5/11/12 10:18 amsemestra beigas ir arī tāds baigais vienotības laiks. vakar, piemēram, ilgi sēdējām ar manu smuko kaimiņu un runājām par postmodernismu, tad ik pa brīdim sazvanāmies ar citiem un pastāstam par to, kā bija sisties pret sienu un kā ar tām esejām, es, piemēram, tagad rakstu par matemātiku, es un matemātika LOL, un tad tā ļoti gribas vislaik sisties pret sienu, bet nu nekas. šodien līdz 7iem jāiesniedz, tad iešu uz vingrotuvi un kā traka mīšos un ārdīšos. nu gan laiki pienākuši: sevi pēc eseju pabeigšanas iepriecinām ar vairākām stundām trenažieru zālē. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/12/12 11:47 amiespējams, īpatnējākā tēma, ko līdz šim skolā esam apsprieduši. |
2/27/12 11:34 am( dienas dzejas deva ) |
12/18/11 11:40 ames esmu tik nenormāli, nenormāli nogurusi. nezinu, vai vēl kādreiz ir bijusi tik liela vajadzība pēc brīvdienām kā tagad. brīvdienām, īstām, siltām, neplānotām brīvdienām, nevis dažām brīvām stundām, kuru laikā tik un tā domā par skolas lietām.tāds kā pārdegums iestājies. kā var ātri pusstundas laikā pārstartēt smadzeni? man šovakar jāiesniedz eseja un jāsāk rakstīt vēl trīs citas, man nav laika kārtīgai atpūtai. (vakar ar vienu draugu runājāmm par Marko, kurš, kā izrādās, domā, ka tā ir studentu atbildība. nu, tas, ka semestra pēdējās nedēļās pēkšņi ir jāizdara tik neaptverami daudz, bet tā taču nav mana vaina, ka dažos priekšmetos man joprojām trūkst 35% vērtējuma. semestris beidzas piektdien, this is madness.) |
12/14/11 10:04 pmvienvārdsakot, manas akadēmiskās intereses ir mainījušās. tagad es rakstu esejas par supervaroņiem, šoreiz - Batman Begins.man ļoti patīk mana akadēmiskā brīvība. |
12/14/11 07:54 pmmans šībrīža kaučsērferis bija ļoti pārsteigts par to, cik ļoti mēs šeit visi iespringstam par skolas lietām, es arī zinu, ka par to vien rakstu, bet tas arī ir apmēram viss, kas manā dzīvē notiek. nākamās nedēļas laikā man jāuzraksta apmēram 11,000 vārdu visādās esejās, kā arī jāizveido savs saturs Adaptation studies kursam, jāuztaisa vairākas prezentācijas un jābrauc mājās.ja tikai es biežāk saprastu, kāpēc šo visu daru. bet nekas. varbūt ar laiku. policija nedod atpakaļ manas atslēgas, es aizmirstu atbildēt uz e-pastiem, un šorīt piecelšanās bija neticami smaga. burtiski nevarēju atvērt acis, kur nu vēl izkāpt no gultas. un draudzenīte šonakt redzēja sapnī to, kā es nokrītu no ceturtā stāva un man pāri pārbrauc tramvajs, un man jau tā ir nenormāli bail no tramvajiem. godīgi sakot, es diezgan regulāri brīnos par to, kā gan Amst pa pusotru gadu kritusi esmu tikai divreiz, tas ir tiešām brīnums. (es zinu, ka to saka par teju katru pilsētu, bet šeit satiksme ir nenormāla. visiem viss vienalga, bieži cilvēki nemaz nelieto pagriezienrādītājus, kā arī vispār brauc bez gaismām, nemaz nerunājot par to, ka ielas ir šauras, mašīnu un tramvaju - daudz, un vadītāji arvien biežāk neskatās apkārt. un tad vēl ir pilnīgi neapdomīgas darbības no kaut kādu atbildīgo organizāciju puses, viņdien braucu uz skolu no rīta pa lietu, un uz galvenās ielas čalis vienkārši zāģēja kokam zarus, tieši virs veloceliņa mazliet pirms deviņiem no rīta, kad visi brauc uz darbu. āāā, un Amst. šoferu parkošanās prasmes mani nebeidz pārsteigt, tāda ai-man-pohuj-atstāšu-savu-mašīnu-šeit attieksme. vienvārdsakot, man ir daudz ko teikt par amst. satiksmi, jā). izdomāju, ka jāmēģina pieteikties semester abroad, ja reiz man ir iespēja aizbraukt uz jocīgām vietām un tā. bet vispār man vajag, lai man kāds iesper pa pakaļu un liek strādāt. pietiek muļļāties. (no otras puses, es izdarīju visādas foršas lietas šodien. piemēram, fotosesija ar manu pašreizējo meksikāņu kaučsērferi, kurš vispār ir profesionāls fotogrāfs.) semestra beigas, jā. |
