9/15/11 01:12 amman ir nepārejoša panika un pilnīga nespēja atslābt, nemitīgi ir visādas lietas jālasa un jādara, un visus e-pastus gribas rakstīt lieliem burtiem, es nemāku būt praktiska un vārīt zupas un mācīties šitādā nemaņā, visam pielieku daudz par daudz piparu un nevienu kafiju pēdējā laikā neizdzeru līdz galam, vismaz atjaunoju sporta zāles abonementu un tāpēc jācer ka sākšu atslābināties veselīgākā veidā, un vispār jāiet gulēt bet vēl ir 3 neizlasīti teksti par mākslas muzejiem, un tikko izlasīju ka modernisms padarīja mākslas muzejus par baznīcām līdzīgām telpām, un man besī, ka visi teksti atsaucas uz Valteru Benjaminu. vienīgais labums ir tas, ka vismaz visus tos teksta blāķus ir vieglāk lasīt - tik daudz blakus informācijas, ka viss tā mazliet savelkas kopā.rakstu kalendārā abstraktas lietas un regulāri aizmirstu visparastākās un ikdienišķākās darbības. es ceru, ka drīz nomierināšos, bet šobrīd panika ir apmēram tāda, ka skaitu dienas līdz ziemassvētkiem. pagaidām vēl ir ļoti, ļoti daudz. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
9/8/11 04:38 pmviena no jocīgākajām sajūtām pasaulē ir tad, kad saproti, ka lol, tev ļoti personīgā līmenī pietrūkst tava kino vēstures pasniedzēja no iepriekšējā semestra. |
6/23/11 07:05 pmdoooone.tagad varētu iedzert alu un iet palēkāt ap ugunskuru, bet laikam nesanāks. varbūt vismaz sanāks aiziet uz bezmaksas operu vietējā parkā, bet redzēs. vēl ir garlaicīga tikšanās un grupas apspriede par padarīto. uh. tikai viena dienas skolā palikusi, un tad būs maskuballe, vēl viena balle, čemodāna krāmēšana un mājāsbraukšana. |
6/22/11 11:02 ampārpasaulīgs nogurums. kas notiek, pasaulevakar sakārtoju visus papīrus, esejas un skolas darbus, trīs pilni maisi ar papīriem. bet tagad kaut kas istabā nav lāga, tāpat kā toreiz, kad istabasbiedrenes boifrends vienkārši aizmirsa zivi maisiņā pie durvīm, un zivs tā pa klusiņām, pa klusiņām pamanījās sapūt un smirdēt. bet es tagad ātri, ātri sakārtošu istabu, jo šis ir distraktējoši, un tad sākšu rakstīīīīt. vakar skolas bbq bija arī mans šausmu pasniedzējs, ar kuru tikai sasmaidījāmies. bet satiku brūsu, tāds milzīgs čalis no Zimbabves, kurš pirmajā semestrī mums pasniedza academic english un communication, tāds smieklīgs džeks. viņam ir dredi, viņš ir diezgan liels, un viņš ir pavisam melns, un reizēm viņš vienkārši lekcijās sāka dungot bobu mārliju. smieklīgs džeks, viņš arī atļāva man rakstīt eseju par vampīriem. eju savākties. šodien jāizdara milzu lietas. |
