ir tas Azimova citāts: "… when people thought the Earth was flat, they were wrong. When people thought the Earth was spherical they were wrong. But if you think that thinking the Earth is spherical is just as wrong as thinking the Earth is flat, then your view is wronger than both of them put together."

būtībā, tu saki, ka empīriskā zinātne nepiedāvā neapgāžamas/deduktīvas/absolūtas/pierādītas zināšanas, tāpēc ticība tai ir tikpat akla kā ticība jebkam citam. tava kļūda ir pirmkārt tajā, ka tu nenovērtē, ka tas ir pakāpes jautājums, nevis tikai divu alternatīvu: aklas ticības un pilnīgi drošu zināšanu. otrkārt tu maldies tajā, ka laikam domā, ka empīriskā zinātne pretendē uz pilnīgi droša zināšanu avota statusu, lai gan tas tā ir tikai daļas laju acīs. visdrošākās zinātnes piedāvātās zināšanas par pasauli ir tik labi pārbaudītas un iekļaujas kopējā zināšanu ainā, ka tās tikpat labi varētu būt galavārds vai iekaltas akmenī, bet tehniski vienmēr tiek atzīts, ka tomēr ir pagaidu. piemēram, es domāju lietas kā mikrobu teoriju par slimībām — nav īsti jēgas gaidīt, ka kādreiz tomēr tiks noskaidrots, ka mikrobi neizraisa nekādas slimības

(Reply to this) (Thread)

Vēlreiz atkārtoju, dažiem iztrūkst sākotnējās diskusijas konteksta...
Es pilnīgi noteikti nemēģinu apgalvot, ka zinātnes izvirzītās tēzes nav jāņem vērā vai ka tās visas ir nepatiesas, nepierādītas un tamlīdzīgi. Ļoti labi apjaušu zinātnes nozīmību un tās pakāpenību.
Mans iebildums ir par to, ka lai gan pat zinātne nav 100% vienmēr droša un ar tās metodoloģiju nav izdevies izskaidrot visus cilvēces interesējošos jautājumus, kādēļ šāds absolūtums ir uzreiz jāpieprasa no nezinātniskām lietām. Sākotnējā diskusijā bija dzirdamas tādas tēzes, kā "Tas, kas nav zinātniski pierādīts, par to nemaz nav jēgas runāt" un "mēs visi varam nonākt pie viena universāla viedokļa, kas būs īstais, pareizais un nekļūdīgais". Es šādus izteikumus uzskatu par bezatbildību. Pret to arī iebilstu.

(Reply to this) (Parent)