ticību indukcijai grūti nosaukt par aklu, jo grīda palikusi vietā jau 13.7 miljardu gadu. katrs rīts pierāda, ka teikt "nu, šānse, ka pēc minūtes sāks līt saldējumi ir fiftī-fiftī, jo, nu, nekad jau neko nevar zināt" būtu mazliet neprātīgi. līdzīgā veidā austrāļu filozofs Deivids Stovs atrisināja (kā jau ierasts, risinājums nav vispārpieņemts) Hjūma indukcijas problēmu. ticība kauzalitātei (ko pareizāk būtu saukt par "pārliecību" (jo ticība pēc definīcijas ir pārliecība, kas nebalstās pierādījumos)) būtiski atšķiras no tā, ko var saukt par aklu ticību (kas patiesībā ir liekvārdība).

pierādījumā nav svarīga kvantitāte, bet gan kvalitāte. ir neskaitāmi daudz "pierādījumu" tam, ka citplanētieši regulāri ballējas uz mūsu planētas, taču pēc rūpīgas analīzes derīgs neizrādās neviens. šodien teicu, ka pietiktu kaut ko pierādīt vienam, taču tikai tādā gadījumā, ja pierādījums ir labs. šeit, protams, jāvienojas kas būs labs pierādījums, un var izrādīties, ka to izdarīt nav iespējams. kaut kur lasīju, ka tas, kas atdala kritiski domājošos un ticīgos ir tas, ka abiem atšķiras pierādīšanas kritēriji.

100x atkārtots eksperiments vēlreiz pierāda to, ka visums ir cēloņsakarīgs. zāļu efektivitāti var pierādīt (vai tieši pretēji) arī in vitro vai tīri teorētiski - lai izvērtētu homeopātiskās medicīnas principus, pietiek ar papīra lapu un kripatu ķīmijas zināšanu.

es piekrītu tam, ka "zinātniski pierādīts!" nevar izmantot kā pēdējo pamatojumu. mani visnotaļ kaitina tas, ka uzņēmumi manipulē ar pircējiem, nekvalitatīvus pētījumus saucot par zinātniskiem (it kā tam būtu jāiedveš kāda bijība). nesen Anglijā aizliedza aktimelu reklāmās teikt, ka tie uzlabo vielmaiņu, jo Danone balstījās uz nekvalitatīviem (nereprezentatīvi, ar metodoloģiskām kļūdām) pētījumiem. diemžēl skāde jau izdarīta - tūkstošiem reklāmu ar "zinātniski! pierādīts!!, ka uzlabo vielmaiņu" ir ieenkurotas. principā es esmu tikai par to, lai kritiskā domāšana tiktu pielietota visās dzīves jomās. mums jāmēģina atbildēt uz jautājumu "vai ir kāda pieeja dzīvei, kas sniedz rezultātus?". viena no tādām būtu ticība, ar kuras palīdzību nevar izdziedināt nevienu slimo, izvairīties no plūdiem vai vulkāniem. cita ir zinātne, kas sarūpējusi ne tikai tomagoči, bet arī insulīnu.

(Reply to this) (Thread)

Vai šajā gadījumā Tu induktīvi konstatētu kauzalitāti izvirzi par pietiekamu kritēriju, lai kaut kas būtu pierādīts? Diemžēli grīdas tiešām iebrūk, un negaidīti, varbūt ne katru dienu, bet tomēr. Un katra no grīdām netiek nepārtraukti pārbaudīta, lai mums būtu REĀLS pamats pieņēmumam, ka tā neiebruks, tādēļ es joprojām teiktu, ka tā ir ticība, jo ir kaut kas mums ļauj bez bailēm pārvietoties.

