extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-12-06 08:37:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
totalitārisms ir atgriezies un neviens to pat nav pamanījis
Pēdējā cepetī pavīdēja doma, ka briesmīgais krišjāņa manifests ir jāuztver nopietni, jo gadījumā, ja viņš tiktu pie varas, tad visi šie pasākumi tiktu īstenoti un tie bija briesmīgi.

Var jau būt, es šajā diskusijā nepiedalījos, bet pārsteidz tas, ka esošie pie varas jau ir pieņēmuši vēl totalitārākus likumus – vakcīnu pases un vakcinācijas pienākumu, kas tikai pēc oficiālā nosaukuma vēl nav obligāts. Turklāt pilnīgi nepamatoti, jo UK dati parāda, ka vakcinētie infekciju izplata vairāk (skatīt 13. lpp.) nekā nevakcinētie. Turklāt tas ir par valsti, kur nav vakcīnu pases, tāpēc citur Eiropā šie dati varētu būt vēl raksturīgāki par labu nevakcinētajiem.

Protams, vakcinēšanās joprojām sniedz lielu ieguvumu, jo samazina simptomus, smagas slimības, hospitalizācijas un nāves gadījumus. Bet ja pamatojums, piemēram, nevakcinētajiem aizliegt izņemt naudu no bankomāta ir infekcijas izplatības iespējamība, tad šajā gadījumā risks no vakcinētajiem ir lielāks. Šiem noteikumiem absolūti nav nekādas jēgas, tāpēc tie ir uzskatāmi par totalitāriem un bezjēdzīgas varas izrādīšanu.

Savukārt Austrijā jau tiek gatavots likums par obligātu vakcināciju, kuras pārkāpuma gadījumā ir paredzēts naudas sods un cietumsods. Ir jauki veicināt vakcināciju, bet cilvēka tiesības brīvprātīgi izvēlēties medicīnisku procedūru ir nepārkāpjams princips. Mēs izdarām izņēmumus par jebkurām medicīniskām procedūrām tikai attiecībā uz maziem bērniem, jo viņiem vēl nav spējas veikt informētu izvēli.

Tāpat arguments, ka tas ir nepieciešams, lai nepārslogotu medicīnas sistēmu, ir nepareizs, jo medicīnas ekonomika valstīs ar nacionālu medicīnas sistēmu vienmēr strādā pārslodzes režīmā, jo pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums. Faktiski jebkura rietumu valsts varētu uz pusi samazināt izdevumus par medicīnu bez būtiskas ietekmes uz cilvēku dzīvildzi. Pacientu šķirošana notiek jebkurā gadījumā. Kad es 2020. gadā tieši pirms pandēmijas uz laiku strādāju Latvijā, man radās problēmas ar nierēm, un speciālists mani nosūtīja uz nieru ultrasonogrāfiju. Kad es aizgāju pieteikties Stradiņu klīnikā, man pateica, ka visas kvotas ir izsmeltas un mani nevar pierakstīt, pat 6 mēnešus uz priekšu ne. Varbūt man šo ultrasonogrāfiju arī nevajadzēja, jo līdz šim neesmu to saņēmis un nieru pietūkums ir pārgājis pats no sevis.

Tas tikai ilustrē faktu, ka liela daļa izmeklējumu tiek veikta “katram gadījumam” un bez nopietnas vajadzības. Protams, retos gadījumos tiks atklātas nopietnas lietas, bet kopumā aizvien lielākas izmaksas par medicīnas pakalpojumiem sāk dot tikai aizvien samazinošus ieguvumus. Pie pareizas pacientu šķirošanas un atbalsta slimošanai mājās pat liela ar kovidu slimojošo skaita gadījumā mums ir visas iespējas iegūt gandrīz tikpat labus rezultātus.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2021-12-10 18:06 (saite)
Es lielā mērā tev varu piekrist par vairākām lietām, bet par šo:

> Tāpat arguments, ka tas ir nepieciešams, lai nepārslogotu medicīnas sistēmu, ir nepareizs, jo medicīnas ekonomika valstīs ar nacionālu medicīnas sistēmu vienmēr strādā pārslodzes režīmā, jo pieprasījums vienmēr ir lielāks nekā piedāvājums.

Gan tu runā tuftu. Pirmkārt, ir atšķirība starp izmeklējumiem un nepieciešamību uzturēties slimnīcā nepārtraukti.

Mūsdienās, kā noteikti pats labi zini, arvien vairāk cenšas darīt ambulatori, un nemarinēt pacientus slimnīcās, kas gan izmaksā dārgi, gan bieži vien nav nepieciešams. Ambulatorajiem izmeklējumiem ir savas rindas, taču, tā kā lielākajai daļai pacientu nav nepieciešamības gaidīšanas laikā nodrošināt slimnīcas līmeņa aprūpi, tad viņi savas rindas gaida mājās.

Tas nozīmē, ka gultasvietas var tikt atslogotas, bet, tāpat saglabājot noteiktu gultasvietu skaitu, lai cilvēkiem ar akūtu nepieciešamību būtu iespējams tikt slimnīcā.

Nemācēšu teikt, cik ļoti adekvāts ir Latvijas slimnīcas gultu vietu skaits, taču pēdējos 10 gadus nav daudz dzirdēts par to, ka cilvēks netiek aizvests uz slimnīcu, jo tur vienkārši nav vietas. Šādi stāsti, savukārt, tika nereti dzirdēti 90ajos.

Taču loģiski, ka gultasvietu skaits nav bezizmēra un tas jāsadala uz visām akūtajām vajadzībām. Pēc 2019. gada datiem Latvijā bija 2000 slimnīcas gultas vietu kopā -- tas ir ieskaitot onkoloģijas, ķirurģijas un visas citas nodaļas.

Pirms pāris dienām, kad izlasīju tavu ierakstu, pa radio kāreiz ziņās stāstīja, ka šobrīd covid pacientu skaits slimnīcās pamazām samazinās (tai dienā iestājās ap 50 un izrakstījās ap 90), bet joprojām uz to dienu bija >600 covid slimnieku tieši slimnīcās.

Manuprāt, tas diezgan acīmredzami nozīmē gan, ka ir būtiska atšķirība starp +/- normālu medicīnas sistēmas noslogojumu ikdienas režīmā (lai arī tas jau tad "strādā ar pārslodzi") un situāciju, kad pusi no esošajām slimnīcas vietām aizņem pavisam cita profila papildus pacienti.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-12-10 18:15 (saite)
Saprotams, ka šobrīd situācija ir smagāka.

Un tomēr, Rudzīti paņēma uz slimnīcu bez īpašas vajadzības, un pēc 4 dienās izrakstīja, jo pats to pieprasīja. Citādi būtu bez vajadzības turējuši vēl kādu laiku.

Cik ir tādu no pašreiz esošajiem slimnīcā? Bez šiem datiem visa runāšana ir diezgan tukša.

Latvijā gandrīz divus gadus netika publiski pateikts, kā tad rīkoties mājās kovida gadījumā un kad ir jābrauc uz slimnīcu. Un pat tagad, kad beidzot parādījās raksts, tajā bija teiks lietot kodeīnu pret klepu, lai gan Latvijā netiek tirgotas kodeīnu saturošas zāles, kurām būtu indikācija klepum. Tas nav īpaši būtiski, bet tomēr liecina par bardaku slimnīcu vadlīnijās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2021-12-10 18:30 (saite)
Turklāt vārds “pārslodze” ir jāsaprot nedaudz specifiski. No sabiedrības veselības viedokļa nekādas pārslodzes nav, jo vajadzīgā veselības aprūpe tiek sniegta (ciktāl tas ir saprātīgi iespējams). Pārslodze ir izpratnē, ka pieprasījums ir lielāks nekā spēja nodrošināt. Un pieprasījums ir tas, ko cilvēki vēlas, nevis tas, ko viņiem būtu vajadzīgs.

Vairums cilvēku būs satraukti jautājumos par savu veselību un nespēs objektīvi izvērtēt savu vajadzību. Arī ar stāstīšanu tur daudz nevar palīdzēt, jo cilvēki domā emocionāli nevis racionāli.

Tāpēc vairums nacionālo veselības sistēmu uztaisa tādu kā barjeru – rindas uz izmeklējumiem, lielāku birokrātiju pakalpojumu saņemšanā, lai tie, kas ir mazāk motivēti, atkristu paši par sevi. Protams, tas nav optimāli, jo visvairāk rindas izsēdēs pensionāri vai bezdarbnieki, bet aktīvi strādnieki reizēm ir pārāk aizņemti to darīt, pat ja viņiem tas ir būtiski. Tas arī apgrūtina noteikt, cik pamatotas ir sūdzības par veselības aprūpes līmeni.

Tieši tāpat es ļoti apšaubu medicīnas sistēmas pārslodzi kovida pandēmijas laikā. Cik daudz no darītā ir efektīvi, un cik daudz ir vienkārši birokrātija?

Pat ICU noslodze ir diezgan nosacīta, ja vairums šajā ICU nomirst. Šķiet, ka tagad ir zināms uzlabojums, bet kādi ir pašreizējie dati? Jā, kādam nāktos šķirot un pateikt, šo cilvēku nav vērts vest uz ICU, jo viņš visdrīzāk tāpat nomirs. Tas ir normāli, jo pacientus šķiro visu laiku. Tikai šoreiz kovida laikā politiski nepieņemami.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?