'mammai vienmēr jābūt pieejamai' vēl nav AP. Bez šitās frāzes neiztiek neviena bērnaudzināšanas filosofija, atšķiras ko saprot ar 'pieejamību'.


Tās pieejamības definīcijas baigi atšķiras. Mans Mazais gan spēj vienā numurā pretrunīgas lietas ar ielikt (aŗi par alerģijām un tamlīdzīgām lietām) - reizēm raksta kāds slingu fans, tad slingi ir labi, citreiz būs speciālista komentārs cik slingi ir slikti un kaitīgi, jo bērns tiek pāragri vertikalizēts un cik svarīgi no trīs mēnešiem bērnu nēsāt ar skatu uz āru (bobots) un cik svarīgi bērnu likt spēlēties vienu pašu, ne ar skatu, ne kustību neiedrošinot, tikai 'vērot un būt pieejamai, ja nu kas' - jo tas attīsta kreativitāti un patstāvību.

Un aŗī AP starpā ir nometne 'bērna raudas ir problēma, uz ko jāreaģē un kas jārisina' un ir nometne 'ir jābūt bērnam piesārina attālumā, bet jādod iespēja nomierināties pašam'.

Srsly, 'pieejamība' ir stūrakmens visiem.
Un 'mans mazais'.. tas tiešām ir tāds aspirational žurnāls, bez īpaša redaktora viedokļa par vienu vai otru. Paskaties uz ielām, cik tad daudz ir tie slingi apkārt - nav daudz. Lai gan ir situācijas, kur tas tiešām ir visērtākais.