Lūk, šis arī ir kaut kas vienreizējs: : http://www.ziedot.lv/lv/project/1500/sw edbank
Īsumā pārstāstot, puisis Ainars pirms pusotra gada lecis ūdenī uz galvas nepazīstamā vietā, mugurkaula lūzums, paralīze, parastais stāsts. Piedevām puisis ir no bērnu nama, bez tuviniekiem u.t.t. Bēdīgi.
Ārstniecība ritējusi veiksmīgi, radusies cerība, ka puisis varēšot staigāt. Tiktāl viss skaidrs.
Bet! "Neskatoties uz to, ka Ainars ir bijis mediķu uzraudzībā, viņam ir radušies smagi izgulējumi, veiktas 4 operācijas to ārstēšanai. Šajā vasarā, pēc atkārtotas rehabilitācijas, Ainaram atkal tika atklāti 5 jauni izgulējumi - šoreiz ļoti plaši, kas steidzami jāoperē. Ja nekavējoties netiks veikta operācija, Ainaram nāksies amputēt abas kājas. Vienas operācijas izmaksas vidēji ir 8884 lati. Piecas operācijas kopā izmaksās vismaz 44 420 latu."
Nē, nu mīļie draugi, "atklāti 5 jauni izgulējumi"! Tas ir kā - atklāti?! Pēc vairāku mēnešu gulēšanas kāds iedomājās puisi pavelt uz sāna uz paskatīties, kas darās ar viņa muguru un kājām? Izgulējumi "neatklājas", tie rodas lēnām un pakāpeniski, ar tiem, protams, ir smagi jācīnās, tas ir ikdienas darbs - slimnieku grozīt, bīstamās vietas masēt, u.t.t., utjpr. Un pie labas kopšanas izgulējumi nerodas, ja nu kāda maza čūliņa, ko ar rūpīgu kopšanu var atkal sadziedēt. Veciem cilvēkiem izgulējumi rodas daudz vieglāk - plāna, slikti apasiņota āda. Ar sliktu kopšanu nolaist jaunu slimnieku burtiski līdz kliņķim un tad operēt par 44 tūkstošiem?
Puiša, protams, žēl, bet šis piemērs lieliski ilustrē to, kas notiek medicīnas sistēmā.
Īsumā pārstāstot, puisis Ainars pirms pusotra gada lecis ūdenī uz galvas nepazīstamā vietā, mugurkaula lūzums, paralīze, parastais stāsts. Piedevām puisis ir no bērnu nama, bez tuviniekiem u.t.t. Bēdīgi.
Ārstniecība ritējusi veiksmīgi, radusies cerība, ka puisis varēšot staigāt. Tiktāl viss skaidrs.
Bet! "Neskatoties uz to, ka Ainars ir bijis mediķu uzraudzībā, viņam ir radušies smagi izgulējumi, veiktas 4 operācijas to ārstēšanai. Šajā vasarā, pēc atkārtotas rehabilitācijas, Ainaram atkal tika atklāti 5 jauni izgulējumi - šoreiz ļoti plaši, kas steidzami jāoperē. Ja nekavējoties netiks veikta operācija, Ainaram nāksies amputēt abas kājas. Vienas operācijas izmaksas vidēji ir 8884 lati. Piecas operācijas kopā izmaksās vismaz 44 420 latu."
Nē, nu mīļie draugi, "atklāti 5 jauni izgulējumi"! Tas ir kā - atklāti?! Pēc vairāku mēnešu gulēšanas kāds iedomājās puisi pavelt uz sāna uz paskatīties, kas darās ar viņa muguru un kājām? Izgulējumi "neatklājas", tie rodas lēnām un pakāpeniski, ar tiem, protams, ir smagi jācīnās, tas ir ikdienas darbs - slimnieku grozīt, bīstamās vietas masēt, u.t.t., utjpr. Un pie labas kopšanas izgulējumi nerodas, ja nu kāda maza čūliņa, ko ar rūpīgu kopšanu var atkal sadziedēt. Veciem cilvēkiem izgulējumi rodas daudz vieglāk - plāna, slikti apasiņota āda. Ar sliktu kopšanu nolaist jaunu slimnieku burtiski līdz kliņķim un tad operēt par 44 tūkstošiem?
Puiša, protams, žēl, bet šis piemērs lieliski ilustrē to, kas notiek medicīnas sistēmā.
Comments
+1
tajā pat laikā - droši vien sāktos atrunas ar personāla trūkumu un esošā personāla nemotivētību atalgojuma dēļ...
tajā pat laikā - droši vien sāktos atrunas ar personāla trūkumu un esošā personāla nemotivētību atalgojuma dēļ...
Vai "bijis mediķu uzraudzībā" nav jālasa tā, ka kopts mājas apstākļos, un ar ārstu sazinājušies tikai šad un tad. Piemēram, tagad, kad "atklāti 5 izgulējumi"? Jo, ja būtu ārstēts slimnīcā, tad diez vai būtu lietots formulējums "bijis mediķu uzraudzībā". Bet tas tikai mans imho, protams.
to būtu interesanti zināt. bet, ņemot vērā, ka viņš ir bārenis bez tuviniekiem, visticamāk, bijis ievietots kādā pansionātā. jebkurā gadījumā mediķi un/vai sociālā aprūpe ir vainojami pie notikušā.
tiešām brīnums, ka jaunam cilvēkam tik smagi izgulējumi - iespaidīga nolaidība aprūpē.
kā var cilvēku operēt un pēc tam vienkārši nelikties ne zinis, pie tam tik ilgi būt pofigā, ka jaunajam cilvēkam draud kāju amputācija?! iespaidīgi nudien. man liekas, ka viņam tagadiņ ir jāsūdz tiesā visi pēc kārtas.
kā var cilvēku operēt un pēc tam vienkārši nelikties ne zinis, pie tam tik ilgi būt pofigā, ka jaunajam cilvēkam draud kāju amputācija?! iespaidīgi nudien. man liekas, ka viņam tagadiņ ir jāsūdz tiesā visi pēc kārtas.
(Reply to this) (Thread)
Kā tad. Ja viņam būtu labi un dārgi advokāti. Amerikā šādi grūtdieņi pa pakšiem visu aizmirsti mirst kudiš biežāk, nekā visa veida eiropās, par mūsu postsovjetisko sistēmu pat nerunājot.
advokāti jau saož kur ir peļņa un šādos gadījumos bieži gatavi strādāt uz procentiem no pietiesātā, sākumā nesaņemot neko.
ai, bet ne jau par to ir stāsts.
ai, bet ne jau par to ir stāsts.
Par klaju spīdzināšanu cietumā, ja atmiņa neviļ, Eiropas tiesa piesprieda valstij ap 7000Eur. Nav pie mums ameriku, nav.
Vidējie piespriestie cipari ir 2000 - 5000EUR, dikti jau nu interesanti advokātiem:))
Vidējie piespriestie cipari ir 2000 - 5000EUR, dikti jau nu interesanti advokātiem:))
Mīnuss visā šajā ir tāds, ka tas piesauktais Ainars ir mūsējais. Var jau būt, ka kļūdos, taču tajās pašās tik ļoti savienotajās valstīs viņš jau sen būtu izbeidzies.
(Reply to this) (Parent)
Mnjā, izgulējumus nav dienvidpolu atklāt. No citas puses - parasti tā ir viena/divu konkrētu cilvēku, aprūpējošo medbrāļa/medmāsas vaina ar visām tām viņu slodzēm un algām, kas ir zem iztikas minimuma. Skaidrs, ka par tāda bāreņa pieskatīšanu neviens dzeramnaudas nedod, kamēr par citiem dod. Tad nu arī bārenim tiek ap 1% no kopējās uzmanības - proti, tik, cik novākt pašu smirdīgāko un apskatīties, vai nav nomiris. Manuprāt, normāli, ne labā nozīmē, bet normas nozīmē, pieļauju, ka tādu ir simtiem, ja ne tūkstošiem.
