Ciešanas dzemdībās reizēm noved pie kognitīvās disonanses lāpīšanas, kas reizēm, ir tik nestabila, ka noved pie vai nu 'visi dariet kā es, citādi es savā pārliecībā nejūtos droša' vai 'visi kopā, kolektīvi stāstam cik slikti ir tie, kas nedara tā, kā es, citādi es savā pārliecībā nejūtos droša'. (pie tam neatzīstoties sev, ka tur tāda pārliecībiņas problēmiņa, jo tikko to atzīs, tā tas kļūst bezjēdzīgi).
Tas nenozīmē, ka vairums, kas dzemdē, ir galvā sistas. Vai ka vairums, kas dzemdē bez atsāpināšanas ir galvā sistas.
Kamēr netiesā _pārējās_ viss ir OK, vienalga, vai izvēlas, vai neizvēlas atsāpināšanu vai ko citu - kamēr vien pieļauj, ka procesa gaitā tas cost&benefit svērums var pamatīgi mainīties. (nu, ok, vēl viens ne-OK būtu, ja krīt dziļā depresijā tāpēc vien, ka tomēr neiztika bez EA/C-ses - tā pati 'visu, kas tā nedara' nīšana, koncentrēta uz sevi).
"ja apzināti izvēlējies tur, kur nav pieejama' bija domāts - nav īsti prātīgi jau profilaktiski nogriezt šo opciju pilnībā (te ir varianti no 'solodzemdības meža vidū, bez neviena palīga, kas varētu aizmirst norunu un tomēr pasaukt ātros' līdz 'noslēgt līgumu ar vecmāti, kas publiski lepojas, kā melo dzemdētājām un slēpj viņas no ārstiem (norādot nepareizus datus utml) lai tikai pasargātu viņas no ļaunajām adatām mugurās'). Pirmais ir ne OK jo tā ir bezatbildīga riskēšana ar dzīvību, krietni sliktāka, kā bērnu sēdeklīšu un drošības jostu nelietošana. Otrais - jo tādām vecmātēm nevajadzētu praktizēt vispār.
Jebkurā cost&benefit analīzē, ko veic cilvēki, ir iracionālā komponente - un tas ir normāli, jo cilvēkam jau ar tās analīzes rezultātu un sekām būs jādzīvo. Pat EA ir īstermiņa sekas, kas būs vienmēr, pie kurām tikt, ja tik ļoti nemaz nesāp, ir muļķīgi.
Pie zobārsta jau arī nedur špricīti, ja špricīte ir nepatīkamāka par paredzamo manipulāciju, ne?
Nav ok NCB kults, kas upurē bērna smadzenes uz dabīgo dzemdību altāra. Ne jau katra, kas izvēlas dzemdēt bez atsāpināšanas uzreiz parakstās NCB kultam.
Ciešanas dzemdībās reizēm noved pie kognitīvās disonanses lāpīšanas, kas reizēm, ir tik nestabila, ka noved pie vai nu 'visi dariet kā es, citādi es savā pārliecībā nejūtos droša' vai 'visi kopā, kolektīvi stāstam cik slikti ir tie, kas nedara tā, kā es, citādi es savā pārliecībā nejūtos droša'. (pie tam neatzīstoties sev, ka tur tāda pārliecībiņas problēmiņa, jo tikko to atzīs, tā tas kļūst bezjēdzīgi).
Tas nenozīmē, ka vairums, kas dzemdē, ir galvā sistas. Vai ka vairums, kas dzemdē bez atsāpināšanas ir galvā sistas.
Kamēr netiesā _pārējās_ viss ir OK, vienalga, vai izvēlas, vai neizvēlas atsāpināšanu vai ko citu - kamēr vien pieļauj, ka procesa gaitā tas cost&benefit svērums var pamatīgi mainīties. (nu, ok, vēl viens ne-OK būtu, ja krīt dziļā depresijā tāpēc vien, ka tomēr neiztika bez EA/C-ses - tā pati 'visu, kas tā nedara' nīšana, koncentrēta uz sevi).
"ja apzināti izvēlējies tur, kur nav pieejama' bija domāts - nav īsti prātīgi jau profilaktiski nogriezt šo opciju pilnībā (te ir varianti no 'solodzemdības meža vidū, bez neviena palīga, kas varētu aizmirst norunu un tomēr pasaukt ātros' līdz 'noslēgt līgumu ar vecmāti, kas publiski lepojas, kā melo dzemdētājām un slēpj viņas no ārstiem (norādot nepareizus datus utml) lai tikai pasargātu viņas no ļaunajām adatām mugurās'). Pirmais ir ne OK jo tā ir bezatbildīga riskēšana ar dzīvību, krietni sliktāka, kā bērnu sēdeklīšu un drošības jostu nelietošana. Otrais - jo tādām vecmātēm nevajadzētu praktizēt vispār.
Jebkurā cost&benefit analīzē, ko veic cilvēki, ir iracionālā komponente - un tas ir normāli, jo cilvēkam jau ar tās analīzes rezultātu un sekām būs jādzīvo. Pat EA ir īstermiņa sekas, kas būs vienmēr, pie kurām tikt, ja tik ļoti nemaz nesāp, ir muļķīgi.
Pie zobārsta jau arī nedur špricīti, ja špricīte ir nepatīkamāka par paredzamo manipulāciju, ne?
Nav ok NCB kults, kas upurē bērna smadzenes uz dabīgo dzemdību altāra. Ne jau katra, kas izvēlas dzemdēt bez atsāpināšanas uzreiz parakstās NCB kultam.