Pretējās durvīs dzīvo vecs večuks, viņam ir liels, līks deguns un klīst baumas, ka rados esot itāļi. Viņš katru rītu, dzirdot mūsu durvju slēdzeni, paver durvis, lai sasveicinātos. Viņš zina manu vārdu un apsveic Vārda dienā, jo mamma mēdz nobļauties "Māra, telefonu paņēmi?" Es nezinu, kā viņu sauc. Otrajā stāvā ir kandžas tecinātava. Nē, bija. Ir trīs latviešu dzīvokļi, kas no rītiem laipni sasveicinās, pārējie ir krievi. Tantiņai aiz sienas garšo pankūkas un viņa baro baložus. Dzīvoklī virs mums katru sestdienu 9os no rīta sūc grīdu. Nomācoši.

Viņi- kaimiņi- ir visur!!