Nu vēstures piemineklis jau tehniski neliedz atstāt vēstures pieminekli un piebūvēt kaut ko blakus/pāri....
Runa tur principā pat nav par to, vai saprātīgi domājoši satiksmes dalībnieku tur var vai nevar samainīties - samainoties tomēr viens otru redz. Lielāka sāpe ir apbraukšana - uz normālas ietves vēl var teikt, ka gājējam ir jādzird riteņbraucēja tuvošanās pat zvaniņa neesamības gadījumā, bet bruģa satiksme blakus pamatīgi mazina dzirdamību, un netrūkst riteņbraucēju, kam zvaniņa lietošana ir apmēram vienā kategorijā ar BMW pagriezienu rādītājiem.
Bardaks tur patiesībā ir tāpēc, ka pēc zīmēm un ceļapzīmējumiem riteņceliņš pirms tilta principā beidzas, lai maģiski atsāktos tilta otrā pusē. Savukārt tieši vietā, kur satiksmes dabiskā organizēšanās ir problemātiska dēļ trokšņa un šaurības - pēkšņi visi paļaujamies, ka gan jau kaut kā visi izmanevrēs.
Faktiski laikam jau vienkārši kājāmgājējam esot jāatceras, ka labā puse (virzienā no centra) patiesībā ir riteņbraucēju celiņš, uz kura gājējiem atrasties ir ja ne aizliegts (mums taču tagad drīkst gājēji pa celiņiem staigāt), bet vismaz ļoti nevēlami...
Ja ne visas noliktavas & tamlīdzīgas ierobežotas industriālas teritorijas - teorētiski pat neko baisi jaunu neceļot varētu novirzīt riteņbraucējus nieka 1km līkumu pār kājāmgājēju tiltu starp Gaisa un Zemitānu - bet praksē pirmkārt industriālās iežogotās teritorijas līkumu pataisa lielāku, otrkārt arī tas tilts nav nekāda medusmaize ar riteni braucot, treškārt -kartē taču Berģu-Basteja veloceliņš iet pār Vef tiltu.
Šobrīd jau gribētos, lai kaut vai zīmes abās pusēs būtu'kājāmgājēju satiksme beidzas pēc 5m/20m, lai turpinātu iešanu centra virzienā lūdzu dodieties uz otru pusi' - tomēr.. brīdinājums kāds.
Runa tur principā pat nav par to, vai saprātīgi domājoši satiksmes dalībnieku tur var vai nevar samainīties - samainoties tomēr viens otru redz. Lielāka sāpe ir apbraukšana - uz normālas ietves vēl var teikt, ka gājējam ir jādzird riteņbraucēja tuvošanās pat zvaniņa neesamības gadījumā, bet bruģa satiksme blakus pamatīgi mazina dzirdamību, un netrūkst riteņbraucēju, kam zvaniņa lietošana ir apmēram vienā kategorijā ar BMW pagriezienu rādītājiem.
Bardaks tur patiesībā ir tāpēc, ka pēc zīmēm un ceļapzīmējumiem riteņceliņš pirms tilta principā beidzas, lai maģiski atsāktos tilta otrā pusē. Savukārt tieši vietā, kur satiksmes dabiskā organizēšanās ir problemātiska dēļ trokšņa un šaurības - pēkšņi visi paļaujamies, ka gan jau kaut kā visi izmanevrēs.
Faktiski laikam jau vienkārši kājāmgājējam esot jāatceras, ka labā puse (virzienā no centra) patiesībā ir riteņbraucēju celiņš, uz kura gājējiem atrasties ir ja ne aizliegts (mums taču tagad drīkst gājēji pa celiņiem staigāt), bet vismaz ļoti nevēlami...
Ja ne visas noliktavas & tamlīdzīgas ierobežotas industriālas teritorijas - teorētiski pat neko baisi jaunu neceļot varētu novirzīt riteņbraucējus nieka 1km līkumu pār kājāmgājēju tiltu starp Gaisa un Zemitānu - bet praksē pirmkārt industriālās iežogotās teritorijas līkumu pataisa lielāku, otrkārt arī tas tilts nav nekāda medusmaize ar riteni braucot, treškārt -kartē taču Berģu-Basteja veloceliņš iet pār Vef tiltu.
Šobrīd jau gribētos, lai kaut vai zīmes abās pusēs būtu'kājāmgājēju satiksme beidzas pēc 5m/20m, lai turpinātu iešanu centra virzienā lūdzu dodieties uz otru pusi' - tomēr.. brīdinājums kāds.