4/11/11 12:33 amsavu katru dienu pa filmai eksperimentu iesāku trešdien. līdz šim jau esmu noskatījusies Easy Rider, Burnt by the Sun (smieklīgi vispār skatīties krievu filmas angliski, bet ko tur daudz), Before Sunset, Shawshank Redemption un nupat Roman Holiday. rīt kinovēstures kinovakarā skatīsimies J'ai tue ma mere, kaut kad otrdien būs jāpamēģina iespiest filma, un tad jau nedēļa cauri. bet vispār interesanti, būs kādreiz jāpamēģina, teiksim, izlasīt katru nedēļu grāmatu, kas nesaistīta ar skolu, vismaz reizi nedēļā pamēģināt jaunu recepti, utt. man grūti reizēm ar jaunu lietu apgūšanu, vajag kaut kā sevi piespiest kaut ko darīt tādu.bet vispār mums nākamnedēļ būs ballīte, jo visi brauc prom un ir daudz jāmācās. pabeidzu vienu eseju šovakar, vēl tikai kādi četri lieldarbi. un tad būs pavasara brīvlaiks, vaimandieniņ, man tak tāds nav bijis kopš vidusskolas gadiem. |
running to stand still
there must be a light that never goes out
3/25/11 07:16 pmšodien piedalījos eksperimentā, un tāpēc visu dienu staigāju apkārt ar muļķīgām zilām brillēm un skatījos videoklipus. diezgan smieklīgi un interesanti vispār, jo visi nāk uzreiz runāties, ja tev uz acīm muļķīgas brilles. man vispār ļoti patīk mana skola, tiešām.starp citu, vai ir kaut kāda iespēja internetos dabūt Vai viegli būt jaunam subtitrus? vislabāk angliski, bet derētu arī krievu un/vai vācu valodās, tas pat nav tik svarīgi |
3/20/11 02:55 amvisi apkārt pamazām sapārojas. laikam jau tāda ir tā koju dzīve (un vispār dzīve ļoti slēgtās kopienās) - mēs visi dzīvojam kopā (skolas noteikumi; tā jau forši, bet reizēm apnīk), mācāmies kopā, un, tā kā skolas darbu ir nenormāli daudz, nekur īpaši iet ārā nemaz nesanāk. un tā nu visi sadalās pāros un taisa drāmas. tik es vēl tā turos (no otras puses, mana dziļākā pārliecība ir tas, ka nevienam tik un tā nepatīku. un visādi ikdienišķi nieki, kas pierāda pretējo, nez kāpēc nestrādā. diezgan stulbi)it kā pagāšgad kojās jau bija diezgan līdzīgi, bet tur kaut kā visi braukāja pa mājām vai nemaz nedzīvoja kopā, tb - īrēja dzīvokļus un tā. bail pat domāt, kas notiks pēc diviem gadiem, kad skola pārcelsies uz ēku piecu minūšu attālumā no kojām. bet vispār mēs rīt filmēsim Amsterdamu, so excited. un tāpēc laikam jāiet gulēt, bet sirdsapziņa īsti neļauj - nu jau ir tas stāvoklis, ka nevar likties mierā, jo ir tik daudz nepadarītu lietu. sasodīts, kāpēc gan man nepietiek ar vienkāršu kopsavilkumu izlasīšanu, bļin, bet vajag vienmēr izlasīt visu pa īstam. |
3/18/11 12:32 amskolā skatījāmies La Dolce Vita, laikam jau ar Fellīni ir tā, ka viņu saprast tikai citu viņa filmu kontekstā, vismaz man tā ir. mēģināju palasīt Servantesu, bet nav spēka. vakardienas džeza bārs bija brīnišķīgs, pēc tam pat īpašnieks nāca ar mums runāties, sak, mēs tik enerģiski, ka mūziķiem prieks tādai publikai spēlēt. Amst. naktīs ir brīnišķīga, visi mazie tilti un tiltiņi izgaismoti, vientuļi riteņotāji un policija pat diez ko nesatraucas, ja mēs uz tilta rāpjamies vantīs un tā. vienvārdsakot, nogurums.un vēl man liekas interesanti, ka 60tajos un daļēji arī 70tajos tēli filmās ir vienkārši pavisam garlaikoti cilvēki. tāda apmulsusi buržuāzija, kas īsti vairs nesaprot, ko ar sevi iesākt - ne ta pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ne ta spītīgi palikt pie veciem paradumiem, it sevišķi itāļu kino. vispār es šodien iegādājos vieglas un vienkāršas kurpītes, pavasari, laiks tā kā beidzot sākties, ne. |
