totalitārisms ir atgriezies un neviens to pat nav pamanījis
Pēdējā cepetī pavīdēja doma, ka briesmīgais krišjāņa manifests ir jāuztver nopietni, jo gadījumā, ja viņš tiktu pie varas, tad visi šie pasākumi tiktu īstenoti un tie bija briesmīgi.
Var jau būt, es šajā diskusijā nepiedalījos, bet pārsteidz tas, ka esošie pie varas jau ir pieņēmuši vēl totalitārākus likumus – vakcīnu pases un vakcinācijas pienākumu, kas tikai pēc oficiālā nosaukuma vēl nav obligāts. Turklāt pilnīgi nepamatoti, jo UK dati parāda, ka vakcinētie infekciju izplata
vairāk (skatīt 13. lpp.) nekā nevakcinētie. Turklāt tas ir par valsti, kur nav vakcīnu pases, tāpēc citur Eiropā šie dati varētu būt vēl raksturīgāki par
labu nevakcinētajiem.
Protams, vakcinēšanās joprojām sniedz lielu ieguvumu, jo samazina simptomus, smagas slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumus. Bet ja pamatojums, piemēram, nevakcinētajiem aizliegt izņemt naudu no bankomāta ir infekcijas izplatības iespējamība, tad šajā gadījumā risks no vakcinētajiem ir lielāks. Šiem noteikumiem absolūti nav nekādas jēgas, tāpēc tie ir uzskatāmi par totalitāriem un bezjēdzīgas varas izrādīšanu.
Savukārt Austrijā jau tiek gatavots likums par obligātu vakcināciju, kuras pārkāpuma gadījumā ir
paredzēts naudas sods un cietumsods. Ir jauki veicināt vakcināciju, bet cilvēka tiesības brīvprātīgi izvēlēties medicīnisku procedūru ir nepārkāpjams princips. Mēs izdarām izņēmumus par jebkurām medicīniskām procedūrām tikai attiecībā uz maziem bērniem, jo viņiem vēl nav spējas veikt informētu izvēli.
Tāpat arguments, ka tas ir nepieciešams, lai nepārslogotu medicīnas sistēmu, ir nepareizs, jo medicīnas ekonomika valstīs ar nacionālu medicīnas sistēmu vienmēr strādā pārslodzes režīmā, jo pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums. Faktiski jebkura rietumu valsts varētu uz pusi samazināt izdevumus par medicīnu bez būtiskas ietekmes uz cilvēku dzīvildzi. Pacientu šķirošana notiek jebkurā gadījumā. Kad es 2020. gadā tieši pirms pandēmijas uz laiku strādāju Latvijā, man radās problēmas ar nierēm, un speciālists mani nosūtīja uz nieru ultrasonogrāfiju. Kad es aizgāju pieteikties Stradiņu klīnikā, man pateica, ka visas kvotas ir izsmeltas un mani nevar pierakstīt, pat 6 mēnešus uz priekšu ne. Varbūt man šo ultrasonogrāfiju arī nevajadzēja, jo līdz šim neesmu to saņēmis un nieru pietūkums ir pārgājis pats no sevis.
Tas tikai ilustrē faktu, ka liela daļa izmeklējumu tiek veikta “katram gadījumam” un bez nopietnas vajadzības. Protams, retos gadījumos tiks atklātas nopietnas lietas, bet kopumā aizvien lielākas izmaksas par medicīnas pakalpojumiem sāk dot tikai aizvien samazinošus ieguvumus. Pie pareizas pacientu šķirošanas un atbalsta slimošanai mājās pat liela ar kovidu slimojošo skaita gadījumā mums ir visas iespējas iegūt gandrīz tikpat labus rezultātus.