli kaitīgu iespaidu par to, ka nav indivīdu, attiecībā uz kuriem šie apgalvojumi nebūtu patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideju vēsture un filosofijas pamati nav personiski. Bet atbildes ir jāmeklē uz personiskiem jautājumiem un jāatbild ļoti personiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, ar to būtu jānodarbojas indivīdam pašam savā brīvajā laikā, ja ir radusies vēlēšanās ar to nodarboties. Principā, iepriekšējais teikums ir diezgan pilns konspekts manai attieksmei pret šo tematu kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu, jo tad indivīdi mēdz izvēlēties vienkāršotas atbildes. Kaitīgi pasaulei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā to, ka (ciktāl ir zināms) realitāte ir tīri fizikāla, bez "transcendentāliem" vai ontoloģiski vienkāršiem mentāliem komponentiem, tad pilnīgi visas šāda žanra atbildes būs vienkāršotas un balstīsies uz indivīda esošajiem prioriem, individuālo pieredzi utt., utjpr., no kurienes arī mans salīdzinājums ar jautājumiem par siera garšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atbildes uz būtiskiem, bet objektīvi neatbildamiem jautājumiem un vērtību sistēma ietekmē cilvēka turpmākās izvēles. Tāpēc tās ir svarīgi neatstāt reliģisku institūciju pārziņā. (Es sāku atkārtoties, es zinu.) Es neapstrīdu realitātes fizisko dabu. Es mēģinu saprast problēmas risinājumu cilvēka alkām pēc garīguma. Jā, arī personiskās atbildes un vērtības visticamāk būs vienkāršotas. Bet ja tās ir individualizētas un saskaņā ar normāliem domāšanas principiem, tad tas ir daudz efektīvāk un noderīgāk par reliģijā pieejamo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā, ciktāl es saprotu Tavu uzstādījumu, man šķiet, ka te atkal pietiek ar racionalitātes pamatiem (kas cenšas konstruktīvi atbildēt uz jautājumiem par izvēļu veikšanu un uzskatu veidošanu un pārskatīšanu).

Šajā sakarā varu piedāvāt un ieteikt "Rationality: From AI to Zombies" grāmatu (teksts, tapšanas stadijā esoša audiogrāmata), kas, pēc manām domām, ir labākais šobrīd pieejamais populāra līmeņa teksts par šīm tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu gan pārliecināta, bet varbūt.

Paldies, par materiālu!

(Reply to this) (Parent)

Da ko vispār nozīmē šis fenomenāli atjautīgais, zinātniskais izteikums, apgalvojums "realitāte ir tīri fizikāla", cik "fizikāls" vispār ir šis izteikums!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nozīmē, ka nav atklāts nekas tāds, kas, pietiekami cieši ieskatoties, nebūtu neliels skaits elementārdaļiņu dažādās to kombinācijās.

(Reply to this) (Parent)

Bet kuri risinājumi personiskiem un ar dzīves jēgu saistītiem jautājumiem vispār ir "drošticami"? Izņemot piemēram CBT? Protams, ka var veikt pētījumus par to, kādi faktori korelē ar subjective well-being, bet visticamāk šādu abstraktu iekšēju principu un pārliecību ietekmi uz dzīves gājumu nevar līdz galam precīzi izmērīt. Un kamēr mums nav pierādījumi, kādas idejas palīdz dzīvot, vai ir jāatmet diskusija par šīm tēmām, jāizliekas, ka tas nav svarīgi un neattiecas uz izglītību ārpus hobija līmeņa? Kapitālisma ideoloģija (visa tā dzīšanās pēc panākumiem un konsūmerisms) jau tik un tā nosēžas cilvēku prātos, pat ja par to eksplicīti nemāca, man šķiet alternatīvu apspriešana būtu vērtīga.

Man šķiet arī piemēram ģeometrija un fizika ne visiem indivīdiem noderēs profesionālajā dzīvē, vai šķitīs saistoša, bet vienmēr būs cilvēki, kas meklēs meaning, tāpēc es nesaskatu neko kaitīgu vai triviālu centienos par šīm tēmām diskutēt izglītības kontekstā. Man piemēram RV1Ģ filozofija bija tikai vienu vai divus gadus, bet pat tad mēs pārsvarā nodarbojāmies ar theory of knowledge, kas bija vairāk kā set of tools, kas uzlabotu zināšanu uzņemšanu un apstrādāšanu, bet nepieskārās lielajām dzīves tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, dzīšanās pēc panākumiem manā grāmatā ir vēlama un vajadzīga lieta, līdz ar to droši vien nebūšu pats labākais padomdevējs jautājumā par tās alternatīvām.

Par pārējo – es neredzu problēmu cilvēkiem doties studēt filosofiju, iestāties reliģijās, meklēt "dzīves jēgu", bet savā brīvajā laikā. Eksaktās zinātnes, matemātika, vēsture utt., visas šīs lietas vai nu attiecas uz objektīvi demonstrējamām lietām, vai vismaz atsaucas uz kopīgu faktoloģisko bāzi, kurpretī man nav skaidrs, kādā veidā viens mācību priekšmets ar konkrētu programmu varētu būt vadošs faktors lietās, kas būtībā ir cilvēku gaumes jautājums (un, for that point, ko šī priekšmeta ietvaros darītu tie, kuriem šīs tēmas vienkārši nav aktuālas to begin with).

