Man šķiet, ka adaptivitāte (nu tas ir, kad nav dogmatiskā tipa likumu/noteikumu/baušļu) ir labi un liela priekšrocība. Jo tad viņi ātrāk tiek pie meta likumiem like ``nedari otram to ko negribi sev`` ``savējos nepamet`` ``tev nebūs kunga``, tas ir pie funkcionālas, realitātē pamatotas ētikas. Tādas kurai standarti ir dabiski iekšēji nevis mākslīgi ārēji (kā ``dieva griba`` un tml shit).