12/12/11 11:52 amakadēmiķi ir garlaicīgi ļaudis. vakar izdomāju, ka savu cinematic city gala eseju rakstīšu par Gotham in Batman Begins, bet lielākoties raksti par Betmenu tika rakstīti 90tajos. it kā liekas, ka viss jau sen kā ir izpētīts, jo galu galā mans naratoloģijas pasniedzējs nu jau vada dienas, skaitot rokas komiksos (nē, nopietni), bet ir tik daudz interesantu tēmu, kuras nekad nav pētītas. es jau esmu atklājusi divas: bezmiegs un Betmens. |
12/11/11 11:09 amiespējams, man vienkārši ir zemas prasības pret dzīvi, bet tomēr. svarīgākais ir tas, lai ir kāds, kurš vienkārši noglauda galvu, kāds, kuram var gulēt klēpī vai paslēpties azotē, ja filma ir pārāk traka. vakar, piemēram, mums bija pseidorandiņš ar kādu draugu, viņš gatavoja vakariņas, es dzēru viskiju, un mēs skatījāmies batman begins, jo es rakstīšu eseju par Gotham city, bet tas nav svarīgākais šajā gadījumā. man patīk tas, cik reizēm viss ir vienkārši.un nu pie darbiem. tikko jau izlasīju lugu, tagad laiks rakstīt paper proposal, kā arī montēt video. |
12/9/11 10:11 amja es galu galā uzrakstīšu normālu, sakarīgu eseju par Rimbaud's seer, mēs ar mat. pirksim biļetes uz Londonu.bet pagaidām es sēžu pie virtuves galda, visas grāmatas atvērtas un vārdi kaut kādi patizli, jo vairāk es rakstu, jo sliktāk sanāk. nu ko es izliekos, akadēmija nav mans dārziņš. vēl tikai 1.5 gads, nu labi, tas nav tikai, bet gan jau paliks labāk. mani tiešām interesē, cik procenti studentu pamet studijas semestra beigu laikā. man nav sesijas, man ir midterms un finals, un tas ir laiks, kad katru semestri gribas izlēkt pa logu vai vismaz sisties ar galvu sienā. man ir visa diena rakstīšanai, man vienkārši nav par ko rakstīt. tāds kā mentālais tuksnesis, vai. |
12/6/11 02:42 pmes nesen sapratu, ka prezentācijas, diskusijas un jebkāda cita veida runāšanas ir my cup of tea. esejās es nespēju izteikties pietiekami labi, bet pat naratoloģijas prezentācijā bija ļoti labi rezultāti. neskatoties uz to, ka mēs ar naratoloģiju joprojām nesaprotamies.vēl man saplīsa zābaki, bet nav laika iet atrast citus, tāpēc nēsāju savus mauku kerzus (zābaki ar grandiozi spēcīgiem papēžiem, kas izskatās pēc tādiem zābakiem, ko varētu nēsāt vieglas uzvedības sievietes). un vēl mani tikko piemeklēja viegla panika, jo man nav ne jausmas, kā es varu aprēķināt nepieciešamo vērtējumu naratoloģijai. āāāh, tāda pazemojoša sajūta, man nepatīk kaut ko nerubīt. dienas ieraksts nu ir galā, atpakaļ pie Disgrace. visnotaļ interesanta grāmata par izvarošanu un dzīvnieku tiesībām DĀR pēc aparteīda, es pārstāju lasīt uzmundrinošu literatūru jau sen. |
12/4/11 04:23 pmuztaisīju kārtējo to do listi. šodiena ir iespaidīga: izlasīju lugu Wit par olnīcu vēzi, iesāku lasīt Disgrace, izlasīju divus rakstus par queer film festivals, kā arī rakstu par amerikāņu apsēstību ar snapshots un ārkārtīgi garlaicīgu rakstu par visual culture. vēl es uzrakstīju vairākus iekavētus darbus, un vēl ir jāuzraksta viena film shot analīze, kā arī recenzija par kādu doķeni. tad ir jāiesāk eseja un jāuztaisa prezentācija rītdienai.the finals, vienvārdsakot. |
11/30/11 10:20 pmvakar visu dienu rakstīju eseju, un šodien pirmo reizi ir tā, ka jāatgūstas pēc tāda notikuma. pirmo reizi tādas kā mentālas paģiras pēc esejas. no otras puses, paģiras tā kā nozīmē, ka iepriekš parasti ir bijis kaut kas patīkams, šoreiz gan tā pilnīgi nebija. no otras puses, iedevu vienai draudzenei izlasīt savu eseju pirms iesniegšanas, viņa izlasīja ievadu un teica kaut ko tādu kā seriously, this is the best paper I've read in this school. bet kaut kā ar to parasti nepietiek, es, kā parasti, gaidu viduvēju vērtējumu. kaut kā esmu iedomājusies, ka esmu ļoti viduvējs prāts, tāpēc, liekas, arī pat mērķēju uz viduvējību. oh well.piereģistrējos couchsērfingā, jo izdomāju, ka tas būtu ērtākais veids, kā iegūt jaunus draugus, haha. pa vienu vakaru jau ir četri request, laikam tomēr ar lieliem burtiem jāuzraksta pie profila, ka mana skola ir mana dzīve, tāpēc man bieži nebūs laika. |
