Potera apsēstībai pieslēdzos salīdzinoši vēlu. man liekas, mēs bijām trešajā klasē, mūsu klases audzinātāja lika katram mēnesī izlasīt vismaz vienu grāmatu un pēc tam to prezentēt klases priekšā, un viena klasesbiedrene reiz bija izlasījusi pirmo grāmatu un tad tur priekšā par to stāstīja, un tā laikam arī bija pirmā reize, kad par to dzirdēju. tiesa, pagāja vēl kādi divi, trīs gadi, līdz pati izlasīju, mani vecāki kā hārdkōr kristieši diez ko neatbalstīja Poteru, bet kaimiņienei mājās bija pirmā grāmata, ko veiksmīgi izlasīju, pēc tam arī otro, trešo, ceturto un visas pārējās. pēdējo pat lejuplādēju internetos, jo tik ļoti gribējās izlasīt. liekas, kad izlasīju grāmatu, pat kāda asariņa nobira, jo šī tomēr ir kaut kāda daļa arī no manas pieaugšanas. pēc tam, kad iznāca 6. filma, pat taisījām HP filmu nakti, ņēmām grāmatu līdzi lielajā tripā pa Latviju un lasījām pie ugunskuriem un tumšās naktīs, un sestajā filmā taču bija glītais Malfojs, un laikam tad pirmo reizi jutos kā daļa no HP paaudzes. sestā filma man pat tiešām ļoti patika, tur bija sakarīgs sižets un diezgan skaidras līnijas, bet nu jaunā filma ir ommmmmgz. beidzot nav Harija mūžīgās žēlošanās par to, ka mīļo sīrupiņ, es esmu izredzēts, ko man tagad darīt; ir diezgan daudz tiešām smieklīgu vietu, nenormāli skaisti skati, visādi meži, kalni un ezeri, vienvārdsakot, par laimi, šajā filmā ir vairāk action nekā emocionālu iestarpinājumu. Lunas māja ir tieši tāda, kādu es to iztēlojos, un tas stāsts par deathly hallows, ko Lunas tēvs izstāstīja, bija tik nenormāli kruti animēts, ka es gaidu, kad tā daļa parādīsies jūtūbā, lai varētu piefavoritizēt. vienvārdsakot, septītās daļas pirmā filma ir ļoti laba. beidzot skatīties HP ekranizāciju nav sāpīgi un apkaunojoši. tiesa, daudz par maz Strupa un Malfoja, bet nekas, viņi būs nākamajā filmā.
vienvārdsakot, mazliet tāda zīmīga sajūta, jo viena daļa pieaugšanas tūlīt beigsies. eh.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: