Sviesta Ciba |

ctulhu (

ctulhu) rakstīja,
@ 2015-11-07 15:05:00

šis, protams ir sagaidāmi, bet nu parādīts arī pētījumā:

http://news.sciencemag.org/brain-behavior/2015/11/nonreligious-children-are-more-generous

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	sirdna 2015-11-07 15:44 (saite)
	gygy, izskatās, ka bērniem vajag reliģiju, lai iesistu kaut nedaudz veselā saprāta. More giving, my ass... (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	unpy 2015-11-07 15:47 (saite)
	Tā jau ir tā slavenā rezultātu interpretācija. Es teiktu, ka no rezultātiem skaidri redzams, ka bērni no reliģiozām ģimenēm ir gudrāki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 16:03 (saite)
	atpako ``gudrāki`` (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2015-11-07 16:22 (saite)
	Tā kā reliģiozās ģimenēs daudz agrāk māca izvērtēt savu rīcību un tās sekas, tad lēmumi par nosacito altruisma apjomu tika pieņemti daudz izsvērtāki un pārdomātāki. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 16:33 (saite)
	Māca izvērtēt izejot no aplamām premisām, tāpēc neder. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2015-11-07 16:38 (saite)
	Atslēgas frāze ir "māca izvērtēt" un "izsvērti lēmumi", premisas ir mazsvarīgas, ja ir iestrādāts pats domāšanas mehānisms. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 16:42 (saite)
	Attiecībā uz "[..] reliģiozās ģimenēs daudz agrāk māca izvērtēt savu rīcību un tās sekas [..]" gan prasītos datus, kas runātu par labu šādai hipotēzei. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2015-11-07 16:46 (saite)
	Kamēr uz "reliģijas ir bāzētas uz hierarhiskuma, doninēšanas/ pakļaušanās patterniem" ar šo domājot - "bija sagaidāms šāds rezultāts, jo pārējās ģimenēs uz šiem paternniem nebalstās" nekādi dati nav vajadzīgi, vai ne. Šī hipotēze ir nevainojama. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 16:54 (saite)
	Tur šādus datus piegādā pats šo reliģiju saturs un dogma, un, manuprāt, pietiekamā daudzumā. Sekulārās ģimenēs šāda situācija, protams, ir iespējama, bet es teiktu, ka ar attiecīgi mazāku varbūtību (jo iztrūkst būtisks šādu sistēmu veicinošs faktors). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2015-11-07 17:00 (saite)

Ja mēs pieņemam, ka sāds rezultāts bija prognozējams, jo reliģiju saturs un dogma pietiekošā daudzumā piegādā datus par mazu bērnu domāšanas izmaiņām gaužām nelielā vecumā, tad tieši šie paši saturs un dogma ir pietiekoši, lai atvasinātu arī to, ka šie mazie bērni ir spiesti jau no ļoti mazām dienām mācīties rūpīgi izsvērt katras savas rīcības atbilstību tām pašām dogmām, attiecīgi, būtu iemācījušies pieņemt izsvērtus lēmumus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 17:02 (saite)
	nepareizus lēmumus, ar nepareizu izsvēršanas stratēģiju (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2015-11-07 17:12 (saite)

Nepareiza lēmumu izsvēršanas stratēģija un "pareizi" vai "nepareizi" jau nu gan atgādina kaut kādas reliģiskās dogmas.

Nez vai varētu uz konkrētā pētījuma(šo vispār grūti uzskatīt par pētījumu, ja jau šis nav veikts konkrētas hipotēzes apstiprināšanai vai apgāšanai, drīzāk šo varētu saukt par novērojumu) izvirzīt kādu ticamu hipotēzi par bērnu no reliģiozajām ģimenēm nepareizo izsvēršanas stratēģiju iepretim pareizajai nereliģiozo ģimeņu pārstāvju izsvēršanas stratēģijai, kas noveda pie tādiem rezultātiem, kādi šie ir.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2015-11-07 17:03 (saite)
	Šaubos, vai lēmumus, kas pieņemti, vadoties pēc kritērija "vai tas patiks manis pielūgtajai monstrozajai dievībai" var uzskatīt par izsvērtiem attiecībā uz realitāti. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

unpy
2015-11-07 17:16 (saite)

Mes arvien runājam par konkrēto novērojumu un maziem bērniem, vai tagad sāki katra dedzīga ateista pienākumu - gānīties par reliģijām un reliģioziem cilvēkiem? Ja tā, necenties, neesmu reliģiozs, esmu ierindas skepiķis, kuram horizontu neaizmiglo specifiska attieksme pret dažādu kultu piekritējiem, šo "pētījumu" uzskatītu tieši par tik pat apšaubāmu, ja "sagaidāmie" rezultāti būtu pilnīgi pretēji.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 17:34 (saite)
	Tieši tā, mēs joprojām runājam par (un īpaši par) maziem bērniem. Mans bottom line – pētījuma rezultāts nav [mani] pārsteidzošs (kas, saskaņā ar "sagaidāmās evidences nezūdamības likumu", nozīmē, ka es būtu stipri pārsteigts par pretējiem rezultātiem). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	unpy 2015-11-07 17:52 (saite)
	Paldies par linku, starp citu, spellčekeris "ii" par "i" pārveido. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	unpy 2015-11-07 17:52 (saite)
	Par "ī" tb. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 17:54 (saite)
	Fixed. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	sirdna 2015-11-07 16:58 (saite)
	Pēc augļiem būs atpazīt koku, nevis pēc premisām....8) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 18:20 (saite)
	trash in - trash out (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

sirdna
2015-11-07 22:51 (saite)

nu, daļa no manas ikdienas reizēm ir datu attīrīšana, tā ka ne vienmēr trash in = trash out, tas nu tā...8)

Mana pārliecība ir tāda, ka sharing is good ir tāda pati dogma kā "tev nebūs citus makaronu monstrus man priekšā turēt", un tas, ka tā bērniem tiek uzspiesta nevis ar bailēm no monstra, bet gan ar citām smadzeņu seksa metodēm, to nepadara mazāk riebīgu un stulbu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	ctulhu 2015-11-07 15:48 (saite)
	altruisms ir efektīvs (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	sirdna 2015-11-07 16:13 (saite)
	reizēm, vietām, apstākļos. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 16:33 (saite)
	pareizi izveikts (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	unpy 2015-11-07 15:45 (saite)
	Protams, sagaidāmi, jo? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-07 15:49 (saite)
	jo reliģijas ir bāzētas uz hierarhiskuma, doninēšanas/ pakļaušanās patterniem (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	(Anonīms) 2015-11-07 17:24 (saite)
	Kas vainas hierarhiskumam un pakļāvībai leģitīmam spēkam? Vai tad zinātne tā nedara? (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 17:40 (saite)
	Nē, zinātne tā nedara. Zinātnē autoritāte pēdējā instancē ir empīrika (novērojumu/eksperimentu rezultāti), nevis tradīcija vai dogma. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

narrenschiff
2015-11-07 17:20 (saite)

Thou hast false data: "And at the conference [on religion, in Bristol], Ryan McKay presented experimental data showing that religious people can be more generous, cheat less and co-operate more in games such as the prisoner's dilemma, and that priming with religious concepts and belief in a "supernatural watcher" increase the effects."

http://www.theguardian.com/commentisfree/belief/2010/sep/16/why-no-longer-believe-religion-virus-mind

http://news.bbc.co.uk/2/hi/7302609.stm

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 17:39 (saite)
	Ar apsūdzībām par false data (kas, cita starpā, ir ļoti nopietnas apsūdzības) gan būtu jāvēršas pie paša papīra (10.1126/science.aad7395) autoriem (nerunājot nemaz par to, ka jaunu rezultātu konfliktēšana ar agrāk iegūtiem nekādā veidā nepadara jaunos par falšiem). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	narrenschiff 2015-11-07 18:28 (saite)
	Different data then. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-11-07 18:29 (saite)
	More like that. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	mindbound 2015-11-07 17:49 (saite)
	Pats papīrs, "The Negative Association between Religiousness and Children’s Altruism across the World". (Atbildēt uz šo)

honeybee
2015-11-08 09:11 (saite)

Kjūt pētījums, bet

Man šķiet, ka tur tā sakne varētu būt faktiski tajā, kas ir kkādā mērā problēma, audzinot bērnus nereliģiski.
Nu tb bērnam, kas ir audzināts reliģijas doktrīnā (pofig, kādā), jau no bērnības tiek ieaudzināts stingrs morālais kodekss, "šitais ir labi, šitais ir slikti, tieši tik daudz", kas iedod bērnam morālo kompasu vērtēt gan savu, gan citu rīcību.
Kamēr bērns, kas ir audzināts nereliģiskā ģimenē (pēc personiskiem novērojumiem, kh), nedabū "stingru morāles kodu", viņš dabū grūti definējamus un fleksiblus rūļus, kas ir šausmīgi atkarīgi no vides un situācijas. Nu, teiksim, nevis "lamāties ir slikti", bet "šajā vidē lamāties drīkst, tajā ne". Vai nevis "dod baznīcai desmito tiesu", bet "dod māsai/brālim pusi, izņemot gadījumus, ja tev ir divas māsas/brāļi, kad tev jādod trešdaļu, ja ir vairāk, tad labāk vienkārši paķer un bēdz". Nevis "sist ir slikti", bet "ir nenormāli, nenormāli slikti sist, un mēs to reizēm darām aiz dusmām un bezspēcības, kā mēs varētu tikt pāri dusmām un bezspēcībai?". Nu un attiecīgi tad viņi *nezina*, cik uzlīmīšu atstāt un vai bērns, kas pagrūž citu, ir bijis nejauks vai vienkārši, teiksim, "nezināja, ka nedrīkst" un šajā nedrošajā pasaulē, kurā nav līdz galam definēti noteikumi, izvēlas tās interpretācijas, kas viņiem šķiet maigākas/labākas.

Un jā, reāli aplauzīsies, kad paaugsies un kristieši viņus zamočīs :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

ctulhu
2015-11-08 09:23 (saite)

Man šķiet, ka adaptivitāte (nu tas ir, kad nav dogmatiskā tipa likumu/noteikumu/baušļu) ir labi un liela priekšrocība. Jo tad viņi ātrāk tiek pie meta likumiem like ``nedari otram to ko negribi sev`` ``savējos nepamet`` ``tev nebūs kunga``, tas ir pie funkcionālas, realitātē pamatotas ētikas. Tādas kurai standarti ir dabiski iekšēji nevis mākslīgi ārēji (kā ``dieva griba`` un tml shit).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

honeybee
2015-11-08 09:31 (saite)

/funkcionālas, realitātē pamatotas ētikas/

yeah, ja vien tāda vispār būtu. ir tikai dažādas ētikas sistēmas un neizbēgams konflikts, kad katrs, rīkojoties pēc savas izpratnes par "pareizi un ētiski", sāpina otru, un vēl nespēj to kkā vērst par labu (jo ir taču viss labi izdarīts)

kamēr, teiksim, kristieši skaidri zina, ko nedrīkst un ko drīkst, un spēj vismaz vienoties par to, ka "šitais ir točna neokei, nedari tā"

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2015-11-08 09:52 (saite)

Man ir aizdomas, ka tādās neadaptīvās sistēmās kā kristietība savstarpēja sāpināšana notiek vēl vairāk. Tikai viņi to uztver kā normu jeb neizbēgamību, kamēr normāli ir vismaz mēģināt to mazināt.

Funkcionālas, konsistentas vispārīgas ētikas mums, protams, vēl nav, ir tikai tās parciāli tuvinājumi. Jā tie reizēm viens ar otru strīdas. Tieši tāpat, kā mums vēl nav vienotas fizikas teorijas, kvantu fizika neiet (pareizāk sakot - neviens nezina, kā iet)kopā ar relativitātes teoriju.

Bet nu kristietības ētika pret (nepilnīgo) racionālo ētiku ir tas pats, kas bībeles ``genesis`` stāsts pret kosmoloģijas, abioģenēzes un evolūcijas teorijām. Kur arī ne viss ir skaidrs un ne viss zināms.

Vienkārša, noslēgta, bet nederīga, ``mirusi`` sistēma, pret nepilnīgu, toties realitātē balstītu tbš ``dzīvu`` teoriju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2015-11-08 10:34 (saite)

Manuprāt, tieši "bērnam, kas ir audzināts reliģijas doktrīnā (pofig, kādā), jau no bērnības tiek ieaudzināts stingrs morālais kodekss, "šitais ir labi, šitais ir slikti, tieši tik daudz"" moments ir ārkārtīgi problemātisks. Proti, ētikas izteikumi, tāpat, kā visi pārējie uzskati vai apgalvojumi par lietām-kuras-nav-tīra-matemātika, ir hipotēzes, un mācīt to, ka daļa hipotēžu (it īpaši tādu, kuras tādā vai citādā veidā tiek izmantotas ikdienā un kuru lietojums atsaucas uz citu cilvēku dzīvēm) patiesībā ir aksiomas (t.i., ka nekāds evidences daudzums nevar likt tās apdeitot), var novest pie ļoti smagām un vispusēji nevēlamām situācijām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-11-08 16:08 (saite)
	Nu es par to pašu - labāk nepilnīga bet teritorijai atbilstoša ētika nekā pilnīga, noslēgta bet neatbilstoša. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: