Pirms dažām dienām nejauši kļuvu par neveiksmīga strauji veikta apdzīšanas manevra šķērsli kā reiz uz minētā tilta.

Rezultātā sanāca iepazīšanās ar Rīgas slimnīcu uzņemšanu/traumpuktu darba laikiem un organizāciju (izrādās, tādu nemaz nav palicis tik daudz. No otras puses, leģendāro 'pasēdi te dažas stundiņas' rindu arī nesastapu, tā kā laikam jau pietiek arī ar to nelielo skaitu). Nu un pēc tam toties tāds prieks, kā iepazīšanās ar visādu pārsiešanas opciju pieejamību. Nebūtu tā noticis, tā arī turpinātu naivi domāt, ka pārsiešanu un dzīšanas novērtējumu galvaspilsētā noteikti var veikt jebkurā doktorātā, par lielajiem veselības centriem un poliklīnikām nemaz nerunājot. Izrādās nekā nebija, šai manipulācijai arī ir nepieciešami īpaši un ne būt ne katru dienu sastopami speciālisti.