"Kruzuļota valoda" viena pati būtu paciešama, bet Rīsai viss ir pakārtots tiem aprakstiem. Kā jau es teicu, viņa pieklājīgi izdomāja tēlus, bet pārējo kaut kā tā — ķep ļep. Tā es domāju. Ja tev tas pārējais nav tik svarīgs, vai arī tu esi tik aizņemta iedomājoties Lestatu (vai kas jūs tur piesaista), lai pamanītu, ka viss, kas tur notiek, ir kaut kā sekli. Es negribu daudz par to strīdēties, tev (un manai māsai, acīmredzot) ir savādāka gaume. Man vajag domu, nevis Hariju Poteru.

Jā, runājot par Hariju Poteru, Roulinga dara to pašu, ko Rīsa — ļauj lasītājam iejusties tādā pasaulē, kāda viņam patiktu — tādā, kur ir burvestības jeb cilvēkiem ir superspējas. Rīsa — kur ir nemirstīgi un skaisti cilvēki arī ar superspējām, bet šoreiz svarīgāks ir arī vanity. Tolkīnam ir viss tas pats, ieskaitot superspējas, bet arī daudz vairāk. Par to arī es runāju, pat ja neprotu labi paskaidrot.