ticību indukcijai grūti nosaukt par aklu, jo grīda palikusi vietā jau 13.7 miljardu gadu. katrs rīts pierāda, ka teikt "nu, šānse, ka pēc minūtes sāks līt saldējumi ir fiftī-fiftī, jo, nu, nekad jau neko nevar zināt" būtu mazliet neprātīgi. līdzīgā veidā austrāļu filozofs Deivids Stovs atrisināja (kā jau ierasts, risinājums nav vispārpieņemts) Hjūma indukcijas problēmu. ticība kauzalitātei (ko pareizāk būtu saukt par "pārliecību" (jo ticība pēc definīcijas ir pārliecība, kas nebalstās pierādījumos)) būtiski atšķiras no tā, ko var saukt par aklu ticību (kas patiesībā ir liekvārdība).

pierādījumā nav svarīga kvantitāte, bet gan kvalitāte. ir neskaitāmi daudz "pierādījumu" tam, ka citplanētieši regulāri ballējas uz mūsu planētas, taču pēc rūpīgas analīzes derīgs neizrādās neviens. šodien teicu, ka pietiktu kaut ko pierādīt vienam, taču tikai tādā gadījumā, ja pierādījums ir labs. šeit, protams, jāvienojas kas būs labs pierādījums, un var izrādīties, ka to izdarīt nav iespējams. kaut kur lasīju, ka tas, kas atdala kritiski domājošos un ticīgos ir tas, ka abiem atšķiras pierādīšanas kritēriji.

100x atkārtots eksperiments vēlreiz pierāda to, ka visums ir cēloņsakarīgs. zāļu efektivitāti var pierādīt (vai tieši pretēji) arī in vitro vai tīri teorētiski - lai izvērtētu homeopātiskās medicīnas principus, pietiek ar papīra lapu un kripatu ķīmijas zināšanu.

es piekrītu tam, ka "zinātniski pierādīts!" nevar izmantot kā pēdējo pamatojumu. mani visnotaļ kaitina tas, ka uzņēmumi manipulē ar pircējiem, nekvalitatīvus pētījumus saucot par zinātniskiem (it kā tam būtu jāiedveš kāda bijība). nesen Anglijā aizliedza aktimelu reklāmās teikt, ka tie uzlabo vielmaiņu, jo Danone balstījās uz nekvalitatīviem (nereprezentatīvi, ar metodoloģiskām kļūdām) pētījumiem. diemžēl skāde jau izdarīta - tūkstošiem reklāmu ar "zinātniski! pierādīts!!, ka uzlabo vielmaiņu" ir ieenkurotas. principā es esmu tikai par to, lai kritiskā domāšana tiktu pielietota visās dzīves jomās. mums jāmēģina atbildēt uz jautājumu "vai ir kāda pieeja dzīvei, kas sniedz rezultātus?". viena no tādām būtu ticība, ar kuras palīdzību nevar izdziedināt nevienu slimo, izvairīties no plūdiem vai vulkāniem. cita ir zinātne, kas sarūpējusi ne tikai tomagoči, bet arī insulīnu.

(Reply to this) (Thread)

Vai šajā gadījumā Tu induktīvi konstatētu kauzalitāti izvirzi par pietiekamu kritēriju, lai kaut kas būtu pierādīts? Diemžēli grīdas tiešām iebrūk, un negaidīti, varbūt ne katru dienu, bet tomēr. Un katra no grīdām netiek nepārtraukti pārbaudīta, lai mums būtu REĀLS pamats pieņēmumam, ka tā neiebruks, tādēļ es joprojām teiktu, ka tā ir ticība, jo ir kaut kas mums ļauj bez bailēm pārvietoties.

Par zāļu derīgumu - parādi man, lūdzu, kaut vienas zāles, kas 100% darbotos. Šaubos, vai Tev izdosies tādas atrast. Katrā zāļu pārbaudē ir kaut kāds %, uz kuru tās neiedarbojas, bet par spīti tam, tās tiek atzītas par labām esam. Bet te atkal ir jautājums - kur novilkt robežu - cik liels šis procents drīkst būt.
Un mūžīgā atsaukšanāš uz neīsto cēloņu piedēvēšānu - to pašu iespējams pielietot arī zālēm. Iedomājies, kas par milzīgu masu sazvērestību - Tu lieto zāles, bet patiesībā slimība atkāpjas nevis dēļ tām, bet gan dēļ slimibas regresijas, kas ir vienkārši dabīgs process. Un viss pārējais ir tikai milzu sakritība.

