running to stand still

there must be a light that never goes out

6/14/11 12:36 am

joprojām īsti nezinu, ko domāju par the tree of life: it kā skaisti, viss tik ļoti asociatīvs, un, kā jau a.k. minēja, tā nemitīgā visa ar sevi asociēšana ir mans lielākais spožums un posts. citiem vārdiem sakot, nu nezinu. no otras puses, filma atstāja tādu mazliet pretenciozas indie filmas iespaidu. laikam vienkārši jāpagaida līdz rītam.
un vēl es nopirku ļoti jauku kleitu, man zara patīk daudz labāk par h&m, un kleita arī ir tāda apzinīga rāpšanās ārā no savas komforta zonas. 

dažas ļoti vērtīgas sarunas, bāri un kinoteātri, smieklīgā kārtā joprojām neesmu amst. bijusi uz kino viena. un vēl maniem matiem šobrīd ir ļoti jocīgs garums, ne īsti šis, ne tas, īsti nezinu, ko darīt. ne ta īsti bizē vislaik pīt, ne ta astē siet, bet izlaisti arī izskatās stulbi. vienvārdsakot, man ir lielas problēmas dzīvē.

5/13/11 08:00 pm

spoileri, spoileri, spoileri. pēc tam nesaki, ka nebrīdināju. )
Tags:

5/13/11 06:22 pm

man liekas, the machinist ir pirmā filma manā kinoskatītāja pieredzē, ko es fiziski nespēju pabeigt skatīties. katra filmas minūte ir kādas 10 normālas minūtes, tak pat kristus ciešanas un tarkovska sirreālos ceļojumus ir vieglāk skatīties nekā the machinist.
Tags:

5/13/11 01:13 am

nu bāc, nu. nesaprotu, kāpēc man vienmēr vajag izvēlēties rakstīt par tādām izteikti smagām tēmām, nu. tikko mēģināju skatīties the machinist un sapratu, ka nebūs, ka šovakar es to noskatīties nevaru. tā filma vispār ir jāskatās pa dienu, jo citādāk tas viss ir daudz par dziļu un daudz par traku. un tā tak ir ar visām tām filmām, ko es tur taisos aprakstīt. es nemāku distancēties, viss viens, skatos komiksus vai rakstu esejas, tas viss vienmēr iet caur iekšiņu. un rakstīt par sleep disorders ir daudz par traku. varbūt jāmēģina turpināt skatīties no rīta. varbūt sanāks labāk. rīt jāiet parunāties ar ādamu par manu noslēguma eseju, un ko tad es viņam teikšu.

būtu labāk paņēmusi kaut ko par monty python, bļin.
Tags: ,

4/11/11 12:33 am

savu katru dienu pa filmai eksperimentu iesāku trešdien. līdz šim jau esmu noskatījusies Easy Rider, Burnt by the Sun (smieklīgi vispār skatīties krievu filmas angliski, bet ko tur daudz), Before Sunset, Shawshank Redemption un nupat Roman Holiday. rīt kinovēstures kinovakarā skatīsimies J'ai tue ma mere, kaut kad otrdien būs jāpamēģina iespiest filma, un tad jau nedēļa cauri. bet vispār interesanti, būs kādreiz jāpamēģina, teiksim, izlasīt katru nedēļu grāmatu, kas nesaistīta ar skolu, vismaz reizi nedēļā pamēģināt jaunu recepti, utt. man grūti reizēm ar jaunu lietu apgūšanu, vajag kaut kā sevi piespiest kaut ko darīt tādu.

bet vispār mums nākamnedēļ būs ballīte, jo visi brauc prom un ir daudz jāmācās. pabeidzu vienu eseju šovakar, vēl tikai kādi četri lieldarbi. un tad būs pavasara brīvlaiks, vaimandieniņ, man tak tāds nav bijis kopš vidusskolas gadiem.

4/10/11 02:28 pm

noskatījos vakar Shawshank Redemption, pārsteigtā kārtā filma mani atstāja teju pilnīgi vienaldzīgu.
Tags:

3/29/11 11:55 am - must-see-again, pierrot le fou (1965, Godard)



Marianne: What are you doing?
Ferdinard: [looking at the mirror] Looking at myself.
Marianne: And what do you see?
Ferdinard: The face of a man who's driving towards a cliff at 100 km/h.
Marianne: [turns the mirror towards herself] I see a woman who is in love with the man who's driving towards a cliff at 100 km/h.
Ferdinard: So let's kiss.

