auksts_entelekt @ :
ar tiem izgulējumiem tā, ka citreiz pie labākās gribas sanitārs/medmāsa to fiziski nespēj novērst.
Studiju laikos piestrādāju traumatoloģijas nodaļā, kur bija tādi, kas ar močiem krituši, nepazīstamos ūdeņos lekuši un t.t. Nodaļa liela, ja nemaldos kādas ~30 palātas, katrā vismaz trīs cilvēki. Es nācu strādāt uz nakts dežūrām, kad pa visu stāvu paliekam divas māsiņas un es, viens sanitārs. Māsiņas kā likums gāja gulēt, jo bija pēc dienas maiņas, bet man bija jāķeras pie gaiteņu mazgāšanas..un, ik pa 3 stundām jāgroza nekustīgie. Te nu jautājums, cik es tāds skuķis fiziski spēju izgrozīt?
Sākumā acis pārgriezusi centos pēc tīrākās sirdsapziņas, bet tad sarāvu muguru un sapratu, ka sistēmu nav manos spēkos mainīt.
Tie pie kuriem tuvinieki nāca ļoti reti, vai kurus radinieki jau bija savā prātā norakstījusi, tie puva acu priekšā. Tā tas notika. Nedomāju, ka tagad kaut kas ir diži mainījies.
Studiju laikos piestrādāju traumatoloģijas nodaļā, kur bija tādi, kas ar močiem krituši, nepazīstamos ūdeņos lekuši un t.t. Nodaļa liela, ja nemaldