Te atkal prasās pēc konkrētikas. Tieši ko Tu iedomājies ietilpstam šādā mācību programmā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mana doma nav noslīpēta un līdz galam noformulēta. Kaut kas jau no french_mime minētā "kā dzīvot?"
"kas nosaka dzīves kvalitāti?" "kā dzīvot labāk/patīkamāk?" "kādas ir manas vērtības un kas man dzīvē ir svarīgi?" "kā dzīvot tā, lai veltītu laiku tam, kas ir svarīgi?" "kā izvēlēties savas vērtības?" "kas nosaka, kuras ir labākas vērtības, kuras ne tik?" Un šajā punktā piemēram, lai arī pareizo atbilžu joprojām nav, ir vērtības, kuras ir efektīvākas un tādas, kuras ne. Piemēram, būšana slavenam nav tavā kontrolē, nedod ne labu rezultātu, ne labu sajūtu. Principā tas varētu būt psiholoģijas un filosofijas apvienojums, bet ne objektīvs, bet personiski vērsts. Uzdot būtiskus jautājumus ne tādēļ, lai intelektuāli izklaidētos, bet lai saprastu kā būt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> "Piemēram, būšana slavenam [..] nedod ne labu rezultātu, ne labu sajūtu."

Domājams, ka arī tas stipri atšķirsies no viena indivīda uz citu.

> "Uzdot būtiskus jautājumus ne tādēļ, lai intelektuāli izklaidētos, bet lai saprastu kā būt."

Well, pēc manām domām, šādu jautājumu uzdošanai būtu jābūt indivīda personiskajai lietai, nevis daļai no izglītības programmas. Fokusēšanās uz subjektīvo un sajūtām, nevis objektīvo un faktiem jau ir daļa no problēmām ar šībrīža izglītības sistēmu (pamatā gan, cik novērots, tad specifiski augstāko humanitāro).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Subjektivitātes nespēšana savienot ar objektīvo ir visa pamatā. Zinātne ar garīgumu nedraudzējas un garīgums ar zinātni ne.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Visos laikos un visās vietās un visās reliģiski garīgajās sitēmās ir bijuši zinātnieki. Nevajag konstruēt.

(Reply to this) (Parent)