(Reply to this) (Parent)

Lielisks punkts! "drošticamas un universālas atbildes uz personīgiem jautājumiem, par spīti tam, ka nav evidences par labu šādam apgalvojumam"

Tieši tāpēc! (Aizstāvu savu nostāju nevis gedymin ierosināto virzienu garīguma mācībai.) Nav drošticamu atbilžu. Bet lielākā daļa informācijas, kas ir pasaulē par garīguma tēmu apgalvo pretējo. Un tāpēc ir jāmāca cilvēkiem atrast pašiem savas personiskās atbildes. Jautāt un domāt pašiem, nevis pieņemt ko medijos stāsta, baznīcā stāsta, hipiju onkulis stāsta. Un lai atrastu personiskās atbildes uz būtībā neatbildamiem jautājumiem, zinātnei vajadzētu būt sabiedrotajam. (Atkal problēma, ka šībrīža garīguma piedāvātāji nav sadarbībā ar zinātni.) Tāpēc. Jā, pats garīgums nav zinātnisks, bet tāpēc jo svarīgāk ir to nemest prom (jo pieprasījums ir, uz nelāgas piedāvājums arī), bet piedāvāt labākas efektīvākas alternatīvas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No otras puses, vismaz tikpat svarīgi, kā meklēt pašiem savas atbildes, ir prast izmantot domēnu ekspertu jau uzzināto un izpētīto, kas ir miljoniem cilvēkgadu apjomā. Scholarship (nezinu 1:1 latvisku tulkojumu, bet idejai vajadzētu būt skaidrai) ir tikpat būtiska lieta, kā individualitāte vai "stāvēšana ārpus bara".

Kas attiecas uz pārējo, tad nepiekrītu tam, ka zinātnei ir vajadzīgi šāda veida sabiedrotie. Pat lielāko daļu no filosofijas es uzskatu par, labākajā gadījumā, lieku no zinātnes perspektīvas (sk. šos rakstus par būtībā manām domām par šo tēmu, tikai izteiktām vieglāk lasāmā formā), nerunājot par šādām intelektuālajām rotaļām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Redzams, ka tu runā garām tēmai un miss the point. Nav pārsteidzoši.
Izmantot komentārus nepārtrauktai savu ideju propagandai - to gan neatbalstu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kurā brīdī savu uzskatu paušana (kas ir faktiski viss komentāru "points") kļūst par savu ideju propagandu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Samierinies ar domu, ka you are missing the point, nevis pārliecini citus, cik nepareizi viņi domā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā gadījumā the point ir tik vāji definēts, ka es neesmu pārliecināts, ka ko palaižu garām. Pagaidām, ciktāl saprotu, šeit no Tavas puses izkristalizējas sekojošais:

1. Izglītības programmā vajadzētu iekļaut kaut ko ar apzīmējumu "garīgums";
2. Saskaņā ar Tavām līdzšinējām atbildēm, šis "kaut kas" praksē nozīmētu konkrētas, specifiskas vērtību sistēmas mācīšanu.

Tieši ko es neesmu sapratis vai esmu palaidis garām?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es runāju par garīgās inteliģences attīstīšanu. Konkrētu vērtību mācīšana ir otršķirīga. Nez kāpēc pārējie komentētāji spēj to saprast.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un, atšķirībā no actual inteliģences (IQ vai g), "garīgās inteliģences" pieejamais apraksts sastāv no šādiem vērtību sarakstiem, dažiem vairāk nonsensiskiem par citiem. I work with what I have.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu ņem kaut vai pirmo punktu tajā sarakstā:
"Self-awareness: Knowing what I believe in and value, and what deeply motivates me."

Kur te ir norādīta konkrēta preskriptīva vērtība? Tā drīzāk ir metavērtība, kas ļauj sasniegt citas vērtības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Fair enough.

No otras puses, "Celebration of diversity" ir ļoti konkrēti preskriptīva (varētu teikt pat, ka politiska) vērtība, "Having the sense of being a player in a larger drama, of one's true place in the world" ir vai nu non sequitur, vai begging the question, "Acting from principles and deep beliefs, and living accordingly" un "Standing against the crowd and having one's own convictions" neko nepasaka par to, kādi uzskati un principi ir konstruktīvi un conducive to desired outcomes, "Having the quality of "feeling-with" and deep empathy" ir klasiska proverbiālā nūja ar diviem galiem utt.

Tevis minētais punkts kopā ar "Needing to understand things and get to the bottom of them", savukārt, man ļoti maz saistās ar jelko "garīgu" – piemēram, šīs lietas ir svarīgas arī man, (spriežot uz 5 kopā nostrādātu un nodebatētu gadu pamata) ctulhu utt.

(Reply to this) (Parent)

+++

(Reply to this) (Parent)