running to stand still

there must be a light that never goes out

9/22/14 10:31 am

ļ. lieliskas brīvdienas, tādā ziņā, ka es neko nedarīju, izņemot lasīšanu un filmu skatīšanos. un pat ēst vienreiz uztaisīju, such progress, much success. esmu diezgan pamatīgi saaukstējusies, es saaukstēšanās pamatīgumu mēru pēc tā, cik man ir auksti un cik skaidri varu domāt. šobrīd ir ļoti auksti roku un kāju pirkstgalos, bet galva diezgan skaidra (no otras puses, esmu augšā jau daudzas stundas un esmu izdzērusi pusotru kafiju, saaukstēšanās zāles un imunitātes stiprināšanas, kā arī pret gripas tēju.) 
lai nu kā, tie visi ir sīkumi, mazās dzīves ikdienišķās ainas, es vienkārši gribēju mazliet pagulēt un mazliet padomāt par memories of my melancholy whores, ko vakar pabeidzu lasīt, gan par the zero theorem, ko sestdien noskatījos, un par nuovo cinema paradiso, ko noskatījos vakar vakarā. par pārējiem abiem darbiem varbūt būs ko teikt pēc kāda laika, kad nebūšu veltījusi visu savu smadzeni naudas lietām, laika lietām un cilvēku uzrunāšanas lietām, bet cinema paradiso, ja godīgi, mani riktīgi nogāza no kājām, norāva jumtu un dažādos citos veidos ļoti uzrunāja. noraudāju pusi filmas, jo tas viss bija tik ļoti pazīstams, kino par kino skatīšanos, par to, ka kinoteātrī ir pazušana, par to, kā pie mehāniķiem arī es esmu gājusi draudzēties, ēst konfektes un, ja nemaldos, reizēm arī mazliet iedzert, bet to, iespējams, es arī esmu izdomājusi. pēdējo desmit gadu laikā, kopš kino ir kļuvis par absolūti galveno interesi dzīvē, robežas starp iztēli un realitāti ir tik ļoti izplūdušas, ka es vairs bieži neatceros, kas ir noticis ar mani, ko es esmu redzējusi uz ekrāna, un vai es esmu redzējusi konkrēto filmu, vai tikai izdomājusi/izlasījusi par tās skatīšanos. izklausās diezgan briesmīgi, bet patiesībā ir ļoti normāli. naratoloģijas principu saprašana pa taisno.
bet nu vakardien cinema paradiso, bļin. es nezinu, kā lai to raksturo, kā lai apraksta to absolūto skaidrību, kas ir bijusi kopš agriem tīņa gadiem, ka vienīgā vieta, kur gribu būt un kur iederos, ir kinoteātris. un kaut kā ar šo domu fonā arī regulāri sanāk kaut kur iekulties, kaut ko darīt, kaut ko studēt, mācīties un izrunāt, vai, kā ir tagad, arī noņemties ar naudas lietām, cilvēku un laika kārtošanas lietām un dažādām atļaujām, autortiesībām un līgumiem, jo tas viss galu galā ir tā vērts tajā brīdī, kad sēžu uz kinoteātra kāpnītēm un plašām acīm skatos uz maģisko ekrānu. tajā visā gan ir kaut kas ārkārtīgi skumji vientulīgs, reizēm arī iedvesmojošs, reizēm sāpīgs, reizēm bēdīgs un skumjš, reizēm ļoti, ļoti priecīgs, bet pārsvarā ļoti vientulīgs. tas, ka tu vari skatīties vienu un to pašu darbu, skatīties vienā un tai pašā punktā, bet tie gala rezultāti un uzrunājošie punkti būs pilnīgi citi, jo filma jau rezonē ar visu pārējo, kas ir tavā dzīvē, mazliet kosmoss, lūk, šādos brīžos es jūtu pretsaaukstēšanās zāļu iedarbības spēku, bet vispār jā. doma skaidra. kolektīvā vientulība tumšā telpā ar vienu vienīgu gaismas avotu. 

gribētos kaut kad parakāties pa atmiņām un imdb reitingiem, lai uztaisītu savu topu ar spēcīgākajām kino skatīšanās pieredzēm, bet tam šodien nav spēciņa galvā. vispār, iespējams, jau vajadzēs iet pasnaust, jo ir tieši tik grūti, bļ, kaitina, ka pusslimi cilvēki nāk ārā no mājām un apslimdina citus. un ka man reizēm arī nav īsti citu iespēju kā darīt to pašu. 

9/23/13 12:39 am

bāc, man tik ļoti patīk whose line is it anyway. nesaprotu, kā tas nācās, ka es viņus atklāju tikai pirms diviem gadiem, bet tas ir lieliski, jo man vēl ir ļoti daudz skatāmā materiāla.

lieliski, ļ, patīk.

4/6/12 02:46 pm

vakardienas community sērija bija tik ļoti laba.

12/5/10 09:33 pm

- that's one of my biggest fears. if I ever woke up as a doughnut...
-  you would eat yourself.
- I wouldn't even question it.
- mmm... that would be tasty.
- it's cool to know that other people think about this stuff, too.

damn, Troy&Abed no Community ir satriecošs komplekts, un tas seriāls paliek arvien smieklīgāks ar katru sēriju.

11/17/10 02:32 pm

Potera apsēstībai pieslēdzos salīdzinoši vēlu. man liekas, mēs bijām trešajā klasē, mūsu klases audzinātāja lika katram mēnesī izlasīt vismaz vienu grāmatu un pēc tam to prezentēt klases priekšā, un viena klasesbiedrene reiz bija izlasījusi pirmo grāmatu un tad tur priekšā par to stāstīja, un tā laikam arī bija pirmā reize, kad par to dzirdēju. tiesa, pagāja vēl kādi divi, trīs gadi, līdz pati izlasīju, mani vecāki kā hārdkōr kristieši diez ko neatbalstīja Poteru, bet kaimiņienei mājās bija pirmā grāmata, ko veiksmīgi izlasīju, pēc tam arī otro, trešo, ceturto un visas pārējās. pēdējo pat lejuplādēju internetos, jo tik ļoti gribējās izlasīt. liekas, kad izlasīju grāmatu, pat kāda asariņa nobira, jo šī tomēr ir kaut kāda daļa arī no manas pieaugšanas. pēc tam, kad iznāca 6. filma, pat taisījām HP filmu nakti, ņēmām grāmatu līdzi lielajā tripā pa Latviju un lasījām pie ugunskuriem un tumšās naktīs, un sestajā filmā taču bija glītais Malfojs, un laikam tad pirmo reizi jutos kā daļa no HP paaudzes. sestā filma man pat tiešām ļoti patika, tur bija sakarīgs sižets un diezgan skaidras līnijas, bet nu jaunā filma ir ommmmmgz. beidzot nav Harija mūžīgās žēlošanās par to, ka mīļo sīrupiņ, es esmu izredzēts, ko man tagad darīt; ir diezgan daudz tiešām smieklīgu vietu, nenormāli skaisti skati, visādi meži, kalni un ezeri, vienvārdsakot, par laimi, šajā filmā ir vairāk action nekā emocionālu iestarpinājumu. Lunas māja ir tieši tāda, kādu es to iztēlojos, un tas stāsts par deathly hallows, ko Lunas tēvs izstāstīja, bija tik nenormāli kruti animēts, ka es gaidu, kad tā daļa parādīsies jūtūbā, lai varētu piefavoritizēt. vienvārdsakot, septītās daļas pirmā filma ir ļoti laba. beidzot skatīties HP ekranizāciju nav sāpīgi un apkaunojoši. tiesa, daudz par maz Strupa un Malfoja, bet nekas, viņi būs nākamajā filmā.
vienvārdsakot, mazliet tāda zīmīga sajūta, jo viena daļa pieaugšanas tūlīt beigsies. eh.

6/20/10 02:50 pm

klau, parunāsim par tiešām svarīgo --> kādus seriālus jūs tagad skatāties?
jā, es saprotu, ir vasara un ir nestilīgi sēdēt iekšā, jo visi hipsteri un visi pārējie iet ārā pie odiem un pie ūdeņiem sauļoties, bet, godīgi sakot, es neesmu īpaši ārīga, man patīk pasēdēt dārzā un lasīt grāmatu, vai pagulēt zem ozola, bet nu tas arī apmēram viss. anyway, atpakaļ pie tēmas - es, piemēram, tagad skatos 30 rock, vakar pabeidzu 2. sezonu un man tiešām patīk. viens no retajiem seriāliem, kur nav izteikti ļauna vai ciniska tēla, viņi visi ir.. jauki, nu labi, ne jauki, bet tādi vismaz ne riebīgi. un protams, dzīve ir palikusi skaistāka, kopš atkal rāda true blood. nesen noskatījos arī visu black books, tur gan nekā daudz nav. vienvārdsakot, kādi ir jūsu seriāli vasarai?