Par zāļu derīgumu - parādi man, lūdzu, kaut vienas zāles, kas 100% darbotos. Šaubos, vai Tev izdosies tādas atrast. Katrā zāļu pārbaudē ir kaut kāds %, uz kuru tās neiedarbojas, bet par spīti tam, tās tiek atzītas par labām esam. Bet te atkal ir jautājums - kur novilkt robežu - cik liels šis procents drīkst būt.
Un mūžīgā atsaukšanāš uz neīsto cēloņu piedēvēšānu - to pašu iespējams pielietot arī zālēm. Iedomājies, kas par milzīgu masu sazvērestību - Tu lieto zāles, bet patiesībā slimība atkāpjas nevis dēļ tām, bet gan dēļ slimibas regresijas, kas ir vienkārši dabīgs process. Un viss pārējais ir tikai milzu sakritība.

Par zinātnes sasniegumiem - visu cieņu, varam tikai klanities, bet jāpatur prātā arī tas, cik biezi tā diemžēl kļūdījusies vai ar laiku atklajusi alternatīvas jau iepriekš izskaidrotajam. Kā piemēru var minēt kaut vai gaismas izpratnes duālo dabu.
Nepārproti mani, es neesmu pret zinātniskiem novērojumiem, bet cenšos arī pret tiem izturēties skeptiski tieši šī paša iemesla dēļ.

Un es nepiekrītu Tev par to, ka Danone būtu izdarījis kādu īpašu skādi, jo mana pārliecība par cilvēka spēju sevi (savu ķermeni) visvairāk iespaidot tieši ar prāta palīdzību savā ziņā to atzīst par labu. Pati nekad nelietoju šos produktus, jo manī nav iesakņojusies pārliecība par to, ka tie tiešām palīdzetu. Bet es zinu ļoti daudz cilvēku, kuriem šāds "enkurs" (kā pats izteicies) ir. Un ne jau tas draņķa produkts kādam palīdz, bet gan cilvēka pārliecība par to. Un tas ir pietiekami, lai cilvēks justos labak. Vai tas ir slikti, ka balstoties uz nepatiesām lietām cilvēks jūtas labāk? Nē, jo nav jēgas no patiesības, ja Tevi tā nedara laimīgu. Un diemžēl lielāko daļu pasaules cilvēku tā nedara laimīgus.

Sausais atlikums - kā pats minēji - viss ir atkarīgs no kritērijiem, bet neesmu tāda optimiste kā Tu vakardienas lekcijā, lai apgalvotu, ka mēs par šādiem kopīgiem kritērijiem spētu vienoties un gūt universālo patiesību. Nu tas gan ir naivi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Par zinātnes sasniegumiem - visu cieņu, varam tikai klanities, bet jāpatur prātā arī tas, cik biezi tā diemžēl kļūdījusies vai ar laiku atklajusi alternatīvas jau iepriekš izskaidrotajam."

Vispār jau zinātne tieši ar to atšķiras, ka te ir iespējams kļūdīties. Elejas tante pavisam droši nekad nekļūdās un tieši tāpēc arī viņa ir Elejas tante.
Bet par kādu 100% drošību ir runa? Kuram te tāda ir vajadzīga? Ja tu ikvienā gadījumā tādu pieprasītu, tad netiktu no mājas ārā, jo 100% neviens tev nedos nedz par to, ka neielūzīs grīda, nedz par to, ka griesti uz galvas neuzvelsies, nedz arī par to, ka tavas rokas pēkšņi nepārvērtīsies žāvētu augļu ķīselī.
Danone un tamlīdzīgi kretīni nodara ļaunumu tāpēc, ka viņi faktiski izmanto zinātnes prestižu, lai citiem iesmērētu savu sūdu. Kas tur slikts, ka kāds sprauž batonus un padara citus cilvēkus it kā laimīgākus? Tad es pajautāšu tā - kas tur slikts, ja kāds tevi uzskata par muļķi, kuram var karināt makaronus uz ausīm? Laikam jau kaut kas tur kārtībā nav, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau virsrakstā teikts - izvirzītie jautājumi ir saistībā ar diskusiju, kura iesākās citas telpas un laika robežās. Tā kā nemanīju arī Tavu (lai kas Tu arī būtu) klātbūtni, domāju, ka Tev būs paslīdējis garām arī konteksts par "100% pierādījumu". Bet šeit neņemos to arī Tev atkārtot.
Ja Tevi kāds uzskata par muļķi, tad vai nu arī pierādi, ka Tu tāds neesi, vai arī klusē. Nekā slikta pašā faktā es neredzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tevi kāds uzskata par muļķi, tas paredz noteiktas ētiskas konsekvences; daudzi mūsdienās ar bulšitu pelna naudu un iedzīvojas uz citu cilvēku rēķina, turklāt šo stulbumu vairojot un sačakarējot visu vēl vairāk.
Protams, atvainojos, ja iejaucos kādā diskusijā ar man nezināmu kontekstu, tomēr pagaidām arī neredzu, kā šis apstāklis atceļ manis teikto.