Tags: ,

3/18/11 12:32 am

skolā skatījāmies La Dolce Vita, laikam jau ar Fellīni ir tā, ka viņu saprast tikai citu viņa filmu kontekstā, vismaz man tā ir. mēģināju palasīt Servantesu, bet nav spēka. vakardienas džeza bārs bija brīnišķīgs, pēc tam pat īpašnieks nāca ar mums runāties, sak, mēs tik enerģiski, ka mūziķiem prieks tādai publikai spēlēt. Amst. naktīs ir brīnišķīga, visi mazie tilti un tiltiņi izgaismoti, vientuļi riteņotāji un policija pat diez ko nesatraucas, ja mēs uz tilta rāpjamies vantīs un tā. vienvārdsakot, nogurums.
un vēl man liekas interesanti, ka 60tajos un daļēji arī 70tajos tēli filmās ir vienkārši pavisam garlaikoti cilvēki. tāda apmulsusi buržuāzija, kas īsti vairs nesaprot, ko ar sevi iesākt - ne ta pielāgoties jaunajiem apstākļiem, ne ta spītīgi palikt pie veciem paradumiem, it sevišķi itāļu kino.

vispār es šodien iegādājos vieglas un vienkāršas kurpītes, pavasari, laiks tā kā beidzot sākties, ne.

2/27/11 12:38 pm

lf I were not afraid of being thought irreverent, I should say that Christ, had He a camera in His hand, would not shoot fables, however wonderful, but would show us the good ones and the bad ones of this world - in actuality, giving us close-ups of those who make their neighbours' bread too bitter, and of their victims, if the censor allowed it.

(Zavattini, Some Ideas on Cinema)
un vēl: I am against 'exceptional' personages. The time has come to tell the audience that they are the true protagonists of life. The result will be a constant appeal to the responsibility and dignity of every human being. Otherwise the frequent habit of identifying oneself with fic­tional characters will become very dangerous. We must identify our­selves with what we are. The world is composed of millions of people thinking of myths.
Tags: ,

2/21/11 10:42 pm

vēl jāizlasa šovakar Aristotelis, bet pēc ''M'' noskatīšanās neko diez ko negribas darīt. pēc filmas ilgi stāvējām ārā un diskutējām ar biedriem, kāpēc filma joprojām 'strādā', un vismaz manā gadījumā tas ir tāpēc, ka M ir par manām bērnības bailēm. man ir nenormāli bail no cilvēkiem, kurus es nepazīstu, nu, uz ielām un tā, vienreiz tramvajā, piemēram, uznāca bailītes, ka cilvēks man aizmugurē grib iedurt dunci mugurā, tāpēc pārsēdos. un M, nu, tā filma taču ir par to, ka tu nekad nezini, kādas psihas lietas darās tava kaimiņa prātā. un ka tie maniakālie bērnu slepkavas var būt ļoti normāli cilvēki, un tas jau neko daudz nav mainījies.

un tagad es klausos Moriseju un mēģinu saņemties kaut ko darīt. bet man bija gara, gara diena, kurā es secināju, ka vajadzētu vairāk sportot un vairāk fotogrāfēt, bet laika tā īsti nav ne vienam, ne otram. trešdien loģikas eksāmens, nepatīkami, protams, bet ko tur daudz.

2/5/11 05:03 pm - film history 101

un kad bija pēdējā reize, kad jūs redzējāt/piedzīvojāt kaut ko šitik oriģinālu? var jau būt, ka nav tik traki, kā reizēm liekas, un var jau būt, ka oriģinalitāte nekur nav pazudusi, un var jau būt, ka tās vienkārši ilgas pēc laika, ko nekad nepiedzīvošu, bet jo vairāk par to lasu, jo vairāk liekas, ka kino pirmie ~20 gadi bija kreativitātes un izdomas augstākais punkts ja ne vispār visu laiku vēsturē, tad vismaz 20. gadsimtā noteikti.
Tags: ,

1/25/11 03:11 am

tikko noskatījos Taxi Driver. kā lai tagad aizeju gulēt, es prasu.
Tags:

12/23/10 11:23 pm

par trīs latiem šodien nopirku svārkus, džemperi, nenormāli superīgu kleitu un dāvanu tētim (mīkstā mantiņa - kosmonauts - ar uzrakstu 2003 virsū. sudraba krāsā.), Rīgas humpalas ir tik superīgas. un vēl es šodien saņēmu dāvanā penāli ar Edvardu uz vāciņa, kas papildina meiteņu dāvāto Grifidora apmetni; lulz, laikam mani draugi diez ko nopietni mani neuztver. un vēl es šodien noskatījos Last Night, kas ir savā ziņā apdeitots Closer, un man pirmo reizi likās, ka Keira Naitlija izskatās nenormāli skaisti.
un vispār.. nu jā, laikam ir diezgan traki mēģināt visus mīļos un tuvos apķert un satikt dažu dienu laikā. galu galā vispār nav vairs spēciņa ne ar vienu tā īsti runāt, un tas jau ir bēdīgi. un priekšā ir nedēļas nogale pie vecmammas ar visu radinieku pulku, brutāla pārēšanās un neskaitāmi jautājumi par neesošo boifrendu, kā jau tas parasti ar tantēm un vecmammām notiek, bet nekas. viss ir paciešams, ja tam nepievērš pārlieku lielu uzmanību, turklāt mani radinieki vismaz ir ļoti, ļoti smieklīgi. un būs daudz smuku bilžu, un būs visādas foršas lietas.

bāc, bet tas penālis ir biedējošs. tur iekšā bija konfektes un burtu uzlīmes, varu pati uzlīmēt vārdus Edward, Bella vai Jacob, tikai mistērija tāda, ka tur ir 5 m burti, un lielākoties pārējie burti ir tikai trijos eksemplāros. hmzzzzzzzzzzz.

8/25/10 07:45 pm

noskatījos Reservoir Dogs šodien. filma kā filma, es laikam nekad neesmu bijusi baigais Tarantīno fans, lai arī vispār jau man viņš patīk, bet tur bija tā viena aina, kur visi trīs stāvēja ar paceltiem ieročiem viens pret otru, un tas bija tieši tāpat kā Inglorious Basterds tajā kroga ainā - tu kā skatītājs zini, ka viņi beigās visi viens otru apšaus, jo nekādi citādāk tā aina nevar atrisināties.
šodien diezgan daudz pļāpāju par kino, bet tāda īsta kino badija vēl nav. viņi visi ir kaut ko redzējuši, kaut ko lasījuši, bet kaut kā mums nesapas. no otras puses, nevajag jau vienmēr būt vienprātībai, bet vajag vismaz vienu, nez, intereses līmeni. un to es vēl neesmu atradusi.

un tagad es pirmo reizi pēdējo divu nedēļu laikā iztaisnoju matus, mums vakarā būs izbrauciens pa kanāliem. labākā daļa man liekas tas, ka mums par to nebūs jāmaksā.
Tags: ,

7/16/10 05:39 pm

Noskatījos The Losers, nesaprotu, ko interneti var cepties par to visu. gandrīz divas stundas mindless fun, kas tad tur tāds slikts. un daži citāti bija pat diezgan smieklīgi, un Zoja Saldana ārpus zilās ādas ir satriecoši skaista sieviete.
Jensen: Did you know that cats can make one thousand different sounds and dogs can only make ten? Cats, man. Not to be trusted.
Tags:

7/4/10 05:51 pm

vasara ir tad, kad melnu acu zīmuli aizstāj balts, melnos legingus - krāsaini un ar puķītēm un kad žaketes vietā nāk šalles. bet tas arī tikai pašsajūtas nolūkos, jo man joprojām sagādā lielas grūtības iet kaut kur neapsegtiem pleciem. nez, varbūt kādā iepriekšējā dzīvē es biju musulmaniete, bet vispār es neticu citām dzīvēm. un vēl ir jāiet uz kino, es pat nevaru atcerēties, kas bija pēdējā redzētā filma. un dators varbūt būs tikai nākamnedēļ, un tas ir vēl tiiik tālu.

un vēl es nenormāli gaidu Nolana Inception, tam ir jābūt kaut kam superīgam.
kādas ir tavas šīs vasaras gaidītākās filmas, draudziņ?