6/12/10 12:52 am

nekad nebūtu domājusi, ka tas tiešām ir iespējams, bet Aleks Boldvins ir ārkārtīgi smieklīgs. viņa 30 rock tēls ir graujošs, reizēm viņam vienkārši pietiek tikai būt kadrā un skatīties uz Tinu F., lai situācija būtu histēriski smieklīga. (tiesa, to ainu no It's complicated, kurā Boldvins aiztika Strīpas kājstarpi, aizmirst tik un tā nav diez ko viegli. tas bija major fail, nesaprotu, kāpēc tāds moments filmā vispār bija nepieciešams)

6/9/10 05:02 pm

noskatījos šīs sezonas pēdējo Glee sēriju, mazliet bēdīgi un tā. tas seriāls nav nekas īpašs, pārāk didaktisks un vidusskolniecisks, bet es jau tagad esmu liela (insert your lol here), turklāt mūzikli nav mans mīļākais žanrs, bet ir grūti pārstāt skatīties kādu seriālu, ko esi iesācis, un tā jau forši skatīties. turklāt, kā izrādās, es ļoti slikti, lai neteiktu, ka nemaz, pārzinu Amerikas mūzikas lauciņu ārpus Dilana, folka, dažiem rokenroliem un to pēdējo +/- aktuālo. kā izrādās, ir arī mūzikli un ir visādas vecas un briesmīgas dziesmas, un ir taču interesanti.

un tomēr mans mīļākais Glee atklājums ir Kiss dziesma Beth. savu mūžu nebūtu iedomājusies, ka man varētu patikt kaut kas no Kiss, mani tiešām atbaida viņu kostīmi, bet šī dziesma ir tik ļoti ļoti. tik ļoti precīza, tik ļoti nežēlīga, tik ļoti tādas attiecības, kādas man vienmēr ir bijušas. kaut kas cits vienmēr ir svarīgāks, Beth, I know you're lonely, and I hope you'll be alright 'cause me and the boys will be playin' all night
Kiss - Beth (live)

3/4/10 07:01 pm

tikko piefiksēju, ka man sen nav nepatikusi kāda filma, man pat liekas, ka pēdējā, kura man tiešām nepatika, bija multene Up! - c'moon, tur viss pilnīgi oda pēc izkalkulētas skatītāju emociju slaukšanas, un filmu varēja pilnībā kancelēt, atstājot tikai ievada īsfilmu. šo multeni es redzēju laikā, kad bija silts un es valkāju smukas drēbītes, tas varētu būt bijis pagāšgada augusts, liekas. kopš tā laika filmas, kuras skatījos, mani ir garlaikojušas, sajūsminājušas, saraudinājušas un likušās apnicīgas, bet katrā tomēr ir bijis kaut kas uzmanību piesaistošs un pat kaut kādā mērā vērtīgs, patīkams. (hmm, pat iekš Batman & Robin bija kaut kas patīkams, t.i., fakts, ka filma ir pilnīgs wtf mēsls) tā nu es prātoju par to, vai tas, ka man visās filmās kaut kas patīk, ir a)bērnišķīgs kinomāna wannabe prieks, kas līdzīgs resna bērna priekam, kurš tikko ielaists saldumu veikalā un rij pilnīgi visu pēc kārtas, neko daudz nešķirojot, vai b)zināmā mērā pieaugšanas pierādījums, t.i., es varu daudz ko kritizēt un noniecināt, bet tajā pašā laikā es redzu arī kaut ko labu visur.
turpinot iepriekšējā ierakstā aizsākto tēmu, kino laikam ir vienīgais, kas ir noturējis manu uzmanību absolūti koncentrētā veidā jau gadus astoņus, liekas. un vakar noskatījos Rushmore un atklāju sevī bezierunu mīlestību pret Vesu Andersonu, viņa filmas ir tādas, kurās es varētu dzīvot. Gasa van Santa filmās arī varētu, heh, bet tas būtu pilnīgi citādāk.
rīt plānoju noskatīties Alisi 3D brīnumzemē un Moon, jāuzsūc labais no galvaspilsētas, kamēr vēl šeit esmu.

p.s. yeaaaaaaah, Dilana klausījumu skaits manā last.fm'ā pārsniedza trīs tūkstošus. nav jau nekas ievērojams, bet viņam tomēr vidējais dziesmas garums ir ~6 min, lol

2/7/10 12:29 pm - this ain't no place for the weary kind

par Oskariem runājot, man patiesībā ir vienalga, kurš kuru cīņā starp Ketrīnu un Džeimsu (vienīgi Kamerūnam ir tiešām drausmīga frizūra, tāpēc vien manas simpātijas ir Hurt Locker virzienā, jo režisore vismaz izskatās labi. jā, jā, es esmu sekla un garlaicīga, turklāt es nemaz neesmu vēl redzējusi to Hurt Locker). galvenais, lai satriecošais Hansa Landas aktieris dabū Oskaru, jo citādāk Akadēmija ir oficiāli stulba, un vēl būtu ļoti forši, ja The Weary Kind būtu labākā dziesma. man vispār ļoti patīk Crazy Heart saundtreks, mazliet atgādina Love Song For Bobby Long.