(Reply to this) (Parent)

kāpēc vajag tik daudz vārdu

(Reply to this) (Parent)

Man gan nav šobrīd vēlmes izplūst, bet, lasot šo to rītdienas Kačana lekcijai atradu lielisku rakstu tieši par zinātni.
"Blind commitment to a theory is not an intellectual virtue: it is an intellectual crime. [..] The cognitive value of a theory has nothing to do with its psychological influence on people's minds. Belief, commitment, understanding are states of the human mind. But the objective, scientific value of a theory is independent of the human mind which creates it or understands it. Its scientific value depends only on what objective support these conjectures have in facts."
// http://www.lse.ac.uk/collections/lakatos/scienceAndPseudoscienceTranscript.htm

Uzskatīt, ka zinātne ir tāda pati akla, neracionāla, nepārbaudīta ticība kā reliģijas vai kādi citi nepārbaudāmi uzskati, nozīmē nesaprast, kas vispār ir zinātne, jo tai ar jebkāda veida ticību nav nekāda sakara.

(Reply to this) (Thread)

Zinātnes salīdzināšana ar kādu reliģiju visnotaļ ir pārspīlējums. Bet tas balstās uz to, ka, kā jau minēju, diemžēl vēsture pierāda, ka pat objektivitāte bieži izrādījusies kļūdaina un subjektīva. Būtībā tieši to arī gribēju pateikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, ka vēstures gaitā cilvēki pieļāvuši kaudzēm kļūdu, bet tad šeit rodas jautājums - kas, tavuprāt, ļauj noteikt to, ka kāds ir attiecībā uz kaut ko kļūdījies? Jo, ja mēs izšķiram kļūdas no patiesā, mums jāvienojas par pieeju, kā to izdarīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt kļūdas ļauj noteikt laika pārbaudījums un tik ļoti cienītais skeptiskais viedoklis. Būtībā tas uz ko Jūs abi ar Armandu balstāties. Vienīgi ar to skepticismu un zinātnisko metodi arī ir jāuzmanās, jo, redz, ir jābūt skeptiskiem arī pret to. Kādēļ? Jo tad, kad tiek veikti visi pētījumi, Jūs taču tur klāt ar sveci nestāvat, vai ne? Un te tiešām ļoti noderīgi ir atcerēties veco labo teicienu "Kurš maksā, tas pasūta mūziku." Zinātniskie pētījumi ārkārtīgi bieži tiek falsificēti, atliek vien parunāt zem kādas glāzītes ar mūsu pašu latvju zinātniekiem lai dzirdētu brīnišķīgus stāstus šajā sakarā.
Tieši tādēļ uz VISĀM lietām ir jāskatās nosacīti relatīvi, lai nejauši nekļūtu par kādas jomas dogmatiķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par laika pārbaudījumu šaubos (vecs = labs, vai?), bet skeptiskā pieeja un zinātniskā metode gan ir tieši tas, ko gribēju no Tevis izspiest :)
Attiecībā uz kļūdām, sliktiem pētījumiem u.tt. — protams, ka tā mēdz notikt! Tas pats Bens Goldeikrs, uz kura grāmatu (“Bad Science”, haha) atsaucos savā homeopātijas rakstā, ļoti daudz stāsta par problēmām ar pētījumiem, zāļu testiem u.tml. Bet arī priekš tā ir izgudrotas metodes, kā nonākt pie drošākas patiesības — pirmkārt jau meta analīzes (viņš ļoti iedvesmojoši raksta par Cohrane Collaboration, http://en.wikipedia.org/wiki/Cochrane_Collaboration), peer reviews un vēl daudz visa kā, ko es nemācēšu precīzi aprakstīt.
Zinātniskās metodoloģijas pluss ir tas, ka tad, ja pētījums ir slikts (safabricēts u.tml.), ir metodoloģija, kā to noteikt :)
Attiecībā uz zinātnes attīstību, tā kā patlaban tieši sēžu Kačana lekcijā par to, varu piezīmēt — kļūdīšanās un jaunu paradigmu atklāšana zinātnē ir normāla, tā ir nepieciešama attīstībai. Nevar teikt — tādēļ, ka zinātnē ir bijuši dažādi uzskati par Saules sistēmu, viņi nafig kļūdās un mēs zinātnei turpmāk neticēsim, bet labāk klausīsim intuīciju/burvjus/dziedniekus/porcelāna tējkannu kosmosā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laika pārbaudījums nenozīmē to, ka vecs ir labs, tas drīzāk ir tādā nozīmē, ka laiks lielākoties nāk kopsolī ar attīstību.
Meta analīzes ir brīnišķīga lieta, bet tās netiek pielietotas vienmēr. Par to jau arī iet runa. Ir ārkārtīgi daudz brīnišķīgu lietu, ko zinātne mums ir pierādījusi un parādījusi, bet ne visas no tām ir 100% drošas. Tas, protams, nenozīmē, ka mums jāpārtrauc ticēt tam, ko gudrie vīri mums saka, bet tikai to, ka ir jābūt ar to uzmanīgam. Tieši tikpat uzmanīgam, kā klausoties vecās māmuļās, kas solās atklāt nākotni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mums NAV jātic tam, ko gudrie vīri mums saka. Mums ir tikai jāsaprot, ka zinātne nenodarbojas ar lietu pierādīšanu, kur nu vēl 100%.

Tā nodarbojas ar aprakstu veidošanu par lietu dabu, kur katrs nākošā apraksta par to pašu lietu mērķis ir būt precīzākam un noderīgākam par iepriekšējo. Šie apraksti nevar un nepretendē uz 100% precizitāti, tikai uz to, ka tie tiek uzlaboti, lai ļautu mums šo lietu dabu vairāk izmantot.

Savulaik Azimovs par to labi uzrakstīja, soikins arī pārtulkoja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, tikai tagad izlasīju, ka zemāk jau fatalis to citē.

(Reply to this) (Parent)

Es nesaprotu, Tu vakar nebiji ētikas lekcijā vai kā? Krāpšana paliek krāpšana. Es jau rakstīju, ka var ar domu spēku ārstēties arī dzerot tēju ar citronu. Ka var uzlabot medicīnas sistēmu, apmācīt ārstus būt atsaucīgākiem un uzmanīgākiem. Var darīt visu ko, nevis ļaut popularizēt pseidozinātnisku bleķi.

(Piedod par spamu, Unda!)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Ceru, ka vismaz kādam šis raksts liks vairāk padomāt par savām izvēlēm attiecībā uz veselību, būs sniedzis noderīgu informāciju un lielāku izpratni par to, kāpēc ne visa alternatīvā medicīna ir vienādi stilīga [..]"

