Validation

mmhm.

23 gadu vecumā man bija 2 gadus vecs bērns, biju vientuļā māte, mācījos (tikko iestājusies) Mākslas akadēmijā, kādā pirmā vai otrā kursā, pēc mūslaiku mēriem - bakalauros, diezgan daudz uzdzīvoju, bet arī lasīju un interesējos. Faktiski man tas maģistrs vispār neliekas nekas īpašs, kaut kāda tāda kā vidusskola, kas pielipināta pamatskolai. Varbūt tāpēc, ka mūsu laikos šāda sadalījuma nebija un ikviens, kas beidza augstskolu, būtībā beidza "maģistrus", proti - mācījās gadus piecus, sešus. Doktorantūra, lūk, tas jau ir kaut kas. Maģistri... atvaino, obligātā izglītība.

Nu, manai mātei manā tagadējā vecumā (29) bija divi bērni (10 & 4 gadi), šķirta laulība un tikko uzsāktas bakalaura studijas. Es domāju, nevajag salīdzināt divas dažādas paaudzes, kam bija atšķirīgi apstākļi, situācija un iemesli, kāpēc tika izdarītas arī tādas izvēles, kas no šodienas viedokļa neškiet gluži saprātīgas. Man arī nebija nolūks salīdzināt nevienu ar nevienu. Es atļāvos, manuprāt, labdabīgi pasmīkņāt ("kādi bērniņi tagad stājas maģistros" - tiešām briesmīgs apvainojums) par situāciju, kas mani pārsteidza, jo no savas pirmās studiju pieredzes pirms 10 gadiem atceros, ka maģistos studēja pārsvarā cilvēki ap 30. Negaidīju, ka man sāks par to aizrādīt cilvēki, kas pie mana iepriekšējā ieraksta mani apsveica ar izvēli, slavēja par drosmi utt. Īpaši, ņemot vērā, ka ir pilna ciba ar indivīdiem, kas vai ik dienas raksta daudz indīgākus tekstus par līdzcilvēkiem, un viņiem ne tikai neaizrāda, bet bieži pat piebalso. Kas tad sanāk - daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem? Quod licet Iovi, non licet bovi?
Un par maģistra nenozīmību - zini, man tas bija pietiekami svarīgs lēmums, izvēlēties kaut ko darīt nākotnei, kad vairākus gadus nākotni plānot vispār nav gribējies. Ja tas kādam liek justies labāk, tad ņemiet vērā, ka es jau tāpat jūtos kā lūzere, jo man nav nekā, par ko biju pārliecināta, ka 29 gados man tas būs - karjera, nauda, ģimene, bērni. Varbūt vismaz to kripatiņu prieka par pašas izcīnītu drosmi uzsākt dzīvē ko jaunu varētu man atstāt.

Akdies! Atvēru UK Cibu, labāk nebūtu to darījusi. Kur Tu saskatīji auzrādījumus? Ok. Nerunāšu vispār.

Aizrādījumi bija pie tā iepriekšējā ieraksta, ko paliku zem actiņas, ne no tevis. Es jau saprotu, ka viss ir, kā rasbainieks saka, manā galvā, bet es tiešām šausmīgi jūtīgi uztveru visu, kas kaut attāli izklausās - bet es tavā vecumā jau biju uzkāpusi Himalajos/pārpeldējusi Kluso okeānu/piedzemdējusi 3 bērnus - tāpēc, ka tik ļoti redzu visu to, ko NEesmu izdarījusi, ko citi manā vecumā jau bija/ir izdarījuši un ne tikai tāpēc, ka man pietrūkst pašpārliecības vai citu īpašību, bet arī objektīvu ierobežoju dēļ, kas man jāpārvar. Es cenšos ar to tikt galā, bet tik un tā, sēžu, lūk, tagad bibliotēkā un šņaucu degunu šallē, jo izrādās, ka tas, kas man nācis grūti un ko es uztveru kā saniegumu, citu acīs nav nekāds sasniegums, jo visi jau to ir izdarījuši 23 gadu vecumā. Es vienkārši jūtos neadekvāta, es jūtu ka netieku līdz, ka neatbilstu kaut kadiem standartiem, kaut gan pēc mana iekšējā ritma viss notiek tā un tad, kad tam būtu jānotiek. Vispār tas ir viens no iemesliem kāpēc aizvācos uz laukiem, jo tur es esmu es. Nav apkārt nekādu standartu, kam man būtu jāatbilst.

23 gadu vecumā es domāju, kas esmu pats gudrākais, bet īstenībā biju muļķis ar granātu. maģistratūrā nestājos un joprojām neesmu stājies un nemaz ar netaisos.

lūk lūk

es 23 gados iestājos maģistrantūrā, jo mani no sirds interesēja lieta, ko studēju, un tajā jomā biju nostrādājusi 2 gadus. es domāju, ka izglītībā, jo sevišķi humanitārajā, ir jāklausa savam aicinājumam, nevis jāskaita gadi un jāsalīdzina.

palaidu garām visu diskusiju, bet zem šī noteikti parakstos :))

mmhm.

es domāju, ka tu esi izņēmums. es joprojām domāju, ka vairākums mūsdienās uz maģistriem iet inerces dēļ, un man par to ļoti žēl, jo tā tiek gan izšķiesti valsts resursi, gan cilvēki paši nepārdomā savas rīcības īstos iemeslus.

kā arī, es jau augstāk aprakstīju, ka mans nolūks nebija salīdzināt. es uzrakstu personīgu sajūtu iekrāsotu novērojumu un man sāk aizrādīt bezmaz par genocīdu pret jaunatni.

Divdesmit trijos gados es biju neparasti vieds, apķērīgs un gudrs, un tagad esmu kļuvis tikai viedāks. Ja tā turpināsies, vēl pēc deviņiem gadiem es nezināšu, kur ar to viedumu likties. Bet, tā kā es būšu arī neparasti apķērīgs, gan jau ka izdomāšu.

Runa nav par to, kā tu juties 23 gadu vecumā, bet ko tu tagad domā par sevi 23 gadu vecumā. Es arī tolaik par sevi biju augstās domās, bet tagad saprotu, ka tās lielā mērā bija nepamatotas. Un ļoti ceru, ka pēc 10 gadiem tāpat domāšu par to, ko tagad par sevi domāju. Cilvēkam ir jāmainās un jāatīstās, tas ir labi un pareizi.

Nē, es arī tagad domāju, ka divdesmit trīs gadu vecumā es biju dikten lielisks jaunietis, kas par sevi bija pamatoti augstās domās. Es vienkārši esmu kļuvis vēl lieliskāks.

Viens no taviem talantiem noteikti ir prasme būt vienlaikus sirsnīgam un augstprātīgam.

Mani pašu ļoti priecē mana prasme laist muļķi ar pavisam nopietnu seju ;)

Es savukārt to par tevi pilnīgi nopietni teicu.

Nu, es to uztveršu kā komplimentu, paldies :) Vispār -- ja nopietni -- es tik tiešām par sevi esmu gana labās domās. Ir dažas lietas, kas sarūgtina, ir, ko es gribētu mainīt, ir, ko es esmu mainījis un ir, ko es drošvien tā arī neizmainīšu, lai gan tas jau neliedz mēģināt. Bet jā, neskatoties uz visu muļķa laišanas pārspīlēšanu, es tik tiešām nepārdzīvoju par to, kāds es biju divdesmit trīs gadu vecumā. Gan tāpēc, ka bija interesanti, gan tāpēc, ka jau tolaik es savus uzskatus centos būvēt pēc tiem pašiem principiem, kā tagad, un man nav jākaunās par to, kā es domāju toreiz.

bet es jau arī nepārdzīvoju par sevi 23 gadu vecumā, tomēr, tāpat kā uz lielu daļu 23gadniekiem, arī uz 23gadīgo Sanitu skatos ar zināmu labdabīgu smīniņu, vismaz dažās savās tā laika izpausmēs

I wasn't implying that you do :) es tiešām nojaušu, ka tev neiet viegli, lai gan tāpēc, ka man šādas pieredzes nav bijis, es laikam nevaru teikt, ka saprotu. Bet nu man vienkārši bieži šķiet, ka tu nepamatoti brauc virsū ļaudīm un visbiežāk -- un visnepamatotāk -- pati sev. Cheers.

es tiešām tik bieži braucu virsū arī citiem? (par to, ka braucu virsū sev, zinu)

Brīžam rodas gan tāds iespaids, jā :) par cibiņiem un pļēguriem vai ķiķinošajām meitenītēm. Bet es jau ar labprāt braucu virsū citiem ļaudīm, tā ka es nekā nepārmetu.

