Kur es teicu, ka kaut ko var izārstēt ar "parunāšanos". Tāda pati pseidomedicīna kā visu dzīvi pičkāt sevi ar kaitīgām ķimikālijām, no kuru lomkām var nomirt tā pat ka no opiātiem vai tml. heavy drugs un kuras neko neārstē.

Ķīmiskie defekti smadzenēs rodas tad, kad cilvēks ir nelaimīgs, av mierā ar sevi. Šīs te problēmas cēlonis tad arī ir tas, ko būtu jāārstē. Dabiski, ka ar pliku runāšanu, pat ja ar tās palīdzību atsevišķiem cilvēkiem problēmu izdodas puslīdz konstatēt, nepietiek.