|
|
|
December 25th, 2024
neraate
 | 12:47 pm
ciba, varbūt kādam vajag Tena pamperus M un laikam arī S, iespējams kāds arī L izmērs? un 60*30? Uzsūcošos paladziņus. iespējams arī kādi citi pričendāļi.
|
basta
 | 10:55 pm
Ziemassvētki atkal un vēl joprojām.
|
f_g
 | 12:16 am - Šogad nepiepildījās
Zosis šogad pa dublīšiem Mārtiņos brida.
Ziemassvētki arī pa dublīšiem.
|
December 24th, 2024
shelly
 | 08:44 pm
Man atkal der kleita, kuru biju nopirkusi uz savu 30. dzimšanas dienu! Koši sarkana kā komunistu karogs, ar mežģīnēm un rozītēm. Nopirku to pāris mēnešus iepriekš un tā arī nekur neuzvilku, jo uz 30. dzimšanas dienu jau biju ar Lauvu un divatā mums tur lāga nebija vietas.
Man gan, protams, ir visas iespējas tagad papriecāties par sevi spoguļa priekšā un uz 43. dzimšanas dienu - deja vu! - diemžēl konstatēt, ka nu nē, laikam atkal vajadzēs vilkt ko citu.
|
shelly
 | 03:03 pm - Ko Instagram Tev nestāsta
Beidzot noskaidroju, kas smird rezerves guļamistabā. Ne stipri, bet specifiski.
Supercentīgais un jaudīgais robots aizstūmis kaķa bļodu dziļi stūrī. Pilnu bļodu. Droši vien pirms nedēļas vai divām.
Nu vismaz labi, ka tā nebija kāda nosprāgusi pele.
|
alefs
 | 12:38 pm
Mamma skatās LTV raidījumu "Pārdziedi mani", kur dažādu jomu un žanru dziedātāji katru reizi mēģina izpausties citā žanrā. Vispār jau inčīgs koncepts, un rezultāts dažkārt ir pozitīvi pārsteidzošs (no līdzšinējiem raidījumiem vislabākais ir par tautas mūziku).
Bet vienā no sērijām varēja uzzināt arī, kā rokmūziku dzird tie, kuriem nepatīk rokmūzika. Ak, vai. (Un taustiņnieks acīmredzami arī nedomāja, ka dziesmai ir kaut kāds konkrēts motīvs vai melodija, kas attiecas uz viņu.)
|
December 23rd, 2024
basta
| 10:55 pm
Vienmēr ir patīkami satikt Draženu, bet Erīnu šodien satikt bija labākais pedejā laika pārsteigums.
|
black_robin
 | 03:56 pm
2024. gads saskaņā ar manā telefonā katrā mēnesī pirmo noglabāto bildi. (ja tajā dienā nekas nav seivots vai arī tas ir kas personisks, tad otro vai trešo etc.)
( ... )
|
au
 | 04:09 pm
lielākās ziemassvētku skumjas un vilšanās katru gafu ir par to, cik ļoti apjomā sakrītas trīs dienas sutināti kāposti.
|
shelly
 | 12:51 pm
Brīnumainā kārtā man šajās dienās pat nav jāstrādā, toties visu laiku briesmīgi nāk miegs, tāpēc lielākā aktivitāte, uz ko es spēju saņemties - gatavoju mums ar Lauvu. Vakariņas, brokastis, pusdienas...
Un lielākais brīnums - Lauva ēd. Viņš apēd visu, grib vēl un viņam beidzot viss garšo!
Gadiem esmu dzīvojusi šausmīgos kompleksos, ka mani gastronomiskie pūliņi ir miskastē izmetami.
Vismaz ar kaut ko pusaudžu vecums ir patiesi brīnišķīgs.
|
kra
| 11:30 am
"nenoliec malā, noliec vietā" princips diezgan okay darbojas, māja tiešām ir drusku tīrāka un izskatās sakārtotāka. Tā kā straujiem soļiem tuvojas gada beigas, tad man ir pienācis kārtējais "gribu Jaunajā sākt visu smuki" vilnis. Sakārtot, iztīrīt, saorganizēt. Spēka tam galīgi nav, katru dienu apmēram ar pusi kvadrātmetra tieku galā. Nu, varbūt līdz Zvaigznes dienai kaut kas būs izkustējies.
