|
|
|
June 12th, 2026
au
 | 12:23 pm
bijām vakar uz ODU nacionālajā. visi slavē un un un varbūt tāpēc, bet manā skatījumā izrāde neiziet no rāmja "normāla izrāde". daudz "izkritienu" dramaturģiskajā materiālā.
vienīgais, kas likās izcils, ir abu vīriešlomas tēlotāji, es tur redzu SN nominācijas.
|
inese_tk
 | 10:07 am - jūnijs
Brisele kopumā likās forša. relaxed, netīra un smaržoja pēc ziedošām liepām. baigi neko nepaspēju pastaigāt un paskatīt, jo piedalījos Slow Food Terra Madre pasākumā, kurā viss visu laiku ievilkās. uz pirmo dienu nebijām, jo lidojums bija tikai vakarā. otrajā dienā bija apm. 2h brīvā laika, trešajā dienā brīvā laika nebija vispār, bet mēs atļāvāmies uz brīdi aizbēgt un izskriet apli pa centru, bet ceturtajā agri no rīta jau bija jādodas uz lidostu.
kkādi hailaiti:
*svinīgajās vakariņās attapāmies pie A-Eiropas galdiņa - es un priekšniece, pavārs no Līgatnes Pavāru mājas, igaunis no Sāremā, baltkrieviete, kas dzīvo Itālijā un poļu pāris no Zakopones. abas lietuvietes, gan kaut kā bija pamanījušās iesēsties Vakareiropā. bet, jā, šis likās smieklīgi, jo mēs tur bijām 60+ cilvēki. cik ievēroju, mūsu galdiņam arī kopā ar vakariņām pasniegtais free alkohols beidzās visātrāk.
*drausmīgi noguru 3h neskaitāmas reizes skaidrojot cilvēkiem, kas ir lācenes un ķimenes (uz taste&talk Juris bija atvedis Jāņu sieru ar lāceņu ievārījumu).
*ļoti daudz (konkrēti man - pārāk daudz) runājām par agroecology un to, ka cilvēki ēd pārāk maz pākšaugu un neprot tos pagatavot. ja kādam aktuāli, var pievienoties Slow Beans kustībai.
*tā kopumā foršs komjunitijs
https://www.slowfood.com/events/terra-madre-europe-2026/
|
yulungu
 | 09:23 am
Un tad es atgriežos pie sporta krūšturiem ikdienā, jo nav jau vairs jēga.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) sad
Current Music: O mio babbino caro
|
arcigaretizobos
| 12:03 am
Ir vakars, saule jau sen norietējusi un plaši vaļā ir gan balkona duvis, gan senie koka slēģi ārpusē. Pa dienu šeit valda tumsa, ja neskaita dažus saules status, kas iespiežas cauri saules izbalinātajiem slēģu dēļiem.
Man nav ne jausmas, cik veca ir šī ēka. Es ticētu, ja man teiktu, ka 300 gadus sena; es ticētu, ja teiktu, ka pirms 50 gadiem vēsturiskajā stilā būvēta kopija. Dažas detaļas liek minēt, ka patiesība varētu būt gan/gan; un dažas lietas un vietas, iespējams, vēl senākas, tikai salīdzinoši modernākā mērcītē.
Zem balkona kūsā dzīvība, Bombejas restorāns pamazām sāk slēgties ciet. Es puskails stāvu uz balkona, smēķēju cigareti, un elpoju pēkšņi tik šķietami dzestro gaisu. Šķietami, jo tas dzestrais vakara gaiss ir siltāks kā Dievzemītes vidēja vasaras diena.
Te viss apkārt ir tik īsts, kamēr es jau kuro reizi dzīvoju pēc metodes “fake it till you make it”. Bet šoreiz kumoss, iespējams, ir par lielu. Nezinu, ko darīt tālāk, kā būt. Rīt vismaz viena sarežģīta telefonsaruna. Izvēle. Nemainīt neko nav opcija, tilti liekas sadedzināti un tas kind-of ir ok. Tikai - kur iet, ko darīt, kā būt?
Krustcelēs mazs bērniņš rotaļājās…
Bet tikām vēl laiks baudīt šo dzīvi, pilsētu un vietu. Rīt atkal vazāšos pa tām viduslaiku ielām, cenšoties atgaiņāt domas par to, kas sagaida atgriežoties.
Uz Salas bija labi. Te ir labi. Kā būs tur?
|
kochka
 | 12:33 am - Bērns vērsās pie suņa un suns atbildēja
Šovakar mazs zēns lūdza atļauju paglaudīt suni. Izskatījās, ka suņa apskaušana viņu ļoti nomierina. Kaut kas skaists šādā starpsugu draudzībā.
|
June 11th, 2026
black_data
 | 08:56 pm
Mēs pārsvarā saspringti ņemamies par kaut kādām lietām, ko uzskatām par svarīgām, jo būtu kaut kā stulbi, ja mēs te rosītos ne par ko. Un es nesaku, ka tā ņemšanās ir bezjēdzīga, bet ir vērts vairāk embreisot absurdumu, un mazāk visu aizlāpīt ar "svarīgumu".
Soundreku aizlienēju no kāda seriāla.
https://www.youtube.com/watch?v=dyUhQlpnKKc
|
f
 | 01:40 pm
sīkais spēlē lidmašīnas pilotu. lidmašīna, acīmredzot, nokļuvusi čēpē situācijā. dzirdu, kā pilots blakusistabā uzrunā pasažieru: - dārgie pasažieri, lūdzu, uzvedieties normāli un neceļiet paniku.
|
missalise
 | 08:08 am
Sapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.
|
eos
 | 12:43 am - Sic transit gloria
Vakar esot nomiris manas vidusskolas direktors, arī 99.vsk un Natālijas Draudziņas skolas direktors, Pēteris Ševčenko. Viņam varēja būt knapi 65.
Arī Raiņa vakarskolas direktors, kas man patika, ir miris. Jau pirms 10 gadiem laikam.
Māris Sika, kas bija pirms Pētera Natālijas skolā, par skolu direktoru vairs nestrādā. Viņa vadībā ND skola zaudēja ģimnāzijas statusu.
Ar Zālīša skolas direktori man nebija kontakta, biju pārāk mazs, un uzvedība man bija priekšzīmīga 1. - 6. klasē.
***
Šobrīd mans paziņa, trombonists, ir kļuvis par mūzikas skolas direktoru. Strādā jau kopš oktobra. Viņš vēl jauns, tikai 50 gadu.
Viļakas skolas direktore, ko zinu, arī jauna - tikai 57 gadi.
Kas vispār ir jauns direktors? Zem 45? Zem 50? Varētu papētīt.
|
June 10th, 2026
inese_tk
| 10:16 pm
I think that one of the things that patriarchal religion or the founders of patriarchal religion realized was that there were two ways to control people.
One was to cut off and marginalize and demonize sexuality.
And Wilhelm Reich, of course, wrote at length about the result of orgasm denial and how he felt that that this kind of patriarchal perversion of natural sexuality was what led to Hitler's Germany and and to the kind of abusive sexuality that that takes over often in patriarchal societies.
But the other was to control death, control sex and control death.
And, and you now cut off people from their ancestors.
And every Indigenous culture has this relationship with the ancestors.
They're there watching over you.
They're there to try to help you.
You have a continuing relationship.
And all of a sudden, no, you don't.
You have to go see the priest if you want to understand what to do spiritually.
You have no direct access.
And I think by controlling sexuality and by controlling death, they created this powerful engine for controlling societies and turning them into war machines that that help them to acquire massive wealth and power.
And I, I kind of think you're seeing that right now in the world as Christian nationalism has become so powerful in America.
And you have, it's just riddled with abusive sexuality and with this, this denial of love.
https://open.spotify.com/episode/2m8T2d00VI1gj7gjFOLPPg?si=3200ba3d98a64fc3
|
yulungu
 | 04:39 pm
Apakšveļu cena ir kaut kādā kosmosā.
Sajūta ka grib, lai tās sievietes staigā bez.
Bet nu neko. Nopirku jaunu melnu setu.
Gandrīz paņēmu sarkanā krāsā.
Abas ņemt nevar, jo nevaru atļauties maksāt 100€ par diviem krūšturiem.
|
eos
| 02:09 pm - Gandarījums
Rīt dziednieki. Noteikti prasīšu, kāpēc man aprīli, maiju un nu jau visu jūniju ir tāds bezmiegs.
Es gāju gulēt kā parasti, ap 1.00, aizmigu sākumā ap 3.00, tagad jau sanāk aizmigt ap 4.40.
Lai spētu funkcionēt, paguļu arī pa dienu 1-3 stundas.
Tas nozīmē, ka nakts laikā, kas LV skaitās 23 - 7, es paguļu burtiski 2-3 stundas. Tāpēc ir tik grūti funkcionēt.
Turklāt drīz ir saulgrieži. Ap 3.50 ir jau gaišs.
Varbūt jādzer daudz melatonīna vakaros, lai kompensētu?
***
Gandarījums par to, ko Tu ikdienā dari (strādā, studē, raksti, spēlē spēles, atpūties, mīļo mājiniekus) noteikti ir vajadzīgs.
Par maniem stāstiem šajā pavasarī saņēmu daudz uzslavu. Tas ir. No citām skolotājām (skolas darbiniekiem, LU docētājiem) par darbu ar klasi, kurā ir 10 iekļaujamie bērni, arī apbrīna un novērtējums.