(Reply to this) (Thread)
bet tā nedrīkst būt norma, arī pie tik mazām naudām ne! Un, ja mēs vienmēr visas cūcības attaisnosim ar mazām algām, tad viņas nekad arī nekļūs lielākas.
tā ir necilvēcība.
tā ir necilvēcība.
Neko neattaisnoju ar mazām algām. Attaisnoju ar to, ka ne jau tamdēļ par visa veida sanitāriem un medmāsām pamatā cilvēki iet, ka tas ir viņu sirds aicinājums, jo nav kur likt pilnīgi nodrošināto brīvo laiku. Cilvēkiem ir žūkšņiem problēmu, citas, iespējams, muļķīgas prioritātes - ko dot bērniem vakarā ēst, piemēram.
Par vienu gan esmu izbrīnīts. Ja kaut pusi tā spara, kas tiek visa veida kaķiem un suņiem veltīts, "turīgais vidusslānis" veltītu ciltsbrāļiem, tad šitādu situāciju ar izgulējumiem būtu mazāk.
Par vienu gan esmu izbrīnīts. Ja kaut pusi tā spara, kas tiek visa veida kaķiem un suņiem veltīts, "turīgais vidusslānis" veltītu ciltsbrāļiem, tad šitādu situāciju ar izgulējumiem būtu mazāk.
Noturējos nekomentējot, gan jau manā vietā to izdarīs cilvēki kaut kad vēlāk, vai arī neizdarīs, pofig.
Tā nav (tikai) medbrāļu/medmāsu vaina, bet sistēmas vaina - antidecubitus matracis, kas ļoti lielā mērā novērš izgulējumu rašanos maksā pārsitms latus un tāds ir nepieciešams jebkuram guļošam pacientam.
Iedomājos par Tavu mammīti - vai viņai tāds ir? Tiešām ļoti palīdz.
Personīgi pat vairāk par nevīžīgu attieksmi kaitina neloģiskums, kad jāatrod tūkstoši operācijām, bet novērst to varētu ar pārsimts latu ieguldījumu. Un publiski par to neviens nerunā, vien Gruntmanis, bet uz viņu sistēmā iesaistītie skatās kā uz citplanētieti.
Personīgi pat vairāk par nevīžīgu attieksmi kaitina neloģiskums, kad jāatrod tūkstoši operācijām, bet novērst to varētu ar pārsimts latu ieguldījumu. Un publiski par to neviens nerunā, vien Gruntmanis, bet uz viņu sistēmā iesaistītie skatās kā uz citplanētieti.
Jā, manai mammai ir īstā slimnieku gulta ar maināmiem augstumiem un paceļamu galvgali, un speciālo matraci. Nopirkām jau pirms 6 gadiem, kad papus palika uz gultas. bet viņš negulēja ilgi. Bez tās gultas būtu ļoti grūti, man mugura nav īsti vesela un, ja būtu jācilā un jāgroza saliekušamies deviņos kreņģeļos, es diez vai pat tiktu galā. Vai galīgi saksropļotu sevi. Bet saprotams, ka visi tādu iegādāties nevar, bija tiešām ļoti dārga.
(Reply to this) (Parent)
|
ar tiem izgulējumiem tā, ka citreiz pie labākās gribas sanitārs/medmāsa to fiziski nespēj novērst.
Studiju laikos piestrādāju traumatoloģijas nodaļā, kur bija tādi, kas ar močiem krituši, nepazīstamos ūdeņos lekuši un t.t. Nodaļa liela, ja nemaldos kādas ~30 palātas, katrā vismaz trīs cilvēki. Es nācu strādāt uz nakts dežūrām, kad pa visu stāvu paliekam divas māsiņas un es, viens sanitārs. Māsiņas kā likums gāja gulēt, jo bija pēc dienas maiņas, bet man bija jāķeras pie gaiteņu mazgāšanas..un, ik pa 3 stundām jāgroza nekustīgie. Te nu jautājums, cik es tāds skuķis fiziski spēju izgrozīt?
Sākumā acis pārgriezusi centos pēc tīrākās sirdsapziņas, bet tad sarāvu muguru un sapratu, ka sistēmu nav manos spēkos mainīt.
Tie pie kuriem tuvinieki nāca ļoti reti, vai kurus radinieki jau bija savā prātā norakstījusi, tie puva acu priekšā. Tā tas notika. Nedomāju, ka tagad kaut kas ir diži mainījies.
Studiju laikos piestrādāju traumatoloģijas nodaļā, kur bija tādi, kas ar močiem krituši, nepazīstamos ūdeņos lekuši un t.t. Nodaļa liela, ja nemaldos kādas ~30 palātas, katrā vismaz trīs cilvēki. Es nācu strādāt uz nakts dežūrām, kad pa visu stāvu paliekam divas māsiņas un es, viens sanitārs. Māsiņas kā likums gāja gulēt, jo bija pēc dienas maiņas, bet man bija jāķeras pie gaiteņu mazgāšanas..un, ik pa 3 stundām jāgroza nekustīgie. Te nu jautājums, cik es tāds skuķis fiziski spēju izgrozīt?
Sākumā acis pārgriezusi centos pēc tīrākās sirdsapziņas, bet tad sarāvu muguru un sapratu, ka sistēmu nav manos spēkos mainīt.
Tie pie kuriem tuvinieki nāca ļoti reti, vai kurus radinieki jau bija savā prātā norakstījusi, tie puva acu priekšā. Tā tas notika. Nedomāju, ka tagad kaut kas ir diži mainījies.
(Reply to this) (Thread)
(māsiņām būtu nevis pēc dienas darba jāiet gulēt (un jāsaņem atalgojums par "nakts darbu"), bet gan jāstājas arodbiedrībā un visiem kolektīvi jāiet močīt Veselības ministrija un citas iestādes, kuru kompetencē būtu šīs lietas savest kārtībā.)
jā, māsiņai maksā par diennakti un diennakts arī jāstrādā. pēc tam ir 3 diennaktis brīvas (ja strādā vienu slodzi). mana mamma bija māsiņa tuberkulozes dispanserī Ernestīnes ielā, kad biju maza. neatceros, ka viņa būtu tur naktīs gulējusi, nāca vienmēr pārgurusi no diennakts dežūrām, tiešām to laiku nostrādājusi.
tas, ka tā ir izplatīta sistēma, nenozīmē, ka tā nav nejēdzīga. negulēt diennakti ir veselības bojāšana un uzprasīšanās uz kļūdām
Jā, bet ne tikai. Mana māsa strādā slimnīcā, 4 darbos vispār, visi no tiem saistīti ar medicīnisko aprūpi. Tā nav TIKAI sistēmas vaina, bet, šķiet, tu to saproti. Viņa mūždien ārdās par to, kādā stāvoklī medicīnas darbinieki bieži vien mēdz novest pacientus, arī ar spinālajiem ir sanācis daudz darīšanas. Nav 30 spinālie pacienti uz vienu medmāsu, nav. Problēma galvenokārt ir tāda, ka medmāsām, neatkarīgi no algas (kas daudzviet, piemēram, Stradiņos nemaz nav tik maza), visbiežāk vienkārši ir slinkums savu dirsu piecelt un izdarīt kaut ko. Vai arī viņai nav ne jausmas, kas būtu jādara, lai gan skolas ta;cu it kā pabeigusi. Situācija ar personālu ir dramatiska, bet tas nav tikai naudas jautājums, galvenokārt tas ir [neesošās] personiskās morāles jautājums.
Sistēmas galvenā problēma ir tāda, ka atnāk MADEKKI, padzer kafiju/konjaku ar galvenajiem ārstiem, noklausās stāstus par to, cik viss ir kruta pie viņiem, un iet prom. Nemiera cēlājus, ja izdodas noskaidrot, kuri tie ir, vienkārši atlaiž un turpina tālāk kolektīvi urbināt degunus.
Sistēmas galvenā problēma ir tāda, ka atnāk MADEKKI, padzer kafiju/konjaku ar galvenajiem ārstiem, noklausās stāstus par to, cik viss ir kruta pie viņiem, un iet prom. Nemiera cēlājus, ja izdodas noskaidrot, kuri tie ir, vienkārši atlaiž un turpina tālāk kolektīvi urbināt degunus.
