Pavadonis izņēma no portfeļa apdrukātu loksni un iedeva man, lai es to izstudētu. Šo lapu esmu saglabājis savos papīros, un tā skan šādi:
Kurdeļu medības Instrukcija svešzemniekiemKurdeļi kā medību dzīvnieki izvirza visaugstākās prasības gan mednieku personīgajām īpašībām, gan arī medību piederumiem. Tā kā šis dzīvnieks evolūcijas gaitā piemērojies meteorītu nokrišņu triecieniem, izveidodams nesadragājamas bruņas, kurdelis jāmedī no iekšpuses.
Šim nolūkam nepieciešams:
A) sākotnējā fāzē — pamatpasta, sēņu mērce, zajie loki, sāls un pipari;
B) tiešās rīcības fāzē — rīsu slotiņa un ar pulksteņa mehānismu apgādāta sprāgstbumba.
I. Sagatavošanās darbi.
Kurdeļus medī ar ēsmas palīdzību. Mednieks, iepriekš ieziedies ar pamatpastu, notupstas scorga vagā, bet pēc tam biedri viņu no virsas apkaisa ar sīki sagrieztiem lokiem un labākai pievilināšanai pieliek garšvielas.
II. Šādā stāvoklī jāgaida parādāmies kurdelis.
Kad dzīvnieks tuvojas, mednieks, saglabājot mieru, ar abām rokām satver bumbu, kas pirms tam turēta starp ceļgaliem. Izsalcis kurdelis parasti rij nekavējoties. Ja kurdelis negrib ņemt, ieteicams tam liegi pabužināt mēli. Ja draud neveiksme, daži ieteic apkaisīties ar sāli, taču tas ir pārāk riskanti, jo kurdelim var uznākt šķavas. Reti kāds no medniekiem pēc kurdeļa nošķaudīšanās palicis dzīvs.
III. Ja kurdelis ēsmu norijis, tas aplaizās un iet prom. Pēc ierīšanas mednieks nekavējoties sāk rīkoties aktīvajā fāzē, t. i., ar slotiņu norauš no sevis lokus un garšvielas, lai pasta varētu brīvi iedarboties ar savām caureju izraisošām īpašībām, pēc tam noregulē bumbas pulksteņa mehānismu un pēc iespējas ātrāk attālinās ieejai pretējā virzienā.
IV. Iznākot no kurdeļa, jācenšas nokrist uz rokam un kājām, lai izvairītos no traumām.
Piezīme. Asu garšvielu lietošana noliegta. Tāpat aizliegts izlikt kurdeļiem ar pulksteņa mehānismu apgādātas noregulētas bumbas, kas apkaisītas ar lokiem. Tādu rīcību likums vajā un soda kā malu medniecību.
ar prieku pieņemšu apgalojumus - tas ir līdzīgs tam un šitam, lai sastādītu lasāmlisti.
"Ar grūtībām virzījāmies uz priekšu, laiku pa laikam iedami gar kurdeļu pēdām, kas atgādināja dziļas, piecus metrus platas iedobes. Iet vajadzēja diezgan ilgi. Tad pēkšņi zeme iedunējās, un pavadonis apstājās, ar taustekli dodams mums zīmi klusēt. Atskanēja kaut kas līdzīgs trakojoša negaisa grāvieniem.
— Dzirdat? — pavadonis čukstēja.
— Dzirdu. Vai kurdelis?
— Jā. Tas bubina.
Man arīdzan tā grāmata dikti patika. Solaris jau arī Lemam ir labs sanācis.