Rēķināšana "krustiņā" ir kaut kāda latviešu maģija, kas stundās tiek ierādīta un bieži tā ir vienīgā lieta, ko no matemātikas atcerās. Ārzemju studenti pēc gada arī ir apjautuši, ka latviešiem patīk visu rēķināt krustā, metodes būtība gan viņiem paliek miglā tīta.
Piemēram Vajag uzzināt, cik cukura ir glāzē kolas, ja zināms, ka 100 ml ir 20 grami. Tad bērni raksta šitā 100 ml ... 20 g 250 ml ... ? ? = (250 x 20):100
Vienu diagonāli izdala ar otru (velk krustiņu). Ar to bieži aizraujas dažādi eksaktie skolotāji. Diemžēl, beigās paliek prātā tikai, ka visu varēja maģiski dabūt "ar krustiņu" un tiek reizināti un dalīti nejauši lielumi
Es arī bieži tā daru. Man vispār patīk rēķināt galvā. Formas uzturēšanai arī darba lietās (iespēju robežās) tā daru. Pēc tam pārbaudu ar kalkulatoru. Ekselim tiek lielās tāmes tikai.