Paldies! Beidzot kāds pasaka to, ko es nojautu, bet nevarēju apgalvot, nezinot situāciju "no iekšpuses". Lai gan pati to pieredzēju tajās 3 slimnīcas dienās ar mammu pēc insulta. Sanitāre (kurai galu galā biju spiesta ieņurcīt piecīti ķiteļa kabatiņā, jo līdz tam viņa par mammu ne zinis nelikās) ne tikai negribēja neko darīt, bet - neprata! Es pati atnesu visus kopšanas līdzekļus, bet viņa vispār nezināja, kas ar tiem darāms.
Un otrs vērojums. Man pie mammas tagad uz māju nāk 2 kopējas. Viena pastāvīgi, otra ir tāda rezerves, laiku pa laikam. Tā otra strādā slimnīcā par sanitāri. It kā jauks, izpalīdzīgs, sirsnīgs cilvēks. Viņai ir 3 mazi sunīši mājās, tie kabatas formāta. Runājam par tiem sunīšiem, par ārā vešanu un tā. Saka, viņi nav vienmēr jāizved, iemācījušies nokārtoties uz paladziņa (nu, tie slimnieku uzsūcošie paladziņi). Es saku, - bet tas taču baigi dārgi sanāk! Viņa - nē, atnesot taču no darba....
Un otrs vērojums. Man pie mammas tagad uz māju nāk 2 kopējas. Viena pastāvīgi, otra ir tāda rezerves, laiku pa laikam. Tā otra strādā slimnīcā par sanitāri. It kā jauks, izpalīdzīgs, sirsnīgs cilvēks. Viņai ir 3 mazi sunīši mājās, tie kabatas formāta. Runājam par tiem sunīšiem, par ārā vešanu un tā. Saka, viņi nav vienmēr jāizved, iemācījušies nokārtoties uz paladziņa (nu, tie slimnieku uzsūcošie paladziņi). Es saku, - bet tas taču baigi dārgi sanāk! Viņa - nē, atnesot taču no darba....
(Reply to this) (Parent)
Man no sjii staasta noskjebinaaja duusju, bet es tomeer turos pie uzskata, ka med. personaalam IR JAAVEIC obligaatos nepieciesjamos t.sk. profilaksitskos pienaakumus, kas nodrosjina, ka pacients (!!) nesapuust (!!!) personaala acu prieksjaa. Ja ir jautaajums par atalgojumu... maini darbu,
(Reply to this) (Thread)
kā var nesaprast, ka jautājums par atalgojumu nav par to, ka "man maz maksā, tāpēc es negrozu", bet tāpēc, ka cilvēki neiet strādāt tik smagu un slikti atalgotu darbu, kā rezultātā ir viena pārgurusi medmāsa, kur vajadzētu piecas labi motivētas. viens to piecu darbu fiziski un morāli nevar paveikt. ar šitiem padomiem "maini darbu" - neatliks arī tā viena, kas raujas par pieciem
(Reply to this) (Parent)
Nesen aptvēru, ka tieši veselības topiku dēļ manas līdzšinējās a la sociālā palīdzības gaitas visgrūtākās ir bijušas tieši neredzīgo pansionātā. Nevis tāpēc, ka tie cilvēki nevar redzēt un nekad nevarēs, bet citu veselības topiku dēļ. Visi ar briesmīgiem zobiem, jo nav uz vietas vairs zobārsta un jāiet pie dārgā, privātā, ko daudzi nevar atļauties. Onkulis, kurš jau tā bija tik skumjš un dusmīgs par savu situāciju (zināja un iepazīstoties nosauca datumu, stundu, minūti, kurā pirms gadiem 20 ievests pansionātā uz palikšanu), pansionātā bija palicis bez kājas. Sācies kaut kāds iekaisums, bet daktere nedēļu nav nākusi skatīties un perosonāls dusmojies par regulārajiem atgādinājumiem, jo viņi paši tur neko nevarēja darīt. Pusei no viņiem nagu sēnītes. Milzīga nepieciešamība pēc zobu protēzēm. Un tā tālāk.