6/15/11 02:52 amtātad, es daudz domāju par the tree of life visu dienu. skaidra lieta, ir filmas/darbi, kuriem iedalījums patīk/nepatīk vienkārši nepiestāv. the tree of life, vismaz manā gadījumā, ir viena no tādām. es nezinu, vai jebkad esmu redzējusi kaut ko tādu iepriekš, bet nu principā tas ir tāds evolūcijas, kristietības un supermetaspirituālu ideju sajaukums, kas teorētiski man ļoti patīk, bet praktiski.. nu, kaut kas ir par daudz. mani fascinē un sajūsmina ideja par vienas ģimenes stāsta ielikšanu milzīgā kontekstā, t.i., kā visas mazās ikdienas pieaugšanas drāmas izskatās uz lielā evolūcijas fona. un nav jau tā, ka kaut kas ir svarīgāks par kaut ko citu - pavisam subjektīvā līmenī dinozauri un tēva noraidošā attieksme ir vienlīdz svarīgi. breds pits ir nenormāli kruts, kaut kā joprojām viņu nevaru uztvert nopietni, tiesa - viņš ir daudz par smuku, lai viņu uztvertu nopietni, bet laikam tā kā pienācis laiks. mātes aktrise ir ārkārtīgi skaista, filma vispār ir ārkārtīgi skaista, un tie attēli un skati paliek prātā vēl ilgi pēc tam. tikai liekas, ka nekas daudz vairāk par to arī nav. ka viss stāsts ir mazliet.. nu, par daudz. tā, it kā t.m. nevarēja izlemt, kur likt uzsvarus, tāpēc viss ir vienlīdz svarīgs. es arī, protams, tā domāju, bet vismaz vienu lietu man marko ir iemācījis, un tas ir - ja tu vēlies, lai kaut kas loģisks sanāk, ir kaut kas jāizvēlas kā svarīgākais. no otras puses, filma ir ārkārtīgi plūstoša - tāda brīvo asociāciju ķēde reizēm, daudz dažādu simbolu un dažādu interpretācijas iespēju, it sevišķi beigu aina. brīžiem piemetās galvassāpes, jo kamera arī ieņēma tādu plūstošu pozīciju, līdz ar to vislaik viss mētājās, dažādi skatpunkti un ļoti niansēta montāža, kas reizēm vienkārši likās par daudz. vienvārdsakot, the tree of life ir ļoti skaista filma par to, ka we're not alone, ka arī ikdienas drāmas ir vienlīdz svarīgas kā tas lielākais konteksts, ka, protams, mūsu ģimenei un tiem gadiem pirms un ap pubertāti ir ļoti liela nozīme mūsu dzīvē. bet galvenais, kas mani pašu visvairāk uzrunāja, ir tas, cik ļoti es visu varēju attiecināt uz sevi: reliģiskais bekgraunds, despotisks tēvs, pat ījaba grāmata, uz ko vislaik bija atsauces. un, no otras puses, filma ir ārkārtīgi pretencioza, bet īsti to nepavelk. dažbrīd kameras kustību dēļ ir fiziski grūti skatīties, un filma ir arī mazliet par garu. vienvārdsakot, viss forši, tikai par daudz.(es varētu izteikties skaidrāk, bet ir vēls, un es esmu pārpasaulīgi nogurusi.) un vēl, tīri intereses pēc, ar draudziņu saskaitījām, cik eseju šajā semestrī rakstījām. so far ir 15, piektdien jāiesniedz 16. eseja šajā semestrī, un tad vēl nākamnedēļ ir jānodod mūsu grandiozais pētījums par chinatown. īsti nezinu, bet liekas, ka 15 esejas tomēr ir daudz, un vēl pieskaitot trīs paper proposals, sešas prezentācijas, trīs eksāmenus loģikā un vienu cities & cultures, nu, apmēram tāds bija mans semestris. īsti nezinu, vai pārspīlēju, bet liekas, ka tas tomēr ir daudz. laiks iet pasnaust. rīt jāiet tupēt bibliotēkā, citādāk man nav nekā par nieuwmarkt.
|
6/6/11 02:38 amgalu galā, kā izrādās, šīs divas dienas teju pilnīgas vientulības bija tik ļoti nepieciešamas. noskatījos visas x-men filmas, noskatījos visas izlaistās vampire diaries sērijas un intensīvi komunicēju internetos. sakārtoju istabu, pat sāku justies ciešamāk, tagad vēl tikai jānobeidz tā nolāpītā (kārtējā) eseja, un tad varēšu iet gulēt. un rīt jau visi pārējie būs atpakaļ, būs atkal bardaks, bet es no visas sirds centīšos būt mazliet labāka savstarpējā komunikācijā. savāktāka, ne tik impulsīva un emocionāla, jo tas ļoti bieži gan pašu, gan citus notracina līdz baltkvēlei.bet tagad gan ātri jāpabeidz tā eseja - mums tagad ir intensive period, kad ir tā identity and diversity daļa, līdz ar to mēs vienkārši skolā runājam par identitāti un tās meklējumiem. un tagad šī eseja ir vienkārši self reflection, bet tik un tā liekas negodīgi. es taču tikai pagāšnedēļ pabeidzu visus savus semestra gala darbus, man nevajadzētu rakstīt esejas tik drīz pēc tam. bet gan jau. vēl tikai trīs nedēļas, un tad mēs visi būsim konstanti iedzēruši. yo. |
5/29/11 06:13 pmvakar pārkārtojām virtuvi, tagad šeit viss ir tāds saulaini sakārtots, kopš tikām pie Jana virtuves skapīša, ko iegrūdām stūrī. tāda kārtīga, plaša virtuve, kurā patīkami strādāt. liekas, pēdējo divu nedēļu laikā esmu izsēdējusi visus iespējamos mācībspotus miteklī. gan savā, gan Arjas istabā.šodien rādās mazliet cerīgāk, ir jau trīs lappuses, tikai divas no tām ir piezīmes un idejas, kas jāpārvērš sakarīgā tekstā. mīļo dieviņ, lūdzu, lūdzu, ļauj man šoreiz izbraukt ar šo nesakarīgo topic'u, apsolu, ka nākamgad apskatīšu tikai tik vienkāršas tēmas kā the treatment of women utml. ļoti gribu šovasar aizbraukt uz ukrainu ar vilcienu. bet ko nu par to, vispirms ir jātiek galā ar the underground man (draudziņš ir ieņēmis galvā, ka viņš ir riktīgs the underground man, un man piedāvāja kļūt par vai nu ļizu no tā paša stāsta, vai arī the underground woman, bet, ja reiz jādala lomas no notes from underground, es gribu būt pēterburga) un - tā kā es ticu cibas spēciņiem - pajautāšu šeit. mīļo lasītāj, ja nu tev ir zināms kāds skaists un akadēmisks raksts par pēterburgas pilsētas plānojumu (jo man gribas pierādīt, ka the underground dostojevskim ir arī tīri burtiskā nozīmē), neturi sveci zem pūra. (un vēlams - angliski) |
5/26/11 03:04 pmiespējams, viens no neskaidrākajiem kursu aprakstiem ever. izklausās mazliet kā no tās community epizodes par night classes, kur bija Professor Professorson un visādi random izdomāti priekšmeti. vienvārdsakot, man liekas, ka jāņem ciet.Information Visualization This course will focus on methods for visualizing large collections of multivariate data (numbers, symbols), textual data, and multimedia data (images, video) to reveal patterns and gain new insights into massive, dynamic, ambiguous, and sometimes conflicting data. Students will also learn to detect the expected and to discover the unexpected. |
