Man ir aizdomas, ka tādās neadaptīvās sistēmās kā kristietība savstarpēja sāpināšana notiek vēl vairāk. Tikai viņi to uztver kā normu jeb neizbēgamību, kamēr normāli ir vismaz mēģināt to mazināt.

Funkcionālas, konsistentas vispārīgas ētikas mums, protams, vēl nav, ir tikai tās parciāli tuvinājumi. Jā tie reizēm viens ar otru strīdas. Tieši tāpat, kā mums vēl nav vienotas fizikas teorijas, kvantu fizika neiet (pareizāk sakot - neviens nezina, kā iet)kopā ar relativitātes teoriju.

Bet nu kristietības ētika pret (nepilnīgo) racionālo ētiku ir tas pats, kas bībeles ``genesis`` stāsts pret kosmoloģijas, abioģenēzes un evolūcijas teorijām. Kur arī ne viss ir skaidrs un ne viss zināms.

Vienkārša, noslēgta, bet nederīga, ``mirusi`` sistēma, pret nepilnīgu, toties realitātē balstītu tbš ``dzīvu`` teoriju.