ctulhu ([info]ctulhu) rakstīja,
@ 2022-08-24 15:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Krišjānim duša
šeit

https://telos.lv/preses-apskats-4/

runājot par publikāciju

Cristopher Lane, “A Decisive Blow to the Serotonin Hypothesis of Depression”, Psychology Today, 19.07.2022.: https://www.psychologytoday.com/intl/blog/side-effects/202207/decisive-blow-the-serotonin-hypothesis-depression

Te mēs redzam atsevišķu humanitārās izglītības programmu, konkrēti LU VFF, nepilnīgumu. Viņi ražo pseidoizglītotus ļautiņus. Konkrēti Krišjānim prātā neienāk labi zināmais fakts ka serotonīns nebūt nav vienīgais neiromediators, ir vesela sērija citu un viņi darbojas kopā. Un protams ka SSRI antidepresanti vien radikāli nenovērš depresiju, tas ir sen zināms fakts, depresijas terapija ir kompleksa, tiek izstrādāti jaunu paaudžu antidepresanti un attīstītas citas metodes. Viss tas ir triviāli un visu to nezinot Krišjānis kuram tehniski ir augstākā izglītība, saiet pāķu tumsonībā:

//Citiem vārdiem sakot, jaunais pētījums ir tikai kārtējais empīriskais apstiprinājums senajai Platona un Aristotela tēzei, ka dvēsele jeb mentālie stāvokļi nav reducējami uz bioķīmiskiem procesiem smadzenēs. Tā būtu kategoriju jaukšana. Klasiski drīzāk ir otrādi: dvēsele “apdvēseļo” jeb iedzīvina miesu, dvēsele miesai kā potencialitātei piešķir “formu” jeb aktualizē to – miesa darbojas dvēseles labad, nevis miesa un smadzeņu bioķīmiskie procesi būtu uzskatāmi par dvēseles darbīgo cēloni. //

Finišs. Dvēsele atkal.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]mindbound
2022-08-24 16:47 (saite)
Nu, fantazēšana par dvēselēm, protams, ir nonsenss, bet vispār arī tikai uz monoamīnu vai pat uz neirotransmiteru kā tādu līmeņiem vien klīnisko depresiju (MDD) nav īsti reālistiski noreducēt, kaut arī tie spēlē zināmu empīriski nodemonstrējamu lomu.

Teiksim, depresētiem pacientiem un in vivo modeļiem konsistenti atrod pazeminātus abrineirīna līmeņus nervaudos un serumā un samazinātus BDNF mRNS daudzumus, kas liek domāt, ka viens būtisks mehānisms depresijā varētu būt kompleksa sinaptoģenēzes un dendritoģenēzes funkcijas sarukšana komplektā ar STDP vājināšanos, kas varētu plaši izskaidrot MDD pavadošos traucējumus kognitīvajās funkcijās.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-08-24 16:55 (saite)
Ekzaktlī, tas ir tas ko nozīmē ``ne tikai serotonīns`` vai `` ne tikai monoamīni vispār`` vai pat `` ne tikai mazmolekulārie mediatori vispār``

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2022-08-24 16:57 (saite)
Pēdējā rindkopa ir pamatā taisnība, pat ja ļoti retos situatīvos gadījumos (piemēram cilvēks saindējies ar kādu toksisku vielu) var gadīties citādi. Antidepresanti gandrīz ne uz vienu nestrādā kā ārstnieciskas vielas, tikai kā simptomu (pie reizes arī personības) notrulinātāji. Tas, ko sauc par "depresiju", cēlonis ir cilvēka iekšējās problēmas, kas saistītas ar viņa personības sāpēm, kas radušās viņa dzīvē kā aiz paša iedzimtajām problēmām tā aiz noteiktām negācijām no ārpasaules, ar kurām cilvēks pats nespēj tikt galā. Antidepresanti, benziki u.c. toksiskas vielas var noderēt kā īslaicīga krīzes menedžementa līdzeklis, ne vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-08-24 17:06 (saite)
Vispār par depresiju sauc 2 dažādas patoloģijas, rupji runājot ir ``mazā`` un ``lielā``, tas ko var ārstēt psihoterapeits ar sarunu ir ``mazā``, bet ``lielajā`` ir defekts smadzeņu ķīmiskajā signalizēšanā tikai kā jau te augstāk minēts defekts ir nevis vienas signālievlas līmenī bet sarežģītāks. Enīvej to nevar izārstēt ar parunāšanos un labām domām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-24 17:40 (saite)
Kur es teicu, ka kaut ko var izārstēt ar "parunāšanos". Tāda pati pseidomedicīna kā visu dzīvi pičkāt sevi ar kaitīgām ķimikālijām, no kuru lomkām var nomirt tā pat ka no opiātiem vai tml. heavy drugs un kuras neko neārstē.

Ķīmiskie defekti smadzenēs rodas tad, kad cilvēks ir nelaimīgs, av mierā ar sevi. Šīs te problēmas cēlonis tad arī ir tas, ko būtu jāārstē. Dabiski, ka ar pliku runāšanu, pat ja ar tās palīdzību atsevišķiem cilvēkiem problēmu izdodas puslīdz konstatēt, nepietiek.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2022-08-24 23:30 (saite)
Praksē tā nav. Depresiju vienkārši klasificē pēc smaguma. Neesmu lasījis, ka zālēm būtu labāki efektivitāte ar smagāku depresiju. Drīzāk jau otrādi. Vienkārši smagākos gadījumos ir lielāka vajadzība stāvokli kaut kā uzlabot ar jebkuriem veidiem.

To jau sen vairs nemāca, ka depresijas cēlonis ir ķīmisks jeb seratonīna vai jebkuru citu neirotransmiteru disbalanss, jo nekādu uzticamu pierādījumu tam nav. Var nepatikt telos raksts, bet citētā raksta ideja ir pareiza. Nedrīkst teikt pacientiem nepierādītas lietas, jo tas ir pretrunā informētai piekrišanai.

Mēs skaidri nezinām depresijas cēloņus. Antidepresanti ietekmē smadzeņu darbību, bet arī skaidri nezinām, kā šī ietekme strādā. Svarīgi ir tikai tas, ka dažos gadījumos tas palīdz. Depresija var būt ļoti nomācoša un dzīvi ietekmējoša, ka uzlabojums ar zālēm atmaksājas, pat ja ir blakusparādības.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-25 00:26 (saite)
"Mēs skaidri nezinām depresijas cēloņus."

Te tu mazliet peldi, jo tas ir kā teikt, ka "mēs skaidri nezinām, sliktas omas cēloņus". Protams mēs nezinām, jo to pa īstam zina tikai pats omas īpašnieks. Crux of the poitn šeit ir, ka iedzerot šņabi vai uzkožot antidepresantu var īslaicīgi uzlabot omu, bet ne vairāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-25 00:52 (saite)
Daudziem ir slikta oma no tā, ka es rakstu cibā. Domāju, ka az vai hedera burtiski noraustās katru reizi, kad ierauga manus ierakstus. Diemžēl, šo situāciju nevar nekādi atrisināt, kamēr es nepārstāšu rakstīt. Šis tikai tāds ilustrējošs piemērs ar humoru, bet doma tāda, ka pat ja cilvēks zina, kas ir viņa depresijas cēlonis (slikts darbs, attiecības, naudas trūkums vai eksistenciālas bailes), tad bieži nav nekādu iespēju kaut ko dzīvē mainīt. Ar depresiju nākas dīlot un tikt galā tik un tā – ar psihoterapiju, ar zālēm vai jebkuriem citiem līdzekļiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-25 01:19 (saite)
Vai arī saprotot, ka vajag piedrāzt extra vai jebkādus citus postus un tā vietā iet pumpēt dzelzi, kas ekšļī strādā, nevis dzert šarlatānu čūsku eļļas vai izlikties, ka tev palīdz sarunas ar sekulāru (arī šarlatānu) bikts tēvu.
Ir milzum daudz izeju no tā, ko modernitātē dēvē depresija un neviena no tām nav vielu ievadīšana organismā. Cita lieta, ka tā pati modernitāte neko bez vielu ievadīšanas organismā cilvēkiem vairs nemāca. Kā gan citādi kultūrā, kurā visu lietu mērs ir bagātība, narcisms, hedonisms un vulgaritāte.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2022-08-25 01:55 (saite)
Jā, bet cilvēki jau visbiežāk neies darīt to, kas reāli palīdz. Bet ārsts jau nedrīkst atteikties palīdzēt arī tad, ja cilvēks nemaina savu domāšanu vai dzīvesveidu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-25 02:38 (saite)
Tiesa. Tāpat kā bārmenis un narkodīleris.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dombrava
2022-08-24 23:11 (saite)
Pašai nav nācies saskarties ar zāļu lietošanu un depresiju, bet intuitīvi gribas tev piekrist. Jo īpaši pēc tā, ko sanācis lasīt un dzirdēt no cilvēkiem, kam bijusi depresija. Bet nu tas individuāli, ir cilvēki, kam palīdz zāles, bet nu muļķīgi domāt, ka viss būs burvīgi, iedzerot brīnumtableti. Varbūt kādam pazudīs visas mokošās emocijas un jūtas, bet tai pašā laikā arī labās pazudīs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-24 23:34 (saite)
Tā apmēram arī ir no tā, ko esmu pieredzējis pats. Izmaina personību līdzīgi kā psihotropās narkovielas, tikai bez kaifa un vīzijām. Kļūsti par tizleni, kas nekad nav savā ādā, bet nu vismaz noņem 'to tur'. Tā kā ne arvienu no šiem draņķiem neesmu eksperimentējis ilgāk par gadu, tad nav bijušas lomkas. Ir cilvēki, kur mēģina atmest, bet burtiski nevar bez nopietnas medicīniskas palīdzības, psihiatru iesaistes un citu vielu amoritzējošas klātbūtnes, jo paģiru/atiešanas efekti ir analoģiski ar heroīniķu un pēdējās stadijas alkoholiķu murgiem. Pietiekami daudz cilvēki pat nomiruši procesā. Trust teh science!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2022-08-25 01:27 (saite)
Brīnumtabletes nav arī pet tādu lietu kā vēzis, apmēram aiz līdzīga iemesla - audzēji ir ļoti dažādi un katra veidošanās atkarājas no daudziem faktoriem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2022-08-24 18:08 (saite)
*pavemj drusku* akdies.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2022-08-24 18:10 (saite)
Nevajag medikamentus pārdozēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

...
[info]jan09
2022-08-24 19:16 (saite)
Cilvēki, kam nepiemīt garīgums un dvēseliskums, ir nožēlojami, lai cik arī "augsti" izglītoti viņi nebūtu. T.sk posta autors, bet viņam pašam to nesaprast.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Re: ...
[info]ctulhu
2022-08-25 01:23 (saite)
A kas tas garīgums un dvēseliskums tāds ir? Nē tas nav retorisks jautājumus, nodefinē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]dombrava
2022-08-24 23:22 (saite)
Cik saprotu, tad serotonīns bija modes vārds zāļu mārketingā. Ja laba komunikācija ar ārstu, tad varbūt šīs zināšanas nonāk pie ārstējamā cilvēka, varbūt tāpēc arī tāds žurnāla nosaukums "Ko ārsti tev nestāsta":D

Dvēsele varbūt ir tas noslēpums, ko nevar īsti izskaidrot pat mūsdienās, lai gan zinātnieki cenšas izzināt. Jo nezināmā joprojām ļoti daudz.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ctulhu
2022-08-25 01:26 (saite)
Nezināmā ir daudz bet tas nenozīmē ka jāpiefantazē kaut kāda ontoloģiski neatkarīga padarīšana kura tad nu nezkāpēc nepakļaujas izpētei. Sarežģītā elektroķīmiskā sistēmā kādas ir smadzenes protams ir ļoti sarežģīti dinamiski patterni. Kas tur nav - tur nav spoka iekšā. Tur ir tikai visas šīs reakcijas - ļoti sarežģītās kombinācijās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?