5/26/11 01:59 am3541 vārds melnrakstā, vēl secinājumi, atsauces (un man riebjas atsauces) un n-to reizi jāpārlasa, jo es pilnīgi noteikti kaut kur esmu aizmirsusi ielikt darbības vārdu vai pieļāvusi kādu tikpat muļķīgu kļūdu.ai, ai. bet vispār.. man patīk mana eseja par bezmiegu. bet tagad laikam jāiet pagulēt. tomēr. |
5/23/11 09:49 pmwindows ir stulbs, mans pasniedzējs ir stulbs, kalendārs ir stulbs, un vispār. es māju bildēs izskatos daudz labāk nekā tajās, kas tapušas šeit, un zeķubikses plīst aizdomīgi bieži. eju uzpīpēt, pēc glāzes ūdens un tad jāsāk atkal strādāt pie tās stulbās esejas. rīt nav jāiet uz skolu, un es pat īsti nezinu, ko ar sevi tādās dienās iesākt.drausmīgi vajag kādu autoritāti ikdienā, citādāk es neko neizdaru. man viss ir labi tā, kā ir, līdz ar to nav nekādas motivācijas neko darīt. stulbi. |
5/19/11 03:53 pmes atvainojos, ka cibu esmu pārvērtusi tādā skolas piezīmju blociņā, bet ir the final countdown un, tā kā viss ir internetos, slinkums vilkt ārā blociņu un visu pierakstīt kārtīgi tur. |
5/19/11 11:40 amtādos brīžos kā šis, nu, semestra noslēgums un viss pārējais, novērtēju to, cik mana skola ir maza un jauka. es nekad neesmu mācījusies tādās lielās skolās, izņemot pamatskolu, bet nekad arī nav bijis tā, kā ir šeit. ar pasniedzējiem iet uz filmu vakariem, iet dzert kafiju (turklāt viņš vēl izmaksā un tā), un vispār tās personīgās attiecības ar pasniedzējiem, nu, tas ir forši. šodien, stāvot ārā, pļāpāju ar bobu, kurš ir viens no četriem administrācijas čuvakiem, viņš man lika atskaitīties, kas man somā, bet tur tak tikai salvetes un ļoti daudz paracetamola, es no rītiem visu sametu iekšā bez lielas jēgas, un šorīt vispār 15 min pirms lekcijas sākuma vēl dejoju pie papa don't preach dvielī. tik ļoti ļoti vispār. ir jau mazliet tāda burbuļpasaule, kurā liekas, ka viss taču ir kārtībā, ka pasaulē ir tikai gudri, sakarīgi un atvērti cilvēki, kas, protams, rada lielu kultūršoku, kad tiec ārā no sava mazā burbuļa un izej lielajā, plašajā pasaulē, bet. es laikam nekad negribētu/nevarētu darboties, dzīvoties un studēt lielā skolā. man vajag citus cilvēkus apkārt, un man vajag, lai viņi ir tuvi.un vispār. ir taču semestra beigas, visi ir ārprātīgi noguruši, arjai ir drudzis, un viņa visu laiku klepo, miteklis ir pārāk lielā bardakā, lai tur varētu darboties, bet sākt tīrīt nav spēka, tāpēc sēdēšu skolā, līdz kritīšu un pabeigšu visus savus darbus. nu, vismaz daļu. vismaz kaut ko. tāpēc jāuzliek kaut kas ārprātīgi ritmisks un beznozīmīgs austiņās, pēdējā laikā esmu iemīļojusi usher dziesmu yeah, ir tieši tik traki, un bail pat skatīties, kas notiek last.fm'ā. un vēl man pirms dažām naktīm bija sapnis, kurā bija dūdiņa ar trīs krūtīm. zemapziņa, čo za fak. |
