Mūzikas un animācijas estētiskuma ziņā arī manā sarakstā ir daudz kas labāks, ne par to runa. Bet stāsta un animācijas dzīvīguma ziņā tur vienkārši nav pat ar ko īsti salīdzināt. Vismaz pagaidām – lai gan, visticamāk tā arī paliks atmiņā kā kaut kas ‘ļoti labs’, tik ar piebildi ‘vēlreiz neskatīties’. Kas to lai zin.
Ir stāsti, kas labi šķiet tikai kamēr tu vēl esi to varā, bet ar laiku tā sajūta pāriet. no šīs vasaras grāmatām – Ender’s Game tam bija spilgts piemērs. FMA stāsts kaut kā favorītu plauktiņā ir aizķēries krietni ilgāk.