Es gan uzskatu, ka ja šādu mācību pasniedz nevis kā baušļus vai universālu patiesību, bet gan iedrošinot skolniekus jautāt jautājumus par meaning un pašiem argumentēt, turoties pie vēsturiskā konteksta un analizējot, kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām), tas būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši.

Manuprāt gluži cilvēcīgos meaning meklējumus nevar nodalīt no izglītības un pieņemt, ka tie, kas ko tādu meklē, lai labāk lasa self-help grāmatiņas paši savā nodabā. Ar zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes, tad kaut kam jānāk vietā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tam, ka "[analizēt], kā laika gaitā mainījušās idejas par to, kā nonākt pie meaning, virtues, purpose, happiness (kaut vai izskatot dažādu filozofijas skolu piemēram stoicisma idejas par šīm tēmām)" "būtu ļoti vērtīgi un domu rosinoši", es piekrītu. No otras puses, šādām diskusijām ir visai maz sakara ar "garīguma mācīšanu", daudz vairāk ar ideju vēsturi un filosofijas pamatiem.

Kas attiecas uz "zinātni un kritisko domāšanu bieži vien nepietiek, lai nodzīvotu a well considered and meaningful life, reliģijas diemžēl ir nepilnīgas un mēdz izraisīt naidu, kapitālisms dod visai tukšas atbildes", tad šie apgalvojumi būs patiesi konkrētiem indivīdiem. Šādu apgalvojumu pacelšana izglītības sistēmas līmenī rada maldīgu un potenciāli kaitīgu iespaidu par to, ka nav indivīdu, attiecībā uz kuriem šie apgalvojumi nebūtu patiesi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ideju vēsture un filosofijas pamati nav personiski. Bet atbildes ir jāmeklē uz personiskiem jautājumiem un jāatbild ļoti personiski.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt, ar to būtu jānodarbojas indivīdam pašam savā brīvajā laikā, ja ir radusies vēlēšanās ar to nodarboties. Principā, iepriekšējais teikums ir diezgan pilns konspekts manai attieksmei pret šo tematu kā tādu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nepiekrītu, jo tad indivīdi mēdz izvēlēties vienkāršotas atbildes. Kaitīgi pasaulei.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ņemot vērā to, ka (ciktāl ir zināms) realitāte ir tīri fizikāla, bez "transcendentāliem" vai ontoloģiski vienkāršiem mentāliem komponentiem, tad pilnīgi visas šāda žanra atbildes būs vienkāršotas un balstīsies uz indivīda esošajiem prioriem, individuālo pieredzi utt., utjpr., no kurienes arī mans salīdzinājums ar jautājumiem par siera garšu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atbildes uz būtiskiem, bet objektīvi neatbildamiem jautājumiem un vērtību sistēma ietekmē cilvēka turpmākās izvēles. Tāpēc tās ir svarīgi neatstāt reliģisku institūciju pārziņā. (Es sāku atkārtoties, es zinu.) Es neapstrīdu realitātes fizisko dabu. Es mēģinu saprast problēmas risinājumu cilvēka alkām pēc garīguma. Jā, arī personiskās atbildes un vērtības visticamāk būs vienkāršotas. Bet ja tās ir individualizētas un saskaņā ar normāliem domāšanas principiem, tad tas ir daudz efektīvāk un noderīgāk par reliģijā pieejamo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tādā gadījumā, ciktāl es saprotu Tavu uzstādījumu, man šķiet, ka te atkal pietiek ar racionalitātes pamatiem (kas cenšas konstruktīvi atbildēt uz jautājumiem par izvēļu veikšanu un uzskatu veidošanu un pārskatīšanu).

Šajā sakarā varu piedāvāt un ieteikt "Rationality: From AI to Zombies" grāmatu (teksts, tapšanas stadijā esoša audiogrāmata), kas, pēc manām domām, ir labākais šobrīd pieejamais populāra līmeņa teksts par šīm tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu gan pārliecināta, bet varbūt.

Paldies, par materiālu!

(Reply to this) (Parent)

Da ko vispār nozīmē šis fenomenāli atjautīgais, zinātniskais izteikums, apgalvojums "realitāte ir tīri fizikāla", cik "fizikāls" vispār ir šis izteikums!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nozīmē, ka nav atklāts nekas tāds, kas, pietiekami cieši ieskatoties, nebūtu neliels skaits elementārdaļiņu dažādās to kombinācijās.

(Reply to this) (Parent)

Bet kuri risinājumi personiskiem un ar dzīves jēgu saistītiem jautājumiem vispār ir "drošticami"? Izņemot piemēram CBT? Protams, ka var veikt pētījumus par to, kādi faktori korelē ar subjective well-being, bet visticamāk šādu abstraktu iekšēju principu un pārliecību ietekmi uz dzīves gājumu nevar līdz galam precīzi izmērīt. Un kamēr mums nav pierādījumi, kādas idejas palīdz dzīvot, vai ir jāatmet diskusija par šīm tēmām, jāizliekas, ka tas nav svarīgi un neattiecas uz izglītību ārpus hobija līmeņa? Kapitālisma ideoloģija (visa tā dzīšanās pēc panākumiem un konsūmerisms) jau tik un tā nosēžas cilvēku prātos, pat ja par to eksplicīti nemāca, man šķiet alternatīvu apspriešana būtu vērtīga.

Man šķiet arī piemēram ģeometrija un fizika ne visiem indivīdiem noderēs profesionālajā dzīvē, vai šķitīs saistoša, bet vienmēr būs cilvēki, kas meklēs meaning, tāpēc es nesaskatu neko kaitīgu vai triviālu centienos par šīm tēmām diskutēt izglītības kontekstā. Man piemēram RV1Ģ filozofija bija tikai vienu vai divus gadus, bet pat tad mēs pārsvarā nodarbojāmies ar theory of knowledge, kas bija vairāk kā set of tools, kas uzlabotu zināšanu uzņemšanu un apstrādāšanu, bet nepieskārās lielajām dzīves tēmām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, dzīšanās pēc panākumiem manā grāmatā ir vēlama un vajadzīga lieta, līdz ar to droši vien nebūšu pats labākais padomdevējs jautājumā par tās alternatīvām.

Par pārējo – es neredzu problēmu cilvēkiem doties studēt filosofiju, iestāties reliģijās, meklēt "dzīves jēgu", bet savā brīvajā laikā. Eksaktās zinātnes, matemātika, vēsture utt., visas šīs lietas vai nu attiecas uz objektīvi demonstrējamām lietām, vai vismaz atsaucas uz kopīgu faktoloģisko bāzi, kurpretī man nav skaidrs, kādā veidā viens mācību priekšmets ar konkrētu programmu varētu būt vadošs faktors lietās, kas būtībā ir cilvēku gaumes jautājums (un, for that point, ko šī priekšmeta ietvaros darītu tie, kuriem šīs tēmas vienkārši nav aktuālas to begin with).

(Reply to this) (Parent)