semestra beigas ir arī tāds baigais vienotības laiks. vakar, piemēram, ilgi sēdējām ar manu smuko kaimiņu un runājām par postmodernismu, tad ik pa brīdim sazvanāmies ar citiem un pastāstam par to, kā bija sisties pret sienu un kā ar tām esejām, es, piemēram, tagad rakstu par matemātiku, es un matemātika LOL, un tad tā ļoti gribas vislaik sisties pret sienu, bet nu nekas. šodien līdz 7iem jāiesniedz, tad iešu uz vingrotuvi un kā traka mīšos un ārdīšos. nu gan laiki pienākuši: sevi pēc eseju pabeigšanas iepriecinām ar vairākām stundām trenažieru zālē.