Pie Mg tiku 31 gada vecumā. Kursā biju viena no vecākajām. Morāle? Nav tur morāles :)

Nu lūk, es nedomāju, ka šī akselerācija ir normāla. Manuprāt, tev būtu vajadzējis būt vienai no jaunākajām.

nu tur drīzāk vaina ir izglītības sistēmā, kas bakalura programmu padara tik nepilnīgu, ka maģistrs ir obligāts.
Man, piemēram, patīk studēšana kā process, tādēļ nemaz neapsvēru domu uzreiz neturpināt (vismaz tā nopietni), sevišķi, ja tā ir joma, kas patiesi interesē un pievērsties tai citādākā veidā īsti nav opciju..
P.S. noteikti neesmu jaunākā savā kursā, lai gan dažbrīd varētu atšķirties ar savu "skaļo ķiķināšanu" un co, tajā pašā laikā manas atzīmes ir krietni labākas nekā "tām pieredzējušākajām ap 30"

Izglītības sistēmas nepilnība arī pieder pie lietas. Man arī patīk studēt, tas ir viens no iemesliem, kāpēc tagad eju uz maģistru. Bet es neuzskatu, ka iešanai uz maģistru vajadzētu būt automātiskai inerces vadītai rīcībai. Es arī nedomāju, ka ap 30 visi ir baigi pieredzējušie, es sevi par tādu neuzskatu, bet vēl mazāk par pieredzējušu sevi var uzskatīt 23 gados. Ar atzīmēm un centību vecumam nav sakars; man vienkārši šķita komiski un savā ziņā nostalģiski, ka 23 gados pat sev liecies jau baigi viedais.

par atzīmēm piezīmēju ar nolūku norādīt, ka cita veida pieredze automātiski nenozīmē "vairāk gūšanu" no mācību procesa tajās izteiksmēs, kas ir vērtējošas atzīmēs. Un ja Tavā gadījumā gender gap'a otrajā pusē ir infantilas jaunkundzes, tad manā gadījumā tās ir trīsgadnieces, kas ir studēšanas iemaņu ziņā ir iestigušas tajā pašā 10 gadus jaunākā periodā, netiekot galā pat ar ļoti vienkāršiem uzdevumiem. Tā ka īsti nezinu, ko viņas vispār spēj iegūt vairāk ar savu cik tur gadus vecāko pieredzi. Pieņemu, ka mūsu abu gadījumi jeb pieredzes ir vnk piemēri diviem dažādiem iznākumiem, kurus nevajag vispārināt :) Un pēc manas saprašanas (un novērojumiem) tie, kas tajā vecumā sevi uzskata par viedajiem, biežāk neiet, nekā iet tālāk mācīties, tādēļ nepievienojos pārmetumam.

viss ir tavā galvā, mīlulīt (c) aptieka

tā jau ir, bet es joprojām nesaprotu, kādēļ es viegli ironisku novērojumu saņēmu aizrādījumus, it kā būtu uzbraukusi riteņbraucējiem vai veģetāriešiem. tiešām visi ir tik augstās domās sevi jaunībā?

kas tur bij par aizrādījumiem?

nu drošvien jau tie nebija nekādi aizrādījumi, es tikai tā uztvēru. ka Latvijā tiešām varot agros gados izsisties un viņai pilnīgi mierīgi 23 gados var būt pieredze, ka tie, kas man izskatās pēc "bērniņiem", tādi var arī nebūt utt. pārdzīvojums jau man vairāk par to, ka cilvēki draudzīgi nepiebalsoja manam novērojumam un uzskata, ka 23 gados iet uz maģistru ir gauži normāli. bet tas jau vairāk pasaka par manu uzskatu vecmodīgumu un atpalicību. un es jau vienmēr esmu teikusi, ka jārēķinās, ka iekomentēt jebko, es šoreiz pati kļūdījos, par to nepadomājot un gaidot kaut kādu noteiktu reakciju tipa "nu jā, tā jau ir" un "ak šī degradētā izglītības sistēma, kur cilvēki spiesti iet uz mg, jo bakalaurs jau vairs neko nenozīmē".

taisnība jau vien ir, latvijā kā mazā valstī tiešām ir iespējas izsisties ātrāk, nekā lielās valstīs, un 23 gadi tomēr ir jau 5 gadus pēc 18, kad legāli var sākt iegūt neatkarīgu pieredzi. skaidrs, ka tu esi sastresojusies par personīgiem jautājumiem un mērauklām.

