|
|
|
November 24th, 2024
basta
 | 10:55 pm
Lasīju, ka 15 partizāni 1941.gada jūnija beigās Bilskā uzbrukuši miličiem un nakamajās dienās atbrīvojuši Smilteni.
Un tad, pāris minūtes vēlāk, uzgāju šo tekstu (kas ir vienigais ko varēju atrast par Smiltenes ebrejiem, kas bija >7% no tā laika pilsētas iedzīvotājiem, 1941 gadā):
"Līdz ar nacistiskā karaspēka ienākšanu Smiltenē 1941. g. jūlija sākumā sākās pret ebrejiem vērstās akcijas – tika nodedzināts lūgšanu nams, grupa Smiltenes ebreju tika izmantota spaidu darbos, pārējie tika ieslodzīti cietumā. Ebreju masveida slepkavības akcija notika 1941. g. augusta sākumā, kad vietējie pašaizsardzībnieki viņus aizveda pie Drangas upes un vācu SD vienības vadībā nošāva (kopumā ap 200 ebreju)."
Kā ar Inesi izdomājām, upes nosaukums visticamāk ir drukas kļūda. Pie Smiltenes ir DranDa.
200 cilvēki, 2 Amerikā (Ezergailis) rakstīti teikumi.
|
November 23rd, 2024
f
 | 03:29 pm - : 5 gadi 9 mēneši
saruna ar atvasi.
- kāpēc es nepiedzimu par meiteni? - jautā E. - grūti pateikt, - saku viņam. - es vispār gribu būt meitene, - viņš turpina. - ... ... ... ... kāpēc tu gribi būt meitene? - es uzmanīgi jautāju. - viņas visur palaiž pirmās!
|
kra
| 12:27 pm
AM pajautāja, vai varu palīdzēt ar vienu video vienam pasākumam, uzfilmēt, samontēt, tik sen nebija kaut kas tāds darīts, n-tos gadus, bet tagad sēžu un līmēju kopā to visu un vispār ir baigi forši, man patīk, varbūt te ir jāatgriežas
vai varbūt tieši tagad patīk to darīt, jo nebija darīts gadiem un tas šobrīd nav obligāti un ar baigo steigu, plus, norm arī samaksās
jo vienmēr jau tos video vajadzēja "vakar", tad kar zobus vadzī un skrien kā vējš
|
November 22nd, 2024
basta
| 10:55 pm
1) 1 sek
2) beidzot nomainīju paroli un varēju izrakstīties.
3) braukt kalnos pa sniegu ar mašīnu, kurai ir lietus riepas un ~10cm klīrenss ir diezgan jautri.
|
f
 | 07:52 pm
šodien bija tāds mirklis, ka vispār nezināju, ko lai ēd. staigāju gar plauktiem, cerībā, ka trāpīsies kaut kas, ko gribēsies apēst, un nekā. dīvainākais, ka es biju riktīgi izsalkusi. beigās pamanīju kaut ko pēc skata pazīstamu. saucās dārzeņu ragū. nesapratu, kāpēc, jo tur taču vista. vistu negribējās. bet labi. izrādījās, tie bija puķkāposti, nevis vista. apēdu, bija labi. tagad meklēju recepti.
jo (lielos vilcienos un mazos tvaikoņos) man ir zudusi iedvesma gatavot, veikalā nezinu, ko pirkt, jo nekas neuzrunā, un ledusskapis diezgan tukšs. zudusi iedvesma gatavot un nezinu, ko ēst. kur tas vispār redzēts.
|
kra
| 04:43 pm
Kārtis! Ņemiet līdzi kārtis un spēlējiet tās ar saviem draugiem. Vakar bārā mums tik jautri gāja, bija ēzeļi un duraki, bija vēl visādas spēles, kurām neatceros nosaukumus, bet bija ļoti forši. Kārtis ir lētas un ir simtiem kāršu spēļu. Viegli ielikt mēteļa kabatā. Un var arī vienīti pasjansu likt.
Nevajag vienmēr par darbu runāt. Dažreiz vienkārši vajag pazviegt kopā, spēlējot kārtis.
|
izdziivotaaja
 | 09:35 am
Vakardiena bija dīvaina...manējam sagribējās čipšveidīgos, kurus var dabūt tikai babaju veikalos. Tur mūs noķēra avīze un nu čekošu to katru dienu līdz mūsu interviju publicēs xD
Ar garšvielām un aziātu un lietuviešu labumiem pilnām somām izdomājām izmest līkumu uz bāru pa aliņam, kas kkādā veidā transformējās ar nonākšanu vīna bārā. Gadu atpakaļ tur bijām uz 1. oficiālo randiņu un viņam bija atlaides, jo čoms. Vakar baudījām vīnus ar manu atlaidi, jo 'māsas' uzņēmums vienam no restorāniem, kur piestrādāju.