1/19/10 02:16 am

noskatījos Golden globes Skorsēzes video un runu un sapratu, ka psc, es tā arī līdz galam no viņa filmām esmu redzējusi tikai Shine a light. ja es vēl varētu noturēt acis vaļā, tūlīt pat vēlreiz sāktu skatīties Taxi driver, bet galva visu laiku tā jocīgi sasveras uz vienu vai otru pusi, tā laikam ir zīme, ka jāiet gulēt.

p.s. jāatzīst, ka šis atklājums mani pašu ļoti pamatīgi pārsteidza. ļoti, ļoti īpatnēji
p.p.s Roberta Daunija Jr. Golden Globes runa ir tiešām burvīga

1/17/10 04:03 am

liekas, ka mani mati ļoti stipri smaržo pēc karija

un vispār es nesaprotu, kāpēc es esmu teju vienīgā, kurai filma Mamma Mia! liekas forša un tiešām smieklīga. sure thing, viņi vis filmējot noteikti kaut ko pīpēja, bet nu c'mooon, Merila Strīpa pat džinsu kombinezonā pa akmeņiem un jumtiem lēkā apskaužami graciozi. un filma ir saulaina un tiešām lustīga, un es nesaprotu, kāpēc neviens nedala manu sajūsmu, pfff

1/12/10 04:05 pm

saklausījusies daudzas pozitīvas atsauksmes, noskatījos Where the wild things are. man jau vispār ļoti patīk S. Džonze, man patīk tas, kā viņš savās filmās čakarē mūsu prātus, bet tādā labā nozīmē - čakarē tāpēc, lai mēs iemācītos paskatīties tālāk un plašāk par pierasto. Wild things kaut kādas pirmās 40 minūtes bija lieliskas, tāda gaiša, jauka noskaņa un patīkami skatīties, bet, filmai turpinoties, sejā iezagās arvien lielāka wtf izteiksme. palasot imdb forumus, izdevās noformulēt to, kas, vismaz manuprāt, sabojāja filmu - filma absolūti nav pabeigta. kā viens komentētājs izteicās, rodas sajūta, ka key scene ir izgriezta. ir Spaika Džonzes pasaule, ir dzīvīgi tēli, it kā viss ir, bet tomēr kaut kas trūkst. es pat nerunāju par kaut kādu stāstu un tā gļukiem, jo nu šāda tipa filmās sižets ir otršķirīgs, bet kāpēc filmas vidū absolūti mainījās noskaņa es joprojām nevaru saprast.

vēlāk jānoskatās In the Loop, pamazām sāku apzināt garām palaisto no 2009. gada ražojumiem, bet tagad mēs ar ievu iesim pastaigā, jo līva šodien jau aizbrauca mājās, un mums te ir bēdīgi, ja

1/3/10 01:57 am

ja es taisītu savu top 20 filmu listi, tā būtu aizdomīgi līdzīga šai http://www.collider.com/2009/12/31/top-20-films-of-the-2000s/ (vienīgi es nekādā gadījumā tur neliktu the pan's labyrinth un kārtība vispār būtu cita, bet filmas būtu aptuveni tās pašas, vienīgi tur vēl noteikti būtu arī Inglourious basterds)

12/28/09 04:48 pm

Avatar bija vienkārši kruts, noteikti noskaties.
es vispār tagad laikam katru dienu iešu uz kino, kamēr būs tāda iespēja, tb, līdz brīvlaika beigām. jēziņ, es pat varētu atmest smēķēšanu, lai tikai ietu uz kino katru dienu. jo kino ir kino tikai kinoteātrī, ne datora saplacinātajā ekrānā, turklāt es ar seriālu skatīšanos esmu satraumējusi savu spēju koncentrēties, tb, es nespēju mājās koncentrēties ekrānā notiekušajam ilgāk par 45-50 min, tb, tik ilgi, cik vidēji iet viena sērija.

un man nav ne mazākās saprašanas kāpēc, bet mūsu māja atkal ir pilna ar ~12gadīgām meitenēm. ja pavisam godīgi, man liekas, pasaulē nav teju nekā trakāka par tā vecuma meitenēm, it īpaši barā. tā vecuma puikas arī nav nekas patīkams, bet nu meitenes tomēr ir kudi tracinošākas, tāpēc es došos pie Līgas cept picas un ballēties.