Bet es kaut kā par to vairs nedusmojos, un to mainīja mana personīgā situācija. Ja es dzīvotu pirms gadiem 2000, kad sabiedrības morālās normas un uzskati nemaz nebija TIK atšķirīgi, es šobrīd, visticamāk, būtu spitālīgā sieva, kas sēž ceļa malā un ubago. Trakā, izstumtā un tā tālāk. Tas ir bez pārspīlējumiem. Tāpat būtu ar daudziem citiem slimajiem, kas ātri vien nomirtu (ne tikai medicīnas attīstības iemeslu dēļ).
Cilvēktiesības ir skaista ilūzija. Bet ir labi, ka mēs uz to visu laiku tiecamies, tā ir kaut kāda cerība un degsme, kas palīdz kaut ko mainīt.
Bet es kaut kā par to vairs nedusmojos, un to mainīja mana personīgā situācija. Ja es dzīvotu pirms gadiem 2000, kad sabiedrības morālās normas un uzskati nemaz nebija TIK atšķirīgi, es šobrīd, visticamāk, būtu spitālīgā sieva, kas sēž ceļa malā un ubago. Trakā, izstumtā un tā tālāk. Tas ir bez pārspīlējumiem. Tāpat būtu ar daudziem citiem slimajiem, kas ātri vien nomirtu (ne tikai medicīnas attīstības iemeslu dēļ).
Cilvēktiesības ir skaista ilūzija. Bet ir labi, ka mēs uz to visu laiku tiecamies, tā ir kaut kāda cerība un degsme, kas palīdz kaut ko mainīt.
(Reply to this) (Thread)
tu esi optimiste. es tomēr sliecos domāt, ka cilvēkiem vienkārši pirmkārt būtu jādara savs darbs labi.
man atkal likās, ka šajā jautājumā esmu skarba reāliste. : ) nu, bez viltus cerībām.
piekrītu, darbs jādara labi. bet nesen sapratu, ka es nevaru to ne teikt, ne prasīt, jo pati līdz šim un vēl pagaidām strādāju darbu, kas nav saistīts ar rūpēm par cilvēkiem. datori, stratēģijas, tehnoloģijas un tā. bez emocijām un attiecībām (neskaitot sadzīviskās). darbs jādara labi, visam jābūt pareizi un tā. bet pietika kaut reizi zupas virtuvē aiziet palīdzēt vai kaut ko citu mazu padarīt tur, kur attiecības ar cilvēkiem un rūpes par viņiem ir daļa no pienākumiem, lai kaut kādas ilūzijas zustu. ir nenormāli grūti saglabāt vienlīdzīgu vai vismaz minimālu rūpību pret visiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par emocionālo attieksmi.
mani arī kaitina nolaidība, klaja neizdarība un tas, ka no tā cieš cilvēki, it sevišķi nevarīgie - tā nedrīkst būt un tam nav attaisnojumu. bet tādās drusku mazākās lietās mani tracina, cik es mēs esam kļuvuši neiejūtīgi un prasīgi (pieprasīgi) pret citiem, sevišķi pret ārstiem (arī pret politiķiem, bet tas gan ir pilnīgi cits stāsts, kurā negribu tagad brist). man liekas, ka mēs paši (kāds abstrakts cilvēku kopums) neviens nevarētu ilgāk kā vienu dienu nevarētu labi padarīt, piemēram, ārsta darbu (runājot par to daļu, kas necik nav saistīta ar specifiskām zināšanām).
cilvēka dabā ir kāpumi un kritumi, no kā izriet tas, ka tas izpaužas arī darba kvalitātē. nedrīkst būt galējības, neizdarība, ekstrēmi gadījumi. bet citādi, man liekas, mēs no medicīnas sistēmas gaidām to, kas ir iluzors un nekad nebūs sasniedzams. daudz var vēl uzlaboties, ir ļoti svarīgi veicināt veselības aprūpes pieejamību, it sevišķi sociāli neaizsargātajos slāņos, bet tas, ko mēs gribam un pat pieprasām, ir daudz vairāk, nekā reāli ir un būs jebkad pieejams.
