|
|
|
September 4th, 2026
black_data
 | 02:54 pm - Kino: The American Dream
Pirms kāda kino seansa es redzēju filmas treileri, un lai gan treileri mani reti kad uzrunā pēdējos desmit gados, šis šķita gana prikolīgs. Filma šķita diezgan naiva, un tai bija iespaidīgi coming of age vaibi. Visbeidzot, tā bija par basketbolu. Filmas beigās es gan biju pārsteigts un aizkustināts uzzinot, ka tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem.
|
_re_
 | 12:29 pm
vai var mīlēties, bet nemīlēt
un pamīlēt?
|
black_data
| 07:27 am
Economist raksta, ka daži cilvēki mēģinās svētos rakstus padarīt pieejamākus ar mākslīgā intelekta palīdzību, jeb lielajiem valodu modeļiem. Neesmu drošs, kā es jūtos par šo umbrella term, kas visam piedēvē intelektu. Te nu jums bija deus ex machina. Cilvēce, protams, ir pacentusies saražot tekstus tādā apjomā, kas nav savietojams ar cilvēka mūža ilgumu pat mūsdienās, tāpēc varbūt nav vērts uzreiz spļaut virsū advancētiem rīkiem, tomēr grūti apvaldīt skepsi, ka algoritmiski ir iespējams tikt klāt pie "great wisdom sitting on the shelves". No otras puses, varbūt mums kā sugai ir vērts pievaldīt savu iedomību, un mēs neesam tik sarežģīti, kā mums pašiem šķiet.
Es gan neizlasīju visu Economist rakstu, kas ir cits stāsts. Ja es sāktu abonēt katru mediju, uz kura linka man ir palaimējies uzklikšķināt, es nezinu, cik daudz naudas es tam sāktu tērēt. Es nevienā brīdī neapšaubu, ka žurnālista darbs ir apmaksājams, bet man nav izdevies atrast mediju, kuram esmu gatavs zvērēt monogāmu uzticību. Es te biju metis acis uz Atlantic, bet vēl bez nevēlēšanās tā uz aklo šķirties no simts dolāriem, man te stāsta par viņu konservatīvo lejupslīdi. Gārdiana futbols un krikets mani arī diez ko neinteresē. Pagaidām esmu pasūtījis TLDR žurnālu. Redzēs, kā veiksies ar tā lasīšanu.
Runājot par citiem lasīšanas tehnoloģiskajiem aspektiem, es pirms nedēļas iegādājos pavecu iPad, tīri lai saprastu, vai man perspektīvā ir jēga tērēt naudu tādām ierīcēm. Say what you want, bet man tā Ābola ekosistēma tiešām palīdz ņemt to ierīci biežāk rokās, lai kaut ko palasītu. Var jau būt, ka paies laiks, un notiks tas pats, kas ar Android planšeti, bet pagaidām ir pamats optimismam.
|
September 3rd, 2026
dienasgramata
 | 04:00 pm
aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības nedoties uz kapiem
|
yulungu
 | 09:32 am
Plānoju atvērt jaunu haltūru sfēru. Viss par un ap ieročiem.
Man ļoti patīk šī sensitīvā sfēra.
Nu tā, ka siekala tek un baile nesapisties.
Jo revenge is death. Hahahhaha
|
September 2nd, 2026
black_data
| 12:52 pm
Soctīklu vērotāja piezīmes.
Es saprotu, ka pie bokseru honorāriem ir piesaistīti daudzi cilvēki, bet fakts, ka Mairis Briedis reklamē individuālus treniņus ar sevi ir visai interesants. Es varu izdarīt educated guess, kas ir mērķauditorija. Viņš varēja būt arī sparinga partneris vai treneris kādam, bet šķiet, ka par viņu vairāk interesējas margināli politiski spēki.
Vēl man savdabīgi šķiet, ka veikali ir gatavi ļaut sevi influencēt jebkuram. Kaut kādā skaistā pasaulē man patiktos, ka pasaulei man apkārt būtu principi, bet tas drošvien ir saistīts ar to, ka es gribētu, lai man pašam vieglāk būtu pieturēties pie principiem. Bet arī "there is no ethical consumption under capitalism" situācija šķiet diezgan ekstrēma. Lai vai kā, es tā baigi nopietni nevaru pārmest fizisko veikalu īpašniekiem, ka viņi nesmādē arī Kiviča labos vārdus, jo gan sporta, gan foto precēm pašām par sevi nav savas vērtību sistēmas, tāpēc jāšauj visos virzienos, bet man ir mulsinoši skatīties uz Kiviča seju, kurš stāsta, cik labi un atsaucīgi cilvēki strādā kādā konkrētā veikalā. Stāsts, protams, nav tikai par Kiviču, bet es te nesākšu uzskaitīt visus trešās kategorijas influencerus.
|
September 1st, 2026
roncijs
 | 04:04 pm
palagu drifteris
powerlifteris
|
black_data
| 12:36 pm
Es domāju, vai man nevajadzētu atrast jaunus hobijus, kas būtu saudzīgāki pret manām saitēm. Stundu skaits nedēļā gan pa šiem gadiem nav palielinājies, un tas mazliet kaitina.
|
August 31st, 2026
kochka
 | 10:40 pm - Sāku skatīties pasenus raidījuma Literatūre ierakstus
Ļoti iepatikās R. Brieža izteikums, ka dzeja var aizvest uz vietām, kur vēl neesi bijis. Taču nav jābēdā, ja dzeja nepatīk vai ir vienaldzīga, jo tad uz šīm neparastajām vietām var aizvest kas cits. Un tādā gadījumā var saprast, kā var rasties nostalģija vai ilgas pēc pavisam nezināmas pasaules vai neiepazītas zemes.
|
alefs
 | 10:27 pm
Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.
Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.
Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?
Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: tā droši vien ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).
Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)
Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.
|
inese_tk
 | 08:05 pm
man liekas, ka dievi ir no manis novērsušies
|
eos
 | 06:06 pm - Šodienas sajūtas
Pat ja nav čika laika, bet tikai 19.mēness diena, var izmantot tādu taktiku kā čika laikā -
tīrīt māju, pļāpāt, lasīt grāmatu, atpūsties un ēst šokolādi. Un paliek vieglāk.
|
black_data
| 04:51 pm
Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu.
|
inese_tk
 | 12:04 pm - augusts
riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
|
August 30th, 2026
inese_tk
| 10:10 pm - augusts
es jau sen gribēju šito ierakstīt, bet laikam labi, ka neierakstīju, citādi būtu jāraksta papildposts. lai gan tāpat iespējams būs.
karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko.
par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu.
lūk aptuvens taimlains:
24.07. iegādājos škodu
29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts
30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku
31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve.
8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras
10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad.
11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām.
14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav.
18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz.
kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know.
29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!!
vedīšu rīt uz servisu.
es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017.
un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.
bet nu jebal, tomēr!
|
roncijs
| 09:57 pm
iečīkstējās koka parādes durvis, un es tajās sadzirdēju moby - extreme ways
|
black_data
| 10:02 am
Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas?
|
August 29th, 2026
eos
| 09:24 pm - Psihiatrija 8 / Par cilvēkiem ar paaugstinātu jūtīgumu un jutīgumu (HSP)
https://www.youtube.com/watch?v=_4x0fRO6w5M
Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.
Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.
Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.
|
|
|