Brīžiem uz nerviem krīt, cik ļoti V "ignorē" visādus svētkus un tradīcijas. Es 100 punkti zinu, ka, ja es viņam neatgādinātu, ka rīt ir Zsv vakars, viņš vispār nezinātu, ka kaut kas notiek. It kā esmu samierinājies, ka, ja gribu svētkus, tad man pašam tie jāorganizē, bet no tā šausmīgi nogurst. Gribas pārsteigumu, gribas svinēšanu, nevis tikai pasēdēšanu ķeksīša pēc.
|
black_robin
| 10:03 am
Visu rītu skan galvā: Nice to know my kind will be on my side..i don't believe the hype..and you know you're a terrible sight, but you'll be just fine..just don't believe the hype
|
mufs
 | 10:19 am - abidna
kā jau tas ar mani mēdz notikt, gāju pa veikalu un pēkšņi mani ievilka Rozē un pēkšņi man salikās, ka gribu nopirkt mammai Neiburgas dienasgrāmatas zem egles, ko palikt
ieraudzīju cenu - 56 eur - un mazliet nožagojos, bet, ja jau biju nolēmusi, tad neko
bet tad es tagad ieraudzīju, ka Neputnā viņas maksā 35
kā vispār var uzlikt tādu uzcenojumu
|
December 22nd, 2024
izdziivotaaja
 | 06:50 pm
Neatceros, kad pēdējo reizi tāds iekšējais miers bijis.
Vakar organizējām mini pasēdēšanu pie mums. Nekas liels, vakariņas & Cards against humanity. Noriskēju un ielūdzu arī kursa biedreni, kura ļoti labi iederējās mūsu kompānijā ^^
Bet lielākais laikam būs par to, ka sev ļauju absolūti visu, ko sagribās un nepārmetu par to, ka mainīju domas vai neesmu izdarījusi visu, ko biju ieplānojusi dienai.
Gribās ģenerāltīrīšanu - ok. Apnika pēc 2h - ok. Labāk izrevidēt skapi - ok. Apnika - ok, atlikušo sametam plauktā. Gribās power nap - ok. Pazuda vēlme ko kārtot - ok. Gribās zeķes pabeigt adīt - ok. Pēc 10 min apnika - ok. Atlikušo vakaru spēlēt spēlītes telefonā - ok :)
...
Rakstīt gada pārskatu slinkums, bet lielākais notikums toč būs mans vīrietis. Kaut vai mana aizvakardienas mini panikas/greizsirdības lēkme.
Lepnums par sevi, ka tā vietā, lai overthink all the shit, aizgāju uz sporta zāli nolaist tvaiku un tikai tad runāju ar savējo. Bet tāpat mierīgi mani uzklausīja, izrunājām, kas man uz sirds, un atradām risinājumu.
Prātā pavīdēja flashabacks no iepriekšējām attiecībām, kur kkas tāds tika izsmiets vai vnk netika ņemts vērā, vai tā reize, kad sāka kliegt uz mani, ka blakus istabā esošie ciemiņi varēja dzirdēt...nav brīnums, ka tagadējo attiecību sākumā bija full blown panikas lēkmes sākot runāt par pašsaprotamām robežām vai vnk vēlmēm.
|
eos
 | 07:33 pm - Memento vita
Biju ciemos labot datoru pensijas vecuma kundzei.
Viņa daudz runāja par nesen aizgājušo 94 gadus veco mammu, par kapiem, par zālēm, par rehabilitāciju, par baseinu, par to, kā ietaupīt pārtikas veikalā.
Taču viņa nerunāja par to, ko vēl savā sadzīvē grib sasniegt. Viņai ir tikai 72 gadi. Jā, varbūt Latvijā vidējais aiziešanas
vecums sievietēm ir 76, taču Tu mirsti dienā, kad Tev vairs neviena mērķa nav.
Pilnīgi traki ar viņu nebija - viņa runāja par teātri, koncertiem, ko grib apmeklēt. Par regulāriem braucieniem uz savu bērnības pilsētu,
kurā tagad nedzīvo.
Viņai ir draudzenes, bērni un mazbērni. Brauc ceļojumos kopā ar tām un tiem.
Viņa daudz sporto un dzer uztura bagātinātājus. Taču tā "nāves" tēma viņai laikam ir tik aktuāla,
jo pēc mammas aiziešanas ir pagājis mazāk par gadu.
Viņa tomēr saka, ka medicīnas aprūpe tagad, kad viņai ir 72, ir daudz labāka, nekā tad, kad pirms 22 gadiem 2002. gadā viņas mammai bija 72.
Kā saka - priša dāma. Viņa strādāja par zobārsti līdz 70 gadu vecumam. Labi orientējas tajā, kas jādara, lai sevi turētu formā. Slaida.
***
Pēc tāda apciemojuma sajūta ir tāda, ka vēl vairāk jāseko līdzi savai veselībai. Jādara ļoti daudz lietu profilaktiski.