un vai vispār ir kāda valsts pasaulē, kur nav škandālu un šausmu stāstu par gana daudziem dizāsteriem medicīnā?
bet, zini, kā, es nekašķējos un man šķiet ļoti labi un svarīgi izcelt tādus gadījums kā Tevis augstāk rakstītais, jo tā mēs varam vismaz mēģināt palīdzēt tiem, kam baigi draņķīgi.
piekrītu, darbs jādara labi. bet nesen sapratu, ka es nevaru to ne teikt, ne prasīt, jo pati līdz šim un vēl pagaidām strādāju darbu, kas nav saistīts ar rūpēm par cilvēkiem. datori, stratēģijas, tehnoloģijas un tā. bez emocijām un attiecībām (neskaitot sadzīviskās). darbs jādara labi, visam jābūt pareizi un tā. bet pietika kaut reizi zupas virtuvē aiziet palīdzēt vai kaut ko citu mazu padarīt tur, kur attiecības ar cilvēkiem un rūpes par viņiem ir daļa no pienākumiem, lai kaut kādas ilūzijas zustu. ir nenormāli grūti saglabāt vienlīdzīgu vai vismaz minimālu rūpību pret visiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par emocionālo attieksmi.
mani arī kaitina nolaidība, klaja neizdarība un tas, ka no tā cieš cilvēki, it sevišķi nevarīgie - tā nedrīkst būt un tam nav attaisnojumu. bet tādās drusku mazākās lietās mani tracina, cik es mēs esam kļuvuši neiejūtīgi un prasīgi (pieprasīgi) pret citiem, sevišķi pret ārstiem (arī pret politiķiem, bet tas gan ir pilnīgi cits stāsts, kurā negribu tagad brist). man liekas, ka mēs paši (kāds abstrakts cilvēku kopums) neviens nevarētu ilgāk kā vienu dienu nevarētu labi padarīt, piemēram, ārsta darbu (runājot par to daļu, kas necik nav saistīta ar specifiskām zināšanām).
cilvēka dabā ir kāpumi un kritumi, no kā izriet tas, ka tas izpaužas arī darba kvalitātē. nedrīkst būt galējības, neizdarība, ekstrēmi gadījumi. bet citādi, man liekas, mēs no medicīnas sistēmas gaidām to, kas ir iluzors un nekad nebūs sasniedzams. daudz var vēl uzlaboties, ir ļoti svarīgi veicināt veselības aprūpes pieejamību, it sevišķi sociāli neaizsargātajos slāņos, bet tas, ko mēs gribam un pat pieprasām, ir daudz vairāk, nekā reāli ir un būs jebkad pieejams.
un vai vispār ir kāda valsts pasaulē, kur nav škandālu un šausmu stāstu par gana daudziem dizāsteriem medicīnā?
bet, zini, kā, es nekašķējos un man šķiet ļoti labi un svarīgi izcelt tādus gadījums kā Tevis augstāk rakstītais, jo tā mēs varam vismaz mēģināt palīdzēt tiem, kam baigi draņķīgi.
jā, tas viss tā ir, vienkārši medicīna ir tāda īpaša profesija, kur nevajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri nav apveltīti ar empātiju un kaut kādiem ideāliem. protams, ka arī pacienti ir dažādi, un, droši vien, gadās tādi, ko gribas ar spilvenu nosmacēt, tas viss ir saprotami, bet tas nevar būt iemesls atstāt viņu neapkoptu:)
"medicīna ir tāda īpaša profesija, kur nevajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri nav apveltīti ar empātiju"
manuprāt, otrādi. nevajadzētu strādāt, ja nevar empātiju kontrolēt. jo jāārstē ir visi: patīk/nepatīk. ļoti ciniski paliek ārsti un policisti - ko var darīt? - iepazīst cilvēkus.
manuprāt, otrādi. nevajadzētu strādāt, ja nevar empātiju kontrolēt. jo jāārstē ir visi: patīk/nepatīk. ļoti ciniski paliek ārsti un policisti - ko var darīt? - iepazīst cilvēkus.
(Reply to this) (Parent)