5/17/11 01:01 amkādu pēdējo laiku jūtos konstanti bēdīga. iespējams, tas saistīts ar to milzīgo nerealitātes daudzumu, kas jāuzsūc, iespējams, tas saistīts ar brīnišķīgajām brīvdienām mājās. drausmīgi daudz jādarbojas, līdz ar to nav īsti laika atļauties būt šādā stāvoklī. lai nu kā, šovakar pēc babel noskatīšanās viss palika vēl stiprāk un vēl bēdīgāk, tā filma tak vispār ir pamatā par atraidījumu, un tā nu ir sajūta, ko es pazīstu pārāk labi. bet šoreiz ne par jūtiņu analīzi, šoreiz par to, kā es to pārdzīvoju: tas laikam ir normāli vispār sievietēm, bet es pie tā iekšējā diskomforta vainoju kaut kādas ārišķīgas lietas. šovakar, protams, kārta pārdzīvot par to, ka esmu resna un neglīta. idiotiski taču, ne - it kā es varētu vainot savu izskatu pie tā, ka nevaru tikt galā ar sava bezmiegpapīra strukturēšanu. (nu, pasniedzējs arī nevar tikt galā, bet viņš jau ir ticis tālāk, turklāt viņš ir smukiņš, tā ka viņa problēmas neskaitās)it kā tieviem un smukiem cilvēkiem nav problēmu, vai ne. (es tak piecus gadus lasu glamour, es tak zinu, ka viņiem arī ir problēmas. ka bagātie arī raud un ka smukbūšana nenozīmē automātiskus a+ visos priekšmetos. reizēm, protams, tas laikam palīdz, bet, ja var ticēt glamour'am, nāk vietā citas problēmas.) vienvārdsakot, tāpēc pēdējās trīs stundas mīņājos apkārt savā milzīgajā vīrieškreklā, ko nopirku piemājas humpalās, jo reizēm vienkārši gribas kaut ko tādu, kur var pazust un vispār neizskatīties, un tāpēc pieprasīju draudziņam nākt ciemos, lai varu papīkstēt uz viņa pleca. istabasbiedrene joprojām paliek pie tēva, un tas taču sviests - es vispār gribēju dzīvot ar kādu kopā tieši šādu brīžu dēļ, bet viņa ir ieņēmusi galvā, ka mani drausmīgi traucē viņas nemitīgais klepus, tāpēc viņa pēdējās dienas paliek pie tēva. nu, meitenes, bļin. nu viss. tagad gan jāķeras pie darba.
|
5/15/11 11:58 pmI believe in the power of boybands, ļoti daudz dažādas kvalitātes vīnu un patīkams vakars ar dažādu boibendu mīlasdziesmām un draudzenīti. un vēl mani rēķini ar loģiku ir oficiāli nokārtoti, protams, izkritu pēdējā eksāmenā, bet kāda starpība, viņi uzlaboja rezultātus otrajam eksāmenam, tb, jo labāks rezultāts, jo stingrāk vērtē tavas kļūdas, nu šo pieeju atcēla, līdz ar to mans bēpluss kļuva par smuku a, un viss ir labi. ja es varu tikt galā ar kaut ko tādu kā loģika, kas man absolūti nepadodas, nu, es taču varu visu. un ne gluži ar zemāko iespējamo rezultātu, bet tā pieklājīgi.līdz ar to pacelsim glāzes, draugi. viss ir labi. |
5/13/11 02:23 pmvienvārdsakot, es rakstīšu par bezmiedziņu filmās. tikko runājām ar pasniedzēju par visādām lietām tā visa sakarā, un man beidzot atausa, ka visas filmas, kuras taisos analizēt, ņem vietu Amerikā un galvenie varoņi ir džeki. par to Ameriku vēl tā, tā pati Insomnia taču ir skandināvu filmas rimeiks, bet tie puikas gan mani izbrīnīja. līdz ar to te nu jautājums: vai tu, dārgo lasītāj, zini kādu filmu, kur ir sieviete, kura cieš no bezmiega un laika gaitā tā dēļ zaudē prātu? jo ja nē, tas ir skaists pamats vēl kādam feministiskam pētījumam, yoyoyo, bet pagaidām tas vienkārši brīnišķīgi derētu tam, lai ilustrētu vēl kādu bezmieg-filmu problēmu. |
