Vispirms ir jāizdomā, vai mēs vispār gribam, lai bērni mazāk atrastos pludmalēs? Varbūt mazāk noslīks, bet arī mazāk būs fiziskās aktivitātes, saules gaismas un sliktāka veselība. Pat ilgtermiņā mazāka interese par āra aktivitātēm veicinās aptaukošanos, tusiņus ar narkotiku lietošanu utt.

Valdošā paradigma ir cilvēku neizpratnes dēļ. Skolās vajadzētu mācīt veselības ekonomiku, lai šo paradigmu mainītu. Kad es eju uz starpautiskām konferencēm, man vienmēr patīk UK prezentācijas, kurās stāsta par QALY un izmaksu saistību. Un vienmēr šīs prezentācijas sākumā ir obligāts disklaimeris, kas tā nav tikai UK kas rēķina šādās kategorijās, bet tā dara visas valstis. Tikai UK ir gandrīz vai vienīgā, kas to dara atklāti, kamēr pārējās aizklāti, slepenās komitejās vai caur apdrošinātāju starpniecību, un šī slepenība neļauj iegūt optimālu politiku.