Joga, meditācija, ārstnieciskā vingrošana, fizioterapija, nūjošana, baseins, zirgi - jo ātrāk sākšu, jo drošāk, ka arī es 72 gados jutīšos labi.
|
krii
 | 06:38 pm
Šajā gadā vēl jāizdzīvo deviņas dienas.
|
krii
| 01:47 pm
Ak, jā! Es dabūju kadiķu zarus! Ģertrūdes ielas "Lakstos".
|
f
 | 10:19 am
šodien tumšākā gada diena, vai?
|
inese_tk
 | 01:40 am - decembris
nedēļas hailaiti:
šī tiešām bija tumša nedēļa
1d Līgas netika nominētas ZM. es gan heitoju ZM un mēs kopumā ilgi argumentējām kāpēc labāk nesniegt, bet mēs nekad (t.i. 7 vai 8 reizes) neesam dabūjušas kākāef piķi. likās, ka moš iespēja pievienot kādam nākotnes projektam rindiņu "zm nominācija", varbūt varētu palīdzēt;
2d un 3d bija vnk random pelēkas un sūdīgas dienas. naktīs svīdu un skatījos mokošus sapņus;
4d atcēlās Valmiermuižas treniņš - t.i. apmēram vienīgais garantētā prieka avots. vakarā braucu uz "Sniega dzirksteļu" pirmizrādi. man so so. paliku pēc tam arī drusku uz ballīti. tik ilgi nevarēju saņemties braukt mājās, ka no konča BAL atnāca bij.vīrs un bija ar mieru neplānoti braukt ar mani mājās.
5d dienas pirmajā pusē tirdziņa uzbūve, tad VM darbinieku ZSV. laimes akā izvilku 30 EUR dāvanu karti veikalā Austris. visu dienu, viena pēc otras nāca ziņas - K nedabūja kākāef stipendiju, biedrība nedabūja piķi ne SIF projektā, ne kākāef NVO konkursā. etnofests dabūja kaut kādus grašus, bet vismaz kaut kas. konstatēju, ka telefonam atkal nedarbojas nfc lasītājs (2x jau esmu nesusi šo remontēt, nebija arī lēti) + viņu pēkšņi vairs neatpazīst škoda - attiecīgi nevaru braucot klausīties mūziku. no darba ZSV nesos uz Rīgu, uz Kl dzd ballīti, kura bija tāds kā mini, Kl veltīts survival kits, kas notika pagrabā, kur pirms tam bija bijusi taksidermijas darbnīca (viss bija izvākts) un, kurā bija izstādīti Kl draugu mākslas darbi, tai skaitā manējais. kopumā nenožēloju, ka aizbraucu, bet tiklīdz beidzās oficiālā sadaļa un sākās saviesīgā, es sapratu, ka vispār nespēju ne ar vienu komunicēt, lai gan tur bija tikai šaurs loks ar labi pazīstamiem un draudzīgiem cilvēkiem. kāpu mašīnā, braucu mājās. nebija viegli, jo brīžiem bija kaut kāda necaurredzama sniega vētra.
6d bija 14h darbdiena - tirdziņš (attiecīgi puse dienas pa āru) un danču vakars. drausmīgi pārguru, nosalu, sākās mēnešreizes, atbraucu mājās, mājās bija auksts un nekurināts, malka nebija sanesta. gāju uz šķūni un nevarēju atslēgt durvis. slēdzene ir kādus 100 gadus veca un mēdz ķerties, bet es it kā parasti protu ar viņu sarunāt. šoreiz totāli nesanāca. apraudājos, sajutos drausmīgi vientuļi un nespējīgi par sevi parūpēties. uzpīpēju. gāju mēģināt vēl. beigās dabūju vaļā un iekurināju krāsni. Mārtiņš atrakstīja, ka es pēdējā laikā liekoties depresīva. nezinu kā viņš to nolasījis, jo tikušies kādu brīdi neesam, tikai apmainījušies ar dažām ziņām par Šopenhaueru. kkad naktī no konča pārradās bij.vīrs.
7dien beidzot izgulējos. aizbraucu uz stalli. viss drausmīgi pelēks un dubļains. likās, ka zirgs priecājas mani redzēt. beidzot nomazgāju viņam dibenu un uzkāpu tāpat bez segliem iziet mazu līkumiņu. rikšos likās, ka varbūt viegli pieklibo ar labo priekškāju. bļe. pēc tam braucu mājās un pa ceļam atkal apraudājos - pati nezinu par ko. atbraucu vēl raudoša. pārģērbos un bij.vīrs aizveda mani uz Niedrāju. bija jau tumšs, apgājām apkārt un es ielīdu ūdenī. tas laikam ir labākais, kas ar mani šonedēļ notika. drusku atlaida trauksmi un man uzradās mazliet enerģija un interese par dzīvi un ziemassvētkiem. sāku rosīties pa māju, rakņājos pa pārtikas skapīti. vispirms konstatēju, ka indijas rieksti ir pilni ar kožu kāpuriem. un tad mani ļoti pārbiedēja pele, kura izleca no skapīša man virsū (man nav bail no pelēm, es sabijos no tā, ka man pēkšņi kaut kas nesaprotams lec virsū). beidzot mazliet uzziemassvētkojām māju - ar egļu zariem vāzē un lampiņām.
Current Mood: vajadzētu gulēt
Current Music: vis klus
|
December 21st, 2024
|
|