Ja, piemēram, šis tev izskatās pēc traka terorisma, lai tā būtu. Nav runa par uzmācīgu pierunāšanu, bet par informēšanu un racionālu spriešanu.

(Reply to this) (Parent)

pagaidi, es sapratu pareizi? iešņaukt 60 latus par stundu konsultācijas, kuras laikā cilvēkam tiek piehuiņota galva ir okei, bet par to rakstīt un runāt - terorisms? čista?

es saprotu, ka tev tas var likties pārsteidzoši, bet ir cilvēki, kuru dzīves, khe-khemm, neaprobežojas ar piekošanos piekdienaaahhhhhhhsss vvaaggarāāā. ne visiem paveicies ar uzvārdu, kas ļauj dzīvot eternālā čillā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bez personīgiem apvainojumiem, lūdzu! Domāju, ka Tu pats zini, ka tā nav pareiza "aizstāvības" forma.

(Reply to this) (Parent)

jā jā, skaidrot nav vajadzīgs, jo to jau visi tāpat zina!!!11 dzīvosim draudzīgi un lai cilvēki pelna naudu, kā māk — nodarbojoties ar plaģiātu, šarlatānismu, reketu vai sīkajām zādzībām. no kurienes rodas tāds pohujs pret dzīvi, lai bez sirdsapziņas pārmetumiem varētu novērstos no acīmredzamām netaisnībām?

tev taisnība par to, ka cukura graudiņi NEKO NENODARA tavam organismam. neko labu tai skaitā, ko gan nevarētu secināt pēc tā, ko apgalvo tavas draudzenes vecāki. "ārstējoties" ar domu spēku var ielaist kaites, kas šādai ārstēšanai nepadodas. KAS ŠEIT TIK SAREŽĢĪTS?

(Reply to this) (Parent)

ir tas Azimova citāts: "… when people thought the Earth was flat, they were wrong. When people thought the Earth was spherical they were wrong. But if you think that thinking the Earth is spherical is just as wrong as thinking the Earth is flat, then your view is wronger than both of them put together."

būtībā, tu saki, ka empīriskā zinātne nepiedāvā neapgāžamas/deduktīvas/absolūtas/pierādītas zināšanas, tāpēc ticība tai ir tikpat akla kā ticība jebkam citam. tava kļūda ir pirmkārt tajā, ka tu nenovērtē, ka tas ir pakāpes jautājums, nevis tikai divu alternatīvu: aklas ticības un pilnīgi drošu zināšanu. otrkārt tu maldies tajā, ka laikam domā, ka empīriskā zinātne pretendē uz pilnīgi droša zināšanu avota statusu, lai gan tas tā ir tikai daļas laju acīs. visdrošākās zinātnes piedāvātās zināšanas par pasauli ir tik labi pārbaudītas un iekļaujas kopējā zināšanu ainā, ka tās tikpat labi varētu būt galavārds vai iekaltas akmenī, bet tehniski vienmēr tiek atzīts, ka tomēr ir pagaidu. piemēram, es domāju lietas kā mikrobu teoriju par slimībām — nav īsti jēgas gaidīt, ka kādreiz tomēr tiks noskaidrots, ka mikrobi neizraisa nekādas slimības

(Reply to this) (Thread)

Vēlreiz atkārtoju, dažiem iztrūkst sākotnējās diskusijas konteksta...
Es pilnīgi noteikti nemēģinu apgalvot, ka zinātnes izvirzītās tēzes nav jāņem vērā vai ka tās visas ir nepatiesas, nepierādītas un tamlīdzīgi. Ļoti labi apjaušu zinātnes nozīmību un tās pakāpenību.
Mans iebildums ir par to, ka lai gan pat zinātne nav 100% vienmēr droša un ar tās metodoloģiju nav izdevies izskaidrot visus cilvēces interesējošos jautājumus, kādēļ šāds absolūtums ir uzreiz jāpieprasa no nezinātniskām lietām. Sākotnējā diskusijā bija dzirdamas tādas tēzes, kā "Tas, kas nav zinātniski pierādīts, par to nemaz nav jēgas runāt" un "mēs visi varam nonākt pie viena universāla viedokļa, kas būs īstais, pareizais un nekļūdīgais". Es šādus izteikumus uzskatu par bezatbildību. Pret to arī iebilstu.