Piemetīšu divus santīmus nu jau aukstā ugunskurā - pēc Boloņas sistēmas ieviešanas, kad pārgāja no 4+2 gadiem uz 3+2 gadiem (bakalaurs + maģistrs), uz maģistru tūlīt pēc bakalaura iet ir gandrīz vai nepieciešamība, jo bakalaurs ir apcirpts un nevar paspēt apgūt tik daudz kā agrāk. Līdz ar to sanāk gandrīz vai atgriešanās pie padomju laiku piecgadīgās augstākās izglītības, vienīgi tagad var saņemt diplomu arī pēc 3 gadiem. Kā arī, ir daudz vienkāršāk (vismaz man tā bija) turpināt mācīties vēl 2 gadus, nekā sākt strādāt pilnu slodzi un tad atkal mēģināt izbrīvēt laiku mācībām; es tagad nespēju iedomāties, kā varētu pavilkt mācības, lai arī nebūtu slikti atsvaidzināt zināšanas vai kaut ko piemācīties klāt pie jau esošās izglītības. Respect Tev par apņemšanos mācīties, un neņem galvā pārmetumus - es pilnīgi noteikti arī iesmaidītu par 23 gadus vecajiem studentiem, atceroties, ka tai vecumā biju tāda pati :)

es apskaužu tos 30gadniekus, kas ar mums mācījās bakalauros, viņi noteikti no tā guva daudz vairāk. turklāt viņi ieguva 10-15 gadus jaunākus draugus, un dažas no šīm draudzībām izrādījās abpusēji produktīvas.
es ļoti priecājos par visiem, kas studē, visādos vecumos, jo viss pārējais ir SUDS! un vēlu tev veixmes!

jā, vot

paldies! man arī likās - protams, nepazīstot tās jaunietes, varbūt viņas visas bija kā karmena - ko jūs darāt, ejiet pasaulē, un nāciet atkal mācīties pēc 10 gadiem, tad būs pavisam savādāk. tāpēc arī iesmīnēju.

es noteikti tagad no maģistra gūstu vairāk, nekā būtu pirms N gadiem+esmu priecīga, ka paņēmu vairākus gadus taimautā, lai sakārtotu darba, dzīvesvietas utt. jautājumus, lai tagad tie nepārklātos ar mācībām.

tā kā es nenožēloju pat savu vairāku gadu pauzi starp bak. studijām un bak. darba uzrakstīšanu un grāda iegūšanu, tad esmu pilnīgi pārliecināta, ka nestudēt maģistru uzreiz pēc bakalaura lielākajā daļā gadījumu ir pareizā izvēle

es vienu maģistru mācījos kā obligāto piedevu un otru pēc 12 gadiem, t.i. pabeidzu šogad, kad man ir 38, un kuru man tiešām vajadzēja un kuru izvēlējos ļoti apzināti un novērtēju. un jā, man arī dažkārt gribējās iesmīnēt, nē, drīzāk pasmaidīt par dažiem jauniešiem, kas bija tādi aizkustinoši nepieredzējuši un paštaisni. bija arī vairākas kursabiedrenes ap un pēc, pat krietni pēc, 30, es nebiju vienīgā. tā kā Tu man liecies tikpat jauna kā tie tavi jaunieši:)

un tas ir ļoti pareizi, ka es tev liekos jauna! tā tam vajag būt! nu redzēs, kā būs septembrī, es arī ļoti ceru, ka kursā būs pietiekama vecumu dažādība. ja drīkst vaicāt - kāpec tev pirms 12 gadiem likās, kas ir uzreiz jāstudē maģistrs pēc bakalaura?

nu toreiz tas bija mākslas akadēmijā, un mums tur praktiski nebija nekāda bakalaura darba un iestājeksāmenu maģistros, turpinājums šķita absolūti pašsaprotams. turklāt bija vēl tā, ka varēja neņemt maģistru, bet tikai meistardarbnīcu, piem. gleznošanas, tad skaitījās tikai mākslinieka kvalifikācija, taču, ja gāja vēl arī uz lekcijām un uzrakstīja rakstisku darbu (kuru gan nevarēja nosaukt par zinātnisku), tad piešķīra arī maģistra grādu, nu kā tu neņemsi? patiesībā toreiz es drīzāk brīnījos par tiem, kas neturpina.

p.s. kad būs reģistrācijas nedēļa, noteikti piesakies budžeta stipendijai - pat ja nedabūsi, decembrī visi, kas tai ir pieteikušies, saņem 70 ls.

umm, tas ir kaut kad augustā, ja? jo es vakar uzreiz piereģistrējos (t.i. parakstīju līgumu) un man neko par stipendiju neteica. bez tam, vai tad stipendiju nedabū tas, kas ir pirmais iekšā tikušo sarakstā (es biju ceturtā)? varbūt muļķīgi jautājumi, bet LKA viss bija vienkārši - pirmie, kas bija sarakstā pēc kārtas, dabūja stipendiju; un reģistrēšanās kursiem izpaudās kā "aizej uz pirmo lekciju un pieraksties uz apkārt palaistās lapas", jo principā visi bija vai nu obligātie vai obligātie izvēles kursi. te laikam sanāks, ka uz visu B daļu nevajag/nemaz nevar iet.

