Man gan nav šobrīd vēlmes izplūst, bet, lasot šo to rītdienas Kačana lekcijai atradu lielisku rakstu tieši par zinātni.
"Blind commitment to a theory is not an intellectual virtue: it is an intellectual crime. [..] The cognitive value of a theory has nothing to do with its psychological influence on people's minds. Belief, commitment, understanding are states of the human mind. But the objective, scientific value of a theory is independent of the human mind which creates it or understands it. Its scientific value depends only on what objective support these conjectures have in facts."
// http://www.lse.ac.uk/collections/lakatos/scienceAndPseudoscienceTranscript.htm

Uzskatīt, ka zinātne ir tāda pati akla, neracionāla, nepārbaudīta ticība kā reliģijas vai kādi citi nepārbaudāmi uzskati, nozīmē nesaprast, kas vispār ir zinātne, jo tai ar jebkāda veida ticību nav nekāda sakara.

(Reply to this) (Thread)

Zinātnes salīdzināšana ar kādu reliģiju visnotaļ ir pārspīlējums. Bet tas balstās uz to, ka, kā jau minēju, diemžēl vēsture pierāda, ka pat objektivitāte bieži izrādījusies kļūdaina un subjektīva. Būtībā tieši to arī gribēju pateikt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu, ka vēstures gaitā cilvēki pieļāvuši kaudzēm kļūdu, bet tad šeit rodas jautājums - kas, tavuprāt, ļauj noteikt to, ka kāds ir attiecībā uz kaut ko kļūdījies? Jo, ja mēs izšķiram kļūdas no patiesā, mums jāvienojas par pieeju, kā to izdarīt?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Manuprāt kļūdas ļauj noteikt laika pārbaudījums un tik ļoti cienītais skeptiskais viedoklis. Būtībā tas uz ko Jūs abi ar Armandu balstāties. Vienīgi ar to skepticismu un zinātnisko metodi arī ir jāuzmanās, jo, redz, ir jābūt skeptiskiem arī pret to. Kādēļ? Jo tad, kad tiek veikti visi pētījumi, Jūs taču tur klāt ar sveci nestāvat, vai ne? Un te tiešām ļoti noderīgi ir atcerēties veco labo teicienu "Kurš maksā, tas pasūta mūziku." Zinātniskie pētījumi ārkārtīgi bieži tiek falsificēti, atliek vien parunāt zem kādas glāzītes ar mūsu pašu latvju zinātniekiem lai dzirdētu brīnišķīgus stāstus šajā sakarā.
Tieši tādēļ uz VISĀM lietām ir jāskatās nosacīti relatīvi, lai nejauši nekļūtu par kādas jomas dogmatiķi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par laika pārbaudījumu šaubos (vecs = labs, vai?), bet skeptiskā pieeja un zinātniskā metode gan ir tieši tas, ko gribēju no Tevis izspiest :)
Attiecībā uz kļūdām, sliktiem pētījumiem u.tt. — protams, ka tā mēdz notikt! Tas pats Bens Goldeikrs, uz kura grāmatu (“Bad Science”, haha) atsaucos savā homeopātijas rakstā, ļoti daudz stāsta par problēmām ar pētījumiem, zāļu testiem u.tml. Bet arī priekš tā ir izgudrotas metodes, kā nonākt pie drošākas patiesības — pirmkārt jau meta analīzes (viņš ļoti iedvesmojoši raksta par Cohrane Collaboration, http://en.wikipedia.org/wiki/Cochrane_Collaboration), peer reviews un vēl daudz visa kā, ko es nemācēšu precīzi aprakstīt.
Zinātniskās metodoloģijas pluss ir tas, ka tad, ja pētījums ir slikts (safabricēts u.tml.), ir metodoloģija, kā to noteikt :)
Attiecībā uz zinātnes attīstību, tā kā patlaban tieši sēžu Kačana lekcijā par to, varu piezīmēt — kļūdīšanās un jaunu paradigmu atklāšana zinātnē ir normāla, tā ir nepieciešama attīstībai. Nevar teikt — tādēļ, ka zinātnē ir bijuši dažādi uzskati par Saules sistēmu, viņi nafig kļūdās un mēs zinātnei turpmāk neticēsim, bet labāk klausīsim intuīciju/burvjus/dziedniekus/porcelāna tējkannu kosmosā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Laika pārbaudījums nenozīmē to, ka vecs ir labs, tas drīzāk ir tādā nozīmē, ka laiks lielākoties nāk kopsolī ar attīstību.
Meta analīzes ir brīnišķīga lieta, bet tās netiek pielietotas vienmēr. Par to jau arī iet runa. Ir ārkārtīgi daudz brīnišķīgu lietu, ko zinātne mums ir pierādījusi un parādījusi, bet ne visas no tām ir 100% drošas. Tas, protams, nenozīmē, ka mums jāpārtrauc ticēt tam, ko gudrie vīri mums saka, bet tikai to, ka ir jābūt ar to uzmanīgam. Tieši tikpat uzmanīgam, kā klausoties vecās māmuļās, kas solās atklāt nākotni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mums NAV jātic tam, ko gudrie vīri mums saka. Mums ir tikai jāsaprot, ka zinātne nenodarbojas ar lietu pierādīšanu, kur nu vēl 100%.

Tā nodarbojas ar aprakstu veidošanu par lietu dabu, kur katrs nākošā apraksta par to pašu lietu mērķis ir būt precīzākam un noderīgākam par iepriekšējo. Šie apraksti nevar un nepretendē uz 100% precizitāti, tikai uz to, ka tie tiek uzlaboti, lai ļautu mums šo lietu dabu vairāk izmantot.

Savulaik Azimovs par to labi uzrakstīja, soikins arī pārtulkoja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak, tikai tagad izlasīju, ka zemāk jau fatalis to citē.

(Reply to this) (Parent)