11/19/11 02:26 ammums skolā katru semestri divreiz ir jāpilda course evaluation formas, un reizi semestrī, t.i., midterms laikā, pasniedzējiem ir jāaizpilda tādas pašas formas par studentiem. šodien gāju pie sava tutor pierakstīties nākamā semestra kursiem, ja viss ir kārtībā, man būs gan performing arts, gan film and the body, un protams, tas performing arts pasniedzējs ir liels Šekspīra fans un eksperts. bet vispār mani sajūsmina pasniedzēju teiktais, piemēram, her contributions to class discussion are always impressive, es arī, kā izrādās, esmu ambicioza, bet mans mīļākais citāts ir no narrative across media pasniedzēja: ''Loyal attender of the course.'' tas ir tā pat kā pateikt dāmai, ka viņas kleita ir interesanta. tukša, bezjēdzīga runāšana. galu galā sanāk atgriezties pie tās idejas, ka, ja cilvēkiem būtu jāmaksā par katru lieki pateikto un nenozīmīgo vārdu, cilvēki runātu daaaudz mazāk.vēl šovakar ar mar. gājām uz filmu par prostitūciju Taizemē, Bangladešā un Meksikā, kā arī izrunāju viņu no krīzes, kas piemeklēja pēc šīs filmas. Amst. tagad ir dokumentālo filmu festivāls, aizvakar biju uz citu ārkārtīgi īpatnēju filmu Coffee, Cake and Crematorium (nosaukums tā kā izsaka, par ko ir filma), mēģinu saprast doķenes. aizvakardienas filma atgrieza ticību šim žanram, šovakara filma to atkal satricināja. man besī, ja es jūtu, ka ar mani manipulē, un visvairāk man besī, ja to manipulāciju pasniedz kā īstenību, jo tā ir real life, tas viss cinema verite un viss pārējais. tad jau labāk palikt pie mākslas filmām. tās vismaz neizliekas, ka pasniedz tīru un neatšķaidītu patiesību. |
11/14/11 11:41 amman atkal vajag jūsu palīdzību. meklēju smieklīgu stāstu, ne garāku par 1lpp un angliski. vienīgais, kas nāk prātā, ir dažādi citāti, bet tas neder - vajag stāstu kā tādu. anyone? :) |
11/7/11 02:47 amtā vietā, lai lasītu un nodarbotos ar nopietnām un lietderīgām nodarbēm, pēdējo stundu veltīju nākamā semestra plānošanai. man vispār ļoti patīk mana skola un man liekas, ka noteikti bija kaut kāds iemesls, kāpēc es šeit diezgan randomā nokļuvu, bet skolas attieksme pret human. priekšmetiem ir ļoti nejauka. viņiem ir visādi ārkārtīgi interesanti fizikas, ķīmijas un AI kursi, bet manā jomā viss ir vai nu par ķermeni, vai arī par pilsētām/urbanizāciju. vienīgais jaukums reizēm ir kursu saīsinājumi, un redzēt HUM mani vienmēr iepriecina. bet nākamais semestris izskatās bēdīgi pliekans, un man pārāk liek izvēlēties. tā notiek, ja interesantas lietas notiek vienlaikus, piemēram, kā var izvēlēties starp Performing Arts (iestudē savu Šekspīru pats) un Film and the Body (diezgan pašsaprotami), ja tās notiek vienā laikā, es prasu.bet, ja nopietni, vajag iet un bakstīt skolu. trīs gadu laikā skola jau ir ieslīgusi bēdīgā 'savējo' dīķītī, visi visās pārvaldēs ievēl savus draugus, bet tā laikam notiek, ja ir tik maz studentu. un vēl (jo es zinu, ka vajag pierakstīt publiskā vietā, citādāk aizmirsīšu un nogrūdīšu visu kaut kur malā, bet šitā nāksies atcerēties un kaut ko darīt lietas labā), vajag beidzot uztaisīt world film club, kura devīzei būtu jābūt there's more to film than Hollywood. |