kaut kad augusta pēdējā nedēļā laikam ir reģistrācijas nedēļa, tad jāiet LUISā un jāreģistrējas semestrim elektroniski. LUISā arī būs sadaļa "pieteikties budžeta stipendijai". tev to gan jau ka nedos, toties decembrī samaksās 70 ls tāpat vien - tos maksā visiem, kas uz to piesakās no budžeta pārpalikumiem gada beigās.

aha, paldies. paklau, a kā tu domā, kur labāk prasīt par to, uz cik kursiem tur jāreģistrējas un kā - katedrā? vai arī LU ir kaut kāda īpaša struktūrvienība, kur apgaismo cilvēkus, kas agrāk studējuši augstskolās ar elementārāku studiju sistēmu?

nu LUISā tā sistēma, man sķiet, ir saprotama bez skaidrošanas. vnk spied, un tālāk sistēma tevi aizved, kur vajag.

ja nu galīgi nekā, trobelē visus, kam nav slinkums - studentu servisu, studiju metodiķi... kāds atsauksies :)

nu LUIS it kā liekas saprotams, tas ko šobrīd vēl nesaprotu (bet vēl jau reģistrācija kursiem nenotiek, tas ar laikam augusta pēdējā nedēļā) - vai B daļas kursi ir tipa izvēles, bet patiesībā obligāti (kā man tas bija LKA) vai arī tiešām jāizvēlas (jo viņu ir stipri daudz). un pie kā visproduktīvāk ir vērsties ar jautājumiem ar pagaidām nesaprotu, tieši tāpēc, ka LU ir tik liela ar tik daudziem visiem šiem te servisiem un metodiķēm. LKA bija viena kundzīte, kas visu zināja, ja viņa kaut ko nezināja, tad to zināja katedrā un viss.

B daļa ir obligātie, BET izvēles tādā ziņā, ka tu tos vari samainīt pret kādiem citiem kursiem [kaut vai no pilnīgi citas programmas], ja sakrīt kredītpunktu skaits, un tas ir kaut mazliet par tēmu.

kopumā "par visu ir padomāts", un ja tu nevēlies personalizēt savu kursu izvēli, spied tik "reģistrēties" pie visiem priekšmetiem, kas parādās LUISā reģistrācijas nedēļā.

neskaidrību gadījumā es parasti rakstu metodiķei un studentu servisam, problēmu nekad nav bijis. pie metodiķies teorētiski var arī ieskriet kabinetā, bet viņa strādā līdz 17.00 [un parasti aizlaižas ātrāk], a man ta lekcijas no 18.15.

ā, ok. nu man principiāli nevajadzīgs no tās B daļas šķiet tikai kaut kāds ar kino saistīts kurss pie Ditas Rietumas, bet tas laikam ir tikai nākamgad. vairāki kursi pēc nosaukumiem neškiet pārāk saistoši, bet saturs jau var izrādīties interesants. mani drusku mulsina tas, ka man liekas, ja iet uz pilnīgi visu B daļu, sanāk vairāk KP, nekā nepieciešams pabeigšanai, bet varbūt es pārska(i)tījos.

nu varbūt jums ir pārbagātība, mums viss pēc kredītpunktiem sakrīt.

bakalauros, atceros, bija mazliet vairāk, nekā vakag, bet tas tāpēc, ka bija dažādi moduļi [literāti/lingvisti].

antropoloģijā arī B daļa ir tematiskos moduļos sadalīta. bet nu, es domāju, nevienam tak neliegs mācīties vairāk un iegut vairāk KP, kamēr pats var to pavilkt, nokārtot eksāmenus utt.

neliegs gan, beet liks maksāt. ja gribi vairāk KP, nekā tev paredzēts, jāmaksā. ja nemaldos, 20-30 ls par KP (piemēram, viens 4KP vērts kurss attiecīgi izmaksās 100+ ls, ja būsi pārsniegusi savu limitu).

nu tas gan ir stulbi

ā, ja vajag insaidera info tieši par tavu programmu, tad sc user hedera tur studē.

paldies

bet, runājot par patīkamo, man ļoti patīk lu sports: maksā 12 ls semestrī un ej kaut vai uz visu no tā:
http://www.lu.lv/sports/veidi/aerobika/trenini/
[plus visādi basketboli un boksi...].
es domāju iet arī, kad vairs nebūšu studente, jo pat tad ir tikai 30 ls semestrī, bet daža laba programma ir tāda pati kā, piemēram, "kolonnas" sporta klubā ar 200 ls pusgada abonementu, un arī trenere tā pati.

nav slikti, būs jāizpēta un jāizmanto!