(Reply to this) (Parent)

Ātrās pārdomas šī te visa sakarā...

"Vai iešana pa istabu bez bailēm par to, ka grīda neiebruks, nav akla ticība? Ar ko tā atšķiras no reliģiskas ticības un pieņēmumiem par pēcnāves dzīvi?"

Šajā sakarā lūk prātoju, kāda ir atšķirība starp ticību, ka eksistē Eifeļa tornis (neesmu nekad redzējis, bet visi saka, ka ir) un ticību Dievam vai pēcnāves dzīvei (arī neesmu nekad redzējis, bet daudzi saka, ka ir). Man liekas, ka atšķirība tomēr ir tajā, ka Eifeļa torņa gadījumā vismaz eksistē kautkāda procedūra, kā to pārbaudīt (iekāpt vilcienā, aizbraukt uz Parīzi, aiziet uz noteiktu adresi un apziņā vajadzētu parādīties Eifeļa torņa bildei), bet Dieva un pēcnāves dzīves gadījumā šāda procedūra īsti nav (vai arī dotās procedūras nepiedāvā nekādus konsekventus rezultātus). Pie tam Eifeļa torņa gadījumā jau pēc pašas procedūras apraksta vismaz ir skaidri zināms, ka teorija būs aplama, ja aizbraucis uz Parīzi es torni tur neatradīšu, ko nevar teikt par Dieva pierādīšanas procedūrām (šķiet, to sauca par falsificējamību).

"Vienam? Desmit? Simts? Vai 100 reliģiskie pieredzējumi ir pierādījums tam, ka reliģija ir patiesa? Vai 100 reizes atkārtots, pozitīvs eksperiments ar zālēm pierāda, ka tās ir saucamas par zālēm?"

Par zālēm - man liekas, ka jēga ir tikai salīdzināt zāles savā starpā konkrētu simptomu novēršanā, respektīvi, nevar teikt, ka saaugstēšanās gadījumā "analgīns ir labas zāles", bet "pelašķu tēja ir sliktas", bet var noorganizēt double-blind eksperimentu, kurā tas tiktu pārbaudīts.
Par reliģiskajiem pieredzējumiem - nu acīmredzot tas ir vienkārši atkarīgs no tā, vai mēs ticam subjektīvai pieredzei.. iespējams, ka Dievs un viņa atklāsmes ir pilnīgi reāla neiroloģiska parādība (bet no tā neizriet, ka viņš eksistē tādā pašā izpratnē kā, piemēram, konkrēts atoms (vai Eifeļtornis :D)

"Ja zinātne ir tikai metode, vai arī tā nav tikai akla ticība? Jo padomāsim, cik gan tā ir veca... Un teikt, ka kaut kas ir zinātniski pierādīts (un āmen) ir diezgan neapdomīgi, jo arī pašas zinātniskās metodes ar laiku mainās, gala rezultātā apstrīdot arī iepriekš pieņemto. Pasaule jau vairākkārt pierādījusi, ka nekas nav akmenī kalts."

