Nu... vismaz mākonīši uz vāka...
Nē, par videospēli man ir skaidrs. Ir pazīstams tāds ofisa planktona paveids, kas ļoti daudz apkārtējās parādības mēdz aprakstīt 'tas ir kā videospēlē' - tai skaitā, jebkuru filmu/grāmatu, kur vai nu a)varoņi patosaini runā par pasaules glābšanu un to, kā viss no viņiem atkarīgs vai b)varoņiem ir jāatrisina mīklas, jāatrod nepieciešami objekti utml (jo visas datorspēlēs 2012 taču ir kvesti, nezināji?) vai c)tiek bieži mainīta darbības norises vide.
Vai jebkura augstākminēto kombinācija.

Pievienojam faktu, ka tulkotāja ir tā pati kundze, kurai veltīts šis dedzīgais apraksts, un 'modernas' grāmatas salīdzinājums ar 'videospēli' pārsteigt pārtrauc.

Cits, ka mūsdienu Latvijā ar sf/f izteikto marginalizāciju nez vai uzraksts 'videospēle' veicina grāmatas pārodamību. Jo īpaši grāmatai, kuras galvenā vērtība ir literāras izvirtības ar valodu un literārajām normām, nevis tādas muļķības kā sižets vai varoņi.