Par zinātnes sasniegumiem - visu cieņu, varam tikai klanities, bet jāpatur prātā arī tas, cik biezi tā diemžēl kļūdījusies vai ar laiku atklajusi alternatīvas jau iepriekš izskaidrotajam. Kā piemēru var minēt kaut vai gaismas izpratnes duālo dabu.
Nepārproti mani, es neesmu pret zinātniskiem novērojumiem, bet cenšos arī pret tiem izturēties skeptiski tieši šī paša iemesla dēļ.

Un es nepiekrītu Tev par to, ka Danone būtu izdarījis kādu īpašu skādi, jo mana pārliecība par cilvēka spēju sevi (savu ķermeni) visvairāk iespaidot tieši ar prāta palīdzību savā ziņā to atzīst par labu. Pati nekad nelietoju šos produktus, jo manī nav iesakņojusies pārliecība par to, ka tie tiešām palīdzetu. Bet es zinu ļoti daudz cilvēku, kuriem šāds "enkurs" (kā pats izteicies) ir. Un ne jau tas draņķa produkts kādam palīdz, bet gan cilvēka pārliecība par to. Un tas ir pietiekami, lai cilvēks justos labak. Vai tas ir slikti, ka balstoties uz nepatiesām lietām cilvēks jūtas labāk? Nē, jo nav jēgas no patiesības, ja Tevi tā nedara laimīgu. Un diemžēl lielāko daļu pasaules cilvēku tā nedara laimīgus.

Sausais atlikums - kā pats minēji - viss ir atkarīgs no kritērijiem, bet neesmu tāda optimiste kā Tu vakardienas lekcijā, lai apgalvotu, ka mēs par šādiem kopīgiem kritērijiem spētu vienoties un gūt universālo patiesību. Nu tas gan ir naivi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Par zinātnes sasniegumiem - visu cieņu, varam tikai klanities, bet jāpatur prātā arī tas, cik biezi tā diemžēl kļūdījusies vai ar laiku atklajusi alternatīvas jau iepriekš izskaidrotajam."

Vispār jau zinātne tieši ar to atšķiras, ka te ir iespējams kļūdīties. Elejas tante pavisam droši nekad nekļūdās un tieši tāpēc arī viņa ir Elejas tante.
Bet par kādu 100% drošību ir runa? Kuram te tāda ir vajadzīga? Ja tu ikvienā gadījumā tādu pieprasītu, tad netiktu no mājas ārā, jo 100% neviens tev nedos nedz par to, ka neielūzīs grīda, nedz par to, ka griesti uz galvas neuzvelsies, nedz arī par to, ka tavas rokas pēkšņi nepārvērtīsies žāvētu augļu ķīselī.
Danone un tamlīdzīgi kretīni nodara ļaunumu tāpēc, ka viņi faktiski izmanto zinātnes prestižu, lai citiem iesmērētu savu sūdu. Kas tur slikts, ka kāds sprauž batonus un padara citus cilvēkus it kā laimīgākus? Tad es pajautāšu tā - kas tur slikts, ja kāds tevi uzskata par muļķi, kuram var karināt makaronus uz ausīm? Laikam jau kaut kas tur kārtībā nav, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā jau virsrakstā teikts - izvirzītie jautājumi ir saistībā ar diskusiju, kura iesākās citas telpas un laika robežās. Tā kā nemanīju arī Tavu (lai kas Tu arī būtu) klātbūtni, domāju, ka Tev būs paslīdējis garām arī konteksts par "100% pierādījumu". Bet šeit neņemos to arī Tev atkārtot.
Ja Tevi kāds uzskata par muļķi, tad vai nu arī pierādi, ka Tu tāds neesi, vai arī klusē. Nekā slikta pašā faktā es neredzu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja tevi kāds uzskata par muļķi, tas paredz noteiktas ētiskas konsekvences; daudzi mūsdienās ar bulšitu pelna naudu un iedzīvojas uz citu cilvēku rēķina, turklāt šo stulbumu vairojot un sačakarējot visu vēl vairāk.
Protams, atvainojos, ja iejaucos kādā diskusijā ar man nezināmu kontekstu, tomēr pagaidām arī neredzu, kā šis apstāklis atceļ manis teikto.

(Reply to this) (Parent)

kāpēc vajag tik daudz vārdu

(Reply to this) (Parent)