Vai nav tā, ka zinātniskās metodes pamatos jau ir iebūvēta šaubīšanās par visu, tai skaitā ļoti uzmanīga attieksme pret cilvēka uztveres īpatnībām un vispār cilvēka prāta tendenci izkropļot realitāti? Tādā gadījumā teikt, ka tā ir ticība laikam īsti nevarētu. Par ticību gan varētu saukt ticēšanu, ka zinātne (balstoties uz zinātnisko metodi) ir visu problēmu potenciāls risinājums (angliski tas laikam saucās "scientism"). Nav arī īsti skaidrs, ko nozīmētu "zinātniskās metodes ar laiku mainās" - sākt šaubīties par šaubīšanos, vai kautkā tamlīdzīgi? Man jau liekas, ka mainās konkrētas zinātniskās teorijas un paradigmas, pati tā metode pēdējos pārsimts gadus ir vairāk vai mazāk nemainīga.

(Reply to this) (Thread)

Par Eifeļa torni un pēcnāves dzīvi - abus var pārbaudīt - vai nu iekāpjot vilcienā vai nomirstot. Viss vienkārši atkarīgs no pārbaudes metodēm un kritērijiem.

Par zālēm piekrītu. Bet vai tad, ja pelašķu tēja darbojas 1 no 10 cilvēkiem uzreiz var teikt, ka tā patiesībā nemaz īsti nedarbojas? Un tad, ja analgīns strādā 7 no 10, vai tas uzreiz būt apmierinošs rezultāts?

Par zinātni - iebildums ir tieši par to, ka diemžēl bieži zinātnisko pētījumu rezultātā šaubīšanās pēkšņi kaut kur izzūd. Iespējams, ka tā nav pārāk plaši izplatīta tendence, bet tomēr. Un ar zinātniskās metodes maiņu es drīzāk domāju metodoloģijas izmaiņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Par Eifeļa torni un pēcnāves dzīvi - abus var pārbaudīt - vai nu iekāpjot vilcienā vai nomirstot. Viss vienkārši atkarīgs no pārbaudes metodēm un kritērijiem."

Hehe, nu es labāk pagaidām izvēlos metodes, kas neietver nomiršanu :D Katrā ziņā mirušie neko nevar pastāstīt citiem (kautgan droši vien atradīsies daudzi, kas ar viņiem itkā komunicē)

"Par zālēm piekrītu. Bet vai tad, ja pelašķu tēja darbojas 1 no 10 cilvēkiem uzreiz var teikt, ka tā patiesībā nemaz īsti nedarbojas? Un tad, ja analgīns strādā 7 no 10, vai tas uzreiz būt apmierinošs rezultāts? "

Nu, tātad analgīns darbojas 7x labāk.. un vēl jau tas, ka abu vietā var būt placebo, un tad var salīdzināt, vai kautkas darbojas labāk kā nekas (vai pašiedvesma, kas varbūt nemaz nav sliktas zāles)

"Par zinātni - iebildums ir tieši par to, ka diemžēl bieži zinātnisko pētījumu rezultātā šaubīšanās pēkšņi kaut kur izzūd. Iespējams, ka tā nav pārāk plaši izplatīta tendence, bet tomēr. Un ar zinātniskās metodes maiņu es drīzāk domāju metodoloģijas izmaiņas."

Nu šaubīties laikam nekad nav par maz, bet to laikam ir jāmāk darīt metodoloģiski.

(Reply to this) (Parent)

Viss ir statistika. Pierādījums ir vairākums. Vairākums ir zinātne. Griez kā negriez, pretrunās arī kaut kur patiesības mētājās.

Tas, kas zinātni paceļ vismaz galvas tiesu pāri (visām?) citām man zināmajām pasaules skaidrojuma sistēmām (atskaitot faktu, ka tā darbojas), ir tas, ka tās sastāvā ietilpst metodika izdarīto spriedumu patiesuma pārbaudei, pie tam neatkarīgi no jelkādiem subjektīviem kritērijiem.

Katrai metodei, ar kuras palīdzību tiek skaidrots novērojums, ir jāspēj pārbaudīt un, vajadzības gadījumā, izlabot pašai sevi. Ja ne šis apstāklis, mēs nonākam misticisma purvā, kur pareizības rādītājs ir "skolotājs teica" vai "man rādījās".