6/27/10 01:50 am

reizēm man gribas, lai man atkal ir 15 un es vēlreiz varu pirmo reizi noskatīties love song for Bobby Long


Tags: ,

4/14/10 11:33 pm

13 gadu vecumā es skatījos Apocalypse Now, bet Pretty woman nebiju redzējusi līdz pat šai dienai. es vienkārši bērnībā maz skatījos televīziju un diez ko neklausījos radio, izņemot LR2, ko savukārt klausījās mani vecāki, it sevišķi tad, kad mums pusotru gadu nebija televizora. tas vispār bija interesanti, viendien mēs skatījāmies kaut kādu gangsterfilmu, kur darbība notika mūžamežos, un tieši gāja filmas beigu titri un bladāc, televizors sāk kūpēt. pēc tam pusotru gadu es cēlos nevis ar rīta raidījumiem, bet gan ar LR2 programmām, un jēziņ, viņi tak katru rītu vēlreiz un vēlreiz atskaņoja Slidotavu, tāpēc man joprojām ir maigs nelabums pret šo dziesmu. un pret šo radio staciju kā tādu. pēc tam, kad vecāki tomēr izdomāja, ka mums vajag jaunu televizoru, mēs to diez ko tik un tā bieži neskatījāmies, tāpēc es neesmu redzējusi ļoti daudz filmu, ko ir redzējuši citi normāli mana vecuma cilvēki.
lai nu kā, es noskatījos Pretty woman, mazliet pat paraudāju un tā, bet ne par to ir stāsts. šī filma ir uzņemta 1990. gadā, kas ikurāt ir arī mans dzimšanas gads, kvīīī, un liekas, to varētu skatīties vēlreiz un vēlreiz. tāpat kā, piem., When Harry met Sally. es neesmu pārākā romkom cienītāja, bet nu ir taču forši paskatīties kādu asarainu filmu par mūžīgu mīlestību, bet diemžēl tie sučkas tagad vairs tādas filmas, kuras būtu prieks skatīties arī pēc kāda laika, netaisa. pēdējā labā romantiskā komēdija, ko varētu vēlreiz un vēlreiz paskatīties, ir Love actually, un tas tak bija tālais 2003. gads.

where have all the romantic people gone, tā teikt

4/7/10 12:36 am

noskatījos Baraka.
ieteiktu jums to arī izdarīt.
Tags:

3/4/10 07:01 pm

tikko piefiksēju, ka man sen nav nepatikusi kāda filma, man pat liekas, ka pēdējā, kura man tiešām nepatika, bija multene Up! - c'moon, tur viss pilnīgi oda pēc izkalkulētas skatītāju emociju slaukšanas, un filmu varēja pilnībā kancelēt, atstājot tikai ievada īsfilmu. šo multeni es redzēju laikā, kad bija silts un es valkāju smukas drēbītes, tas varētu būt bijis pagāšgada augusts, liekas. kopš tā laika filmas, kuras skatījos, mani ir garlaikojušas, sajūsminājušas, saraudinājušas un likušās apnicīgas, bet katrā tomēr ir bijis kaut kas uzmanību piesaistošs un pat kaut kādā mērā vērtīgs, patīkams. (hmm, pat iekš Batman & Robin bija kaut kas patīkams, t.i., fakts, ka filma ir pilnīgs wtf mēsls) tā nu es prātoju par to, vai tas, ka man visās filmās kaut kas patīk, ir a)bērnišķīgs kinomāna wannabe prieks, kas līdzīgs resna bērna priekam, kurš tikko ielaists saldumu veikalā un rij pilnīgi visu pēc kārtas, neko daudz nešķirojot, vai b)zināmā mērā pieaugšanas pierādījums, t.i., es varu daudz ko kritizēt un noniecināt, bet tajā pašā laikā es redzu arī kaut ko labu visur.
turpinot iepriekšējā ierakstā aizsākto tēmu, kino laikam ir vienīgais, kas ir noturējis manu uzmanību absolūti koncentrētā veidā jau gadus astoņus, liekas. un vakar noskatījos Rushmore un atklāju sevī bezierunu mīlestību pret Vesu Andersonu, viņa filmas ir tādas, kurās es varētu dzīvot. Gasa van Santa filmās arī varētu, heh, bet tas būtu pilnīgi citādāk.
rīt plānoju noskatīties Alisi 3D brīnumzemē un Moon, jāuzsūc labais no galvaspilsētas, kamēr vēl šeit esmu.

p.s. yeaaaaaaah, Dilana klausījumu skaits manā last.fm'ā pārsniedza trīs tūkstošus. nav jau nekas ievērojams, bet viņam tomēr vidējais dziesmas garums ir ~6 min, lol
Powered by Sviesta Ciba