tā nu es šeit sēžu ar laptopu klēpī pie virtuves galda un darbojos ar epistemic logic, kas ir vieni vienīgi modeļi un attiecību kārtošana ar pasauli, jo kā gan tas, ka A kaut ko zina, var ietekmēt B zināšanas par to, ko un kā zina A, utt. nu jā, vienvārdsakot, gara nakts, bet miegs nenāk, jo asiņu vietā pa organismu plūst kafija, un radio 101 izmet Dead Can Dance - Carnival is Over, un nekas cits neatliek kā vienkārši sastingt. ir maz tādu stindzinošu dziesmu, bet šī ir viena no tām. ziemas flešbeki, aukstums un milzīgs sniegs, un man ir 15 gadu un lielas ieceres mainīt pasauli. pēc tam jau pieleca, ka tā pasaules mainīšana taču nāk no iekšām, un visas dižās idejas tā kā apsīka. un tomēr, katrreiz, kad dzirdu to dziesmu, esmu atpakaļ tajā laikā, esmu tābrīža es. laikam jau ir bīstami tik ļoti asociēt mūziku ar konkrēto laika posmu, bet kā atmiņu saglabāšanas līdzeklis tas ir daudz spēcīgāks par, teiksim, tām pašām fotogrāfijām.