12/13/09 08:34 pm

starp citu, es vakar noskatījos jauno Džārmuša filmu un, godīgi sakot, vīlos. ja jāizvēlas starp filmām, kurās nekas nenotiek, tad es laikam palieku labāk pie Gasa van Santa. Kontroles robežas ir ļoti skaista filma, bet nu ellīgi garlaicīga, es pat otro reizi mūžā iemigu kinoteātrī (pirmā bija pie filmas ar Izabellu Ipēru, liekas, saucās Gabrielle vai kaut kā tā. pilnīgs ēēēēēēē.. what? divu stundu garumā). un vispār, man laikam tas kā tāds Džārmušs ne pārāk patīk. negribētu apgalvot, ka pārvērtēts, vienkārši es īsti nesaprotu, par ko visi viņa filmās tik ļoti fano. jā, skaisti kadri, jā, burvīga noskaņa, bet so what, ir arī citi režisori, kuri to pašu panāk ar mazāk garlaicīgiem līdzekļiem. to each his own, tā teikt

11/6/09 04:31 pm

tā kā man nekā prātīgāka tik un tā nav, ko darīt, pastāstīšu jums par seriāliem, kurus pēdējā laikā esmu noskatījusies/skatos.
true blood - tas seriāls ir reāli atkarību izraisošs un vienkārši foršiņš. atšķirībā no citiem daudzajiem vampīrproduktiem, šajā seriālā (un grāmatās, kuras es, neskatoties uz grāmatu slikto kvalitāti, izlasīju (vai es jau teicu, ka man ir vampīrapsēstība? es vienkārši gribu saprast, kas tur ir tik foršiņš, ja reiz ir tik daudz filmu, grāmatu un seriālu par šo tēmu)) ir smuki izstrādāta pasaule, kurā viņi visi dzīvo, ar visu tās hierarhiju, likumiem un pārvaldes sistēmu. un tikpat labi vampīru vietā var ielikt jebkuru sabiedrības minoritāti, jo procesi, kas notiek, kad kāda minoritāte iznāk no skapja, ir vienādi. ir tie, kas grib izmantot šos cilvēkus, ir tie, kuri uzskata, ka šie cilvēki ir Dieva kļūda, ir tie, kas vienkārši grib piedzīvojumus un vēl visādi. vienvārdsakot, mans punkts ir tas, ka true blood, manuprāt, ir visnormālākais un vissakarīgākais vampīrprodukts, kāds so far ir iznācis.
Moonlight - saliec kopā CSI un to pašu True blood, un sanāk apmēram Moonlight. diezgan interesants, bet priekš manis to interesantu padarīja tikai tas vampīrstafs, nevis noziegumu izmeklēšana. es nekad neesmu pavilkusies uz krimiķiem.
Gossip Girl - nu to gan es nesaprotu, kāpēc 17gadīgus jauniešus vajag tēlot aktieriem, kuriem jau sen ir pāri 20. kā tajā vienā Twilight parodijā ņirgājās - And how long have you been 17? - A while... Just like every young actor in Hollywood. seriāls, protams, ir stilīgs un tā, tie jaunie, skaistie un bagātie ir pilnīgi cita pasaule, beet.. kuda mir katajesta, galu galā. Gossip girl ir tāds Sex&the city variants 17gadīgiem jauniešiem ar tādu pašu bezatbildību un vieglprātību pret savstarpējām attiecībām un seksu kā tādu. tas gan nenozīmē, ka es neturpināšu to skatīties, tiesa.
Weeds - smieklīgi, ka šis seriāls vēl nav nobanots - galu galā, ja kāds grib izdomāt audzēt un pārdot zālīti, Weeds ir vizuāla pamācībgrāmata. tiesa, es gan nezinu, cik tas ir patiesi un reāli, ko viņi tur rāda, bet skatīties ir interesanti. tāda kārtīga satīra par amerikāņu priekšpilsētas vidējo aritmētisko iedzīvotāju.
The Vampire Diaries - nekas īpašs, bet vienalga es katru ceturtdienu internetos meklēju jaunāko sēriju. visinteresantākais šajā seriālā ir tas, ka tas vēl nav pabeigts.
Powered by Sviesta Ciba