Datorspēlēs Olden Era (Heroes of Might and Magic sērijas jaunā spēle) un Hearthstone (abas ir stratēģiskās spēlēs, kurās ļoti tiek trenēta algoritmiskā domāšana, varētu droši ieteikt bērniem) arī panākumi ir.
Ar atpūtu ir ļoti grūti, taču cenšos reizi nedēļā doties pastaigā pa mežu, noiet vismaz 5 km, būt svaigā gaisā ārpus Rīgas centra.
Kad ierodos mājās, visi mājinieki ir priecīgi. Nāk sveicināties, sagaida ar tēju un pusdienām.
***
Taču tik un tā ir sajūta, ka gandarījuma varētu būt vairāk. Tā bija daudz vairāk, kad es mācīju privātskolēnus,
un pēc katriem 2 mēnešiem es redzēju viņu atzīmes uzlabojamies. Redzēju, ka viņi jūtas drošāk visā, kas saistīts ar matemātiku.
Augstskolā gandrīz visi izskatās diezgan noskrējušies. Gan studenti, gan docētāji, pat administrācija.
Droši vien man ir jāmaina attieksme. Paralēli strādājot un studējot, no sevis jāgrib mazāk. Jāsamazina sev prasības.
|
au
| 11:23 am
pēdējo septiņu nedēļu laikā lielāko daļu esmu bijusi prom. trīs nedēļas Venēcijā, tad Romas garās kāzu jubilejas brīvdienas, komandējums Parīzē.
pēdējās piecas nedēļas visu laiku esmu drusku slima. klepus, iesnas, sāpīgs kakls. jū neim it. un temperatūra gandrīz visu laiku turas drusku paaugstināta. jāiet pie ārsta. vai arī jāatpūšas tā pavisam.
spēka gan ir daudz, svētdien kā aizskrēju, tā noskrēju pusmaratonu diezgan superīgā laikā.
|
au
| 11:21 am
strādāju uz Alberta ielas un braucu uz darbu ar riteni.
vienīgais, ko gribētu, lai gidi nav idioti un savas grupas uz ietvēm drusku savāc kompaktāk.
man negribas tūristies dzindzināties virsū, bet viņi stāv, skatās uz augšu, klausās savas austiņas un pilnībā nobloķē ietves. abās pusēs!
|
shelly
 | 10:07 am
Labprāt iegādātos kaķu barību ar Krakovas desas garšu. Bīnei šī gaļas izstrādājuma smarža totāli liek zaudē prātu.
|
June 9th, 2026
kochka
| 09:55 pm - Mazā apaļā bibliotēka Parīzes priekšpilsētā Klamārā
"Liberāli noskaņoti cilvēki cerēja, ka pēc visu trūkumu novēršanas apkārtējā vidē sabiedrība kļūs labāka; kad visi cilvēki varēs izglītoties un viņiem tiks dotas vienādas iespējas, nabadzība un noziedzība izzudīs. Bet marksisti no jauna ienesa šajā stāstā konflikta un traģēdijas elementus."
Bet tas jau nenozīmē, ka visi mūsdienu lasītprieka un lasītveicināšanas centieni būtu jāuzskata par bezjēdzīgiem, pat ja bieži urda jautājums: no kurienes šī ticība, ka cilvēki kļūs labāki, ja lasīs un mīlēs grāmatas?
No nodarbības paliks prātā japāņu māksliniece Džjunko Nakamura. Viņas ilustrācijas aicina iekšā grāmatā un saka: esi šeit, te ir ļoti nomierinoši, droši un skaisti. Ja viens mirklis ir kā vesels stāsts, laiks paplašinās. Grāmatiņa ir plāna, bet pēc tās aizvēršanas sajūta, ka esi piedzīvojusi veselu rudens dienu. Protams digitalizētajās ilustrācijās šīs noskaņas ir grūtāk tvert.
Interesanti, ka mākslinieces nodarbībās pilnīgu klusumu viegli ievērot ir bērniem, bet pieaugušajiem profesionāļiem tas ir grūtāk. Varbūt tāda ir cilvēku daba, kad viņi "ar savu nebeidzamo steigu rada vairāk trokšņu nekā pasaulei nepieciešams"? Lai gan saka, ka Austrumāzijas kultūrā cilvēki prot cienīt klusumu, ja vien tas nav nedaudz idealizēts priekšstats. "Ja kāds vēro rīta gaismu vai ir iegrimis lūgšanā, japāņu izpratnē ieiet šajā telpā ar skaļu vārdu būtu kā sabradāt ziedu."
|
lmr
 | 03:46 pm
pirms izslēgt gaismu – iegaumēt taku uz izeju, lai ceļu varētu veikt tumsā.
|
ilka
 | 03:27 pm - Sālsmaize bija jau svētdien
Turpmāk es dzīvošu Zolitūdē.
Brauciet ciemos ;) līdz stacijai atnākšu pretī +37125554680
Current Music: krievu
|
|
|