10/30/11 02:36 amšodiena bija mana day off: diena, kad nedarīju pilnīgi neko ar skolu saistītu. vispirms kārtīgi izgulējos, tad aizbraucām uz jūru (istabasbiedrenes boifrends bija ārkārtīgi pārsteigts par to, ka es braucu uz jūrmalu rudenī. šis, liekas, būs mans jaunais kritērijs, pēc kā vērtēt cilvēkus), aizgājām uz kino un beigās nokļuvām bārā. tikko teicu mar, ka mana galvenā prioritāte šim gadam ir to keep myself sane, un tam ir nepieciešamas brīvdienas. diemžēl mana skola to nesaprot, tāpēc brīvdienas ir jāsagādā pašiem.rīt, tiesa, gan nāksies nostrādāties līdz nemaņai, bet tas bija tā vērts. |
10/27/11 08:31 pmšodien manā mīļākajā literatūras lekcijā runājām par WWI, un tas tak ir tik pārsteidzoši: no pieciem cilvēkiem grupā (mums ir superīga mini-grupa) es vienīgā WWI biju tā padziļināti apguvusi vidusskolā. jā, protams, liceja vēsturnieki un olimpiādes, bet tomēr tas, cik ļoti vēstures apguve dažādās Eiropas valstīs ir selektīva, mani joprojām pārsteidz. (mūsu vienīgā amerikāņu meitene tikai kautri piebilda, ka jā, viņi mazliet parunāja par WWI vidusskolā, bet neko daudz, turklāt viņa visu aizmirsusi) var jau būt, tā ir tāda latviešu īpatnība, galu galā WWI un 1918. gads iet kopā, bet, godīgi sakot, tas, ka WWI Eiropas skolas apzināti izvēlas nemācīt, ir vairāk nekā bēdīgi. es vakar kādas trīs stundas blenzu datora ekrānā, kaut mazliet mēģinot iztēloties, diez, kā bija to pieredzēt, un es tiešām nevaru. tāds ārprātīgs visa sabrukums, un ne tikai politiskā/teritoriālā ziņā. just think, Hedda, think! (side note: šis ir viens no mūsu mīļākajiem citātiem. mēs ar mat. esam ļoti izglītoti un attapīgi jaunieši, un runājam frāzēs no Ibsena lugas Hedda Gabler (starp citu, forša luga. noteikti iesaku izlasīt, bet Ibsena Spoki tik un tā foršāki. Ibsens vispār tāds labs. (nu bāc, es ārpus skolas telpām par literatūru runāju piektās klases līmenī)))un vēl un vēl un vēl, ir tik forši, ka beidzot ir tīri oficiāls un atzīmju veida progress skolā, ja par savu wings of desire and Berlin prezentāciju dabūju skaistu, treknu A+. ir jātiek kaut kā pāri tām Marko izraisītajām paniskajām bailēm no jebkāda veida novērtējumu saņemšanas. |
9/26/11 11:58 amhei, cienītie,man laikam vajag jūsu kulturālo palīdzību. vienvārdsakot, man vajag esejas materiālu savām adaptation studies. grāmatai vēlams būt tipa no Kanona, nu, Ostina, Šekspīrs, Dostojevskis, and the like. bet es nevaru gluži atļauties analizēt karš un miers, jo neesmu lasījusi + tas ir ļooti daudz. vienvārdsakot, varbūt zināt kādu īsu, bet visnotaļ kanonisku stāstu, kas ir arī filmā? mana labākā opcija šobrīd ir Hemingveja The Old Man and the Sea, bet varbūt ir vēl kaut kas.
|
9/26/11 01:30 amman visur gar sienām ir fotogrāfijas. visādi Rīgas skati, mani mīļie un dārgie, Amsterdama un visādas pastkartes. arī bildes ar mani, un tad reizēm ir tā, ka ieraugu kādu bildi, teiksim, trīs vai četrus gadus vecu, un pēkšņi pazūd jebkāda saikne, loģiska cēloņsakarību rindiņa starp šo brīdi un toreizējo. un tad nu es tāda apmulsusi stāvu un skatos uz sevi pirms dažiem gadiem, un tādā Mieke Bal's balsī sāku analizēt savu naratīvu, savu stāstu laikā, telpā un ritmā. un tad, parasti tikai pēc kāda laika, man pielec, ka nē, es taču esmu dzīvs cilvēks, ka citi arī ir dzīvi, ka mēs neesam akadēmiska pieeja stāstiem un dzīvēm. ka nevar akademizēt dzīvi un ka tas būtu jāatceras biežāk. parasti šie brīži noslēdzas ar bēdīgām pārdomām par to, ka es par daudz mācos, kā arī par to, ka vajadzētu gulēt vairāk. bet es diemžēl no kļūdām nemācos, un jau atkal eju gulēt daudz par vēlu.pastarpinātā realitāte.
|
9/16/11 10:52 amno otras puses, Barta The Death of the Author ir viens no skaistākajiem teorijas tekstiem, kas bijis jālasa. |
Powered by Sviesta Ciba