Šon sapratu par ko man bija sajūta, ka vakardienas datums kko nozīmēja. Precīzi 9 gadi kā vairs nedzīvoju Latvijā.
|
November 21st, 2024
basta
| 10:55 pm
Neatpazinu Slaigo.
|
begemots
 | 11:08 pm - * * *
Pilnmēness taču it kā beidzies? 👀
|
snikers
| 08:53 pm
kad brālim atkal bija slikti, es viņam uzrakstīju īsziņu. garu īsziņu.
es viņam rakstīju, ka par viņu domāju, ka viņu mīlu un ka viņam vajag meklēt palīdzību. īsumā.
laikam nožēloju. kaut kas manī vēl naivi ticēja, ka varbūt šī būs tā izšķirošā krīze, pēc kuras mēs beidzot sāksim kļūt normāli, mēs sarunāsimies, sarakstīsimies, viņš pajautās, kā man iet un pastāstīs, kā iet viņam, mēs beidzot būsim normāli.
no mammas zinu, ka šobrīd viņam viss ir nokārtojies. taču man no viņa ziņas nekādas. un to rakstīt šķita tik neērti, kā rakstīt svešiniekam. bet vai un kad viņš to palīdzību meklēs? man šķiet, ka nemeklēs. es nezinu, es nesaprotu, kā viņš tā var dzīvot.
|
snikers
| 08:52 pm
man šķiet, ka es spētu izdarīt tik daudz ko un izdarīt to labi, bet es nedaru, es vienkārši nedaru to, kas man patīk
|
eos
 | 05:12 pm - Svarīgi ir, lai mēs mīlētu savu darbu, nauda tad nāks
Vakar aizgāju gulēt, pirms tam izlasīdams redditā par letiņiem un naudu -
https://old.reddit.com/r/latvia/comments/1gvk5mq/k%C4%81_j%C5%ABs_varat_jebko_at%C4%BCauties/
Secinājums tāds - ja Tu naudu tērē uz vairāk nekā vienu pozīciju, ir uz ko ietaupīt :D
Otrs - jāplāno vismaz tas, ko var plānot.
Trešais - drošības spilvena nauda ir nevis ceļojumam uz Parīzi, bet gan kādam lieliskam piedāvājumam, kur vajag tikai mazliet, lai iesaistītos.
Kādai biznesa idejai, piemēram.
Ceturtais - ir labāka sajūta dzīvojot bez kredītsaistībām un pieticīgi, nevis ar kredītiem un tad no algas līdz algai
Piektais - meklēt jaunus klientus un reklamēt savu uzņēmumu neuzkrītoši ir prasme, kas jātrenē katru mēnesi
Sestais - iepazīsti savus paziņas. Varbūt kāds no viņiem prot ko tādu, ko saliekot kopā ar Tavām prasmēm, var padarīt par pakalpojumu, kas ir pieprasīts tirgū
Septītais - esi pateicīgs vienmēr un visur, taču patiesi. Laipnība naudu nemaksā, taču uzspēlēta laipnība gan.
|
_re_
 | 11:53 am
bet tā es vakar pirmo reizi dzīvē piedzīvoju trauksmes evakuāciju no sabiedriskas ēkas. īsi pirms sākties otrajam cēlienam, atskanēja sirēnas, sāka mirgot signālspuldzes un balss paziņoja, ka ēkā ir ārkārtas situācija, visiem mierīgi, bet nekavējoties pamest ēku. pirmajā mirklī nevarēja saprast, vai tā nav daļa no izrādes, jo revolūcija, forma jauniešiem un tas viss, bet publika daudz nedomāja, cēlās kājās un bez panikas raiti pameta zāli. smieklīgi, ka tekstu atkārtoja latviski un igauniski, citās valodās ne. dažs publikā minēja, vai tik tā neesot reklāmas kampaņa cosmopolitēnam, jaunākajai igauņu invāzijai valmierā.
enīvei, izgājām visi ārā, foajē ar automātiskajām, ugunsdrošajām, viegli caurspīdīgām starpsienām jau bija sadalīts segmentos. par mēteļiem nebija ne runas. pat ja tiktu klāt, noteikti nedotu. stāvējām visi ārā, brāzmainajā vējā, ap nulli grādos savās teātra kleitās kādas krietnas minūtes desmit. ja ievilktos, netiktu pat mājās, jo mašīnas atslēgas mēteļa kabatā garderobē, dooh
|
_re_
| 11:51 am
kas tā par dziesmu? šķiet, iesaistīts ir šubrovskis. vārdos ir - jūras krastā. tāda ritmiska un smeldzīga.
dzirdēju vakar valmieras puikās, aranžētu un cita izpildītu, nemāku atrast oriģinālu
|
November 20th, 2024
shelly
 | 04:09 pm
Kādas tīrīgas un disciplinētas cibiņas iedvesmota, tīrīju plīti un aizdomājos - nez, cik laika cilvēki vispār velta mājas uzkopšanai? Vai visi uzkopj katru dienu? Vairākas reizes dienā? Katras pāris dienas? Reizi nedēļā? Reizi mēnesī? Un cik laika tas aizņem?
Es katru dienu tīru laikam tikai kaķa kasti. Pat trauki mūsmājās tiek mazgāti retāk, lai gan to mēs it kā darām pat divatā. Nu izņēmums ir kādas stihiskas nelaimes kā, piemēram, augļu mušiņas, kuras vienkārši ir jāsūc katru dienu nedēļu no vietas. Vai blusas, kuras, par laimi, sen nav bijušās (tuk tuk tuk pie koka). Un apmēram divas reizes gadā man uznāk maniakāla tīrības lēkme, kuru laikā tiek izmests vismaz konteineris ar visādiem štruntiem un noberzēts viss, līdz kam es vien varu aizsniegties (un ik pa laikam arī tas, līdz kam es aizstiepties nevaru).
Šo brīdi es, kā saprotams, ieskaitu pie tieši tādiem periodiem. Man ir pat excel tabula ar visām virsmām, kas jāiztīra!
Un kā iet jums?
|
izdziivotaaja
| 11:20 am
Otrā nedēļa pusē programmēšanas kursos. Pagaidām viss liekas fantastiski. Struktūra un pasniedzēji ļoti sakarīgi! ^^
Zinu, ka jautrība tikai sāksies, bet prieks par to, ka man kā totālam noob viss pielect diezgan ātri....pagaidām xD
Bet posts vairāk par to, ka klapēšana sev uz pleca par to, ka sekoju intuīcijai un izvēlējos šodien attālināti piedalīties. Mazliet pat nereāli, cik izteikta bija tā sajūta.
Dažas dienas atpakaļ ne tā gulēju un dabūju stīvu kaklu un ne masāžas ne kas palīdzēja. Kkādu stundu atpakaļ pizdjets iestājās un atcerējos, ka pastāv sildošie krēmi un devos uz aptieku.
...un tgd nākamā problēma, par daudz uzsmērēju un sāka dedzināt un viss sarkans, ka nācās berzt ārā, bet hey stīvums samazinājās.
|
November 19th, 2024
_re_
| 03:44 pm
ā, vēl es biju uz zeme, kas dzied. dontask. aaaaa, kad latviešu kino beigs piekopt to debīlo modi vilkt dialogus un likt 10 sekunžu pauzes starp katru pateikto teikumu. kas tas ir, vēlme uzsvērt dialoga nozīmību vai pārmērīgi sakāpināt filmas poētismu? nestrādā nevienā virzienā, mīlīši. palaistu raiti dialogus, filma būtu pusotru stundu, nevis divarpus un nevari acis noturēt vaļā. man nav iebildumu pret izciliem, gariem, lēniem tuvplāniem, bet ne jau dialogos.
ļoti jūtams bija budžeta mazums uz dekorācijām, lokācijām, bet to es nepārmetu. vēsturisku uztaisīt jau tā ir grūti un dārgi
|
_re_
| 03:41 pm
beidzot tiku uz jauno jauno rīgas teātri
esmu sajūsmā par jaunajām, tiešām kvalitatīvajām telpām. 2. stāva tualete absolūti lieliska. mazliet samudžinājoša sajūta ar 3 pieejamām kāpnēm un savienojumiem, bet ja būtu nākusi 10 min pirms seansa un neklejotu apkārt, tad kustība uz un no jaunās zāles būtu skaidra, bez jautājumiem. decembrī būs lielā zāle, redzēs, kā ar to. bet tā bijām stundu pirms un uz kafejnīcām gājām 4 reizes (2+2). mīlīgi dzert savu glāzi un vērot, kā līmeni augstāk keišs čībās un halātā ar tējas krūzi pa tārpeju ((c) jrt būvinženieris, arī mans vīrs) šķērso pagalmu turpu šurpu
savukārt melnais gulbis mani nokaitināja tā, ka negribējās applaudēt. kas tas ir. programmiņā hermanis atrunājas, ka iestudēt krievus šobrīd var tikai tad, ja parādot to ļauno dabu (ļoti vienkāršojot). tādēļ viņš ieliek miškinā dostojevska izredzētās lielvaras monologu. bet, imo, tas ir tik bezgaumīgi un vulgāri - ar šādu soli mēģināt attaisnot tomēr nepārvaramo vēlmi kā pašu pirmo, atklāšanas izrādi jrt jaunajā zālē iestudēt dostojevski, iestudēt to krievu kasiķi. iestudē, ja jau tev tik ļoti gribas, bet neatrunājies un neattaisnojies.
otra lieta, kas ir skumji, bet neuzvelk. jaunie aktieri ir švaki. melnais gulbis - neticu nevienā acī. gaņam vienīgajam piestiprināts mikrofons, jo nespēj aizrunāt līdz black box augšai (kurā sēdējām, visus pārējos dzirdējām). un, protams, ir grūti būt tik izciliem kā jrt 2000. gadu pamatsastāvam. bet, piemēram, valmieras jaunie, īpaši meitenes ir ļoti labas. tā nav tikai jaunības vai mūsdienu vaina
|
beatrixe
 | 02:31 pm
ļaušu studentiem nākt biblotēkā tikai tad, kad viņi iemācīsies lamāties latviski.
|
|
|