5/13/11 01:13 amnu bāc, nu. nesaprotu, kāpēc man vienmēr vajag izvēlēties rakstīt par tādām izteikti smagām tēmām, nu. tikko mēģināju skatīties the machinist un sapratu, ka nebūs, ka šovakar es to noskatīties nevaru. tā filma vispār ir jāskatās pa dienu, jo citādāk tas viss ir daudz par dziļu un daudz par traku. un tā tak ir ar visām tām filmām, ko es tur taisos aprakstīt. es nemāku distancēties, viss viens, skatos komiksus vai rakstu esejas, tas viss vienmēr iet caur iekšiņu. un rakstīt par sleep disorders ir daudz par traku. varbūt jāmēģina turpināt skatīties no rīta. varbūt sanāks labāk. rīt jāiet parunāties ar ādamu par manu noslēguma eseju, un ko tad es viņam teikšu.būtu labāk paņēmusi kaut ko par monty python, bļin. |
5/11/11 05:14 pmtiku galā ar pēdējo loģikas eksāmenu, tagad tikai trīs gigantiskas esejas. bet tagad mēs ar simonu iesim uz Amandas Palmeres koncertu damskvērā, būs labais. tas nekas, ka mani īsti vairs neuzrunā, galu galā, ir taču forši tik un tā. smukas drēbītes, bērnības atmiņas un tas viss vēl par brīvu. |
5/11/11 01:37 am( lai tev jauki sapnīši, draudziņ: pirmsmiega Kalvino deva ) |
5/10/11 02:06 amtā nu es šeit sēžu ar laptopu klēpī pie virtuves galda un darbojos ar epistemic logic, kas ir vieni vienīgi modeļi un attiecību kārtošana ar pasauli, jo kā gan tas, ka A kaut ko zina, var ietekmēt B zināšanas par to, ko un kā zina A, utt. nu jā, vienvārdsakot, gara nakts, bet miegs nenāk, jo asiņu vietā pa organismu plūst kafija, un radio 101 izmet Dead Can Dance - Carnival is Over, un nekas cits neatliek kā vienkārši sastingt. ir maz tādu stindzinošu dziesmu, bet šī ir viena no tām. ziemas flešbeki, aukstums un milzīgs sniegs, un man ir 15 gadu un lielas ieceres mainīt pasauli. pēc tam jau pieleca, ka tā pasaules mainīšana taču nāk no iekšām, un visas dižās idejas tā kā apsīka. un tomēr, katrreiz, kad dzirdu to dziesmu, esmu atpakaļ tajā laikā, esmu tābrīža es. laikam jau ir bīstami tik ļoti asociēt mūziku ar konkrēto laika posmu, bet kā atmiņu saglabāšanas līdzeklis tas ir daudz spēcīgāks par, teiksim, tām pašām fotogrāfijām.hmm, jāpamēģina tas uzzīmēt epistemic logic modelī. godīgi sakot, mani pamazām tas viss sāk fascinēt. un, kā izrādās, iepriekšējā eksāmenā viņi pamēģināja jaunu vērtēšanas sistēmu, tb, jo tev labāk iet, jo tavas kļūdas stingrāk vērtē, līdz ar to principā es būtu dabūjusi A+, tik vien ka pasniedzēji izdomāja, ka a-plusus ir pārāk viegli dabūt, tāpēc kļūdas labajos eksāmenos jāvērtē divtik stingrāk. visnotaļ neloģiski, manuprāt.
|
4/27/11 10:37 pm - par to, cik grūta dzīvekatrreiz, kad ir jāraksta kaut kāda eseja, tas ir garš un visnotaļ mokošs process.viss sākas ar tematu, kas ir kaut kādā ziņā jāizauklē, jāizaudzina prātā, jāapdomā no visām pusēm. tad ir beidzot jāsāk rakstīt, kas prasa ilgu saņemšanos, bet lielākoties aiziet ļoti ātri. un tad ir apstrāde, kas ir viskaitinošākais process. piemēram, tagad es jau kādas 40 min vienkārši novilcinu to procesu, jo apnicis taču. bet vajag vienreiz pielikt punktu un iesniegt, cik tad var vilcināties, vai ne. visi komentāri no Markusa saņemti, draugi apzvanīti, pat ar mammu par manām sarkanajām kurpēm parunājām (kā izrādās, manas jaunās sarkanās kurpes izskatās ''elegantas'' un ''kā no Čaka ielas''. kaut kas nav riktīgi.), un arī ar Līvu paklačojāmies. es vienkārši nemāku rakstīt secinājumus, tāpēc tā. |
Powered by Sviesta Ciba