3/16/11 08:08 pm - dienas piezīmeses tomēr esmu ļoti slikts draugs, celties vēlu ir slikti, jo pusi dienas nevar atgūties, ir jātaisa vairāk ballītes, bet tādas ar nolūku un konkrētu ideju, teiksim, ''Skaistā ballīte'', kur visi nāk satērpušies smukās drēbēs, vai arī ''Tavs mīļākais saldējums'' ballīte, nu, tādā garā. un vēl, ja negribi aizlaist postā ēdienu (nē, nopietni, es nesaprotu, kā tas notiek - man jau tā nav naudas, līdz ar to ar ēdienu darbojos prātīgi), vislabākais ir to visu samest kopā un nosaukt par experimental cooking, un vēl ir ļoti grūti noteikt, kad rokfors ir sabojājies, jo tas siers jau tā ir sapuvis. un vēl mēs šovakar laikam iesim uz džeza bāru, līdz tam vēl jāuzraksta par Valdnieku, un vēl mani mati izskatās pavisam jocīgi, kad izžūst pavisam dabiskā ceļā. kleitas joprojām nav ieradušās, visu dienu žāvājos, mazliet pavasaris un mazliet apnikums, bet nē, es mācos būt produktīva un vispār pildu savus plānus. svētdien iesim filmēt pilsētu, līdz tam jāizdomā, ko īsti tur filmēt un kā, un tad vēl ir skaņa. bet viss ir pārdzīvojams, ja ir kaut kādi patīkami un ne pārāk tāli atpūtas brīži, kā, piemēram, ballīte nākamnedēļ, brālis pēc divām nedēļām un interesanta lekcija tajā pašā vakarā (braukt uz lidostu pa taisno no skolas vienmēr liekas tik ļoti, nu nezinu, aizraujoši, ne), un tad jau būs mājas pēc mazliet vairāk kā mēneša. un tas nekas, ka pa vidu ir vairākas esejas, divas milzīgas prezentācijas, grandiozs eksāmens (nē, es nepārspīlēju - no tā ir tieši atkarīgs tas, vai es nokārtoju to stulbo loģiku vai nē) un vēl citi sīki nieki. viss ir pārdzīvojams, ja laiku skaiti patīkamās, nevis kaitinošās mērvienībās.lūk, apmēram tāda ir mana šodiena. |
3/15/11 12:40 amizdzēru savu pusnakts kafiju, ļoti nožāvājos un sajutos veca. acīmredzot kafija vairs uz mani neiedarbojas. tik vien tagad jāizdomā, kas ir sakarīgāk - mēģināt uzrakstīt vēl kaut ko par māti Augustīna ''Confessions'' vai tomēr iet gulēt, sak, rīts gudrāks par vakaru, sleep on it un varbūt miegā viss sakārtosies. |
2/18/11 01:35 amkārtējā identitātes krīzīte, jo, kā izrādās, es pati sevi diez ko augstu nevērtēju, jo nesaprotu matemātiku. un pašai uzreiz liekas, ka tam, ko es daru, runāju vai domāju, nu, tam visam nav nekāda seguma, ja tā var teikt. ka es esmu kārtējā muldoņa, kas runā par lietām, kuras vispār nesaprot.un vēl es domāju par to, vai vispār ir iespējams kādā brīdī arī beigt apšaubīt katru izvēli, bet draudziņš tikko informēja, ka nē, tā šaubīšanās esot uz mūžu. šodien lekcijā pasniedzējs jautāja, vai mēs kādreiz esam jutušies pilnīgi un absolūti apmaldījušies un pazuduši, un viens puika atbildēja, ka nē, nekad. diez, kā tas ir - būt pārliecinātam par savām izvēlēm un idejām. |
Powered by Sviesta Ciba