Осенние Визиты ir manis iemīļotākā no viņa grāmatām... sacenšoties par šo vietu ar Atspulgu Labirintu - sentimentālu un ideoloģisku iemeslu dēļ.
Холодные берега - interesanta pieeja, bet kaut kas mani neaizķēra tik ļoti, kā abas iepriekšminētās...

Filma nav lielākais sviests, ko nācies redzēt, bet tā ir arī ak cik tālu no labākās filmas, ko nācies redzēt.

Vai nožēloju, ka skatījos? Noteikti nē. Vai grāmata ir labāka? Pilnīgi noteikti... kaut gan - ja autors grāmatas idejas tiešām bija domājis tā, kā tās ir parādītas filmā (un, arī Сумречний Дозор) - tad, šķiet, vaina ir manā uztverē un tieksmē saskatīt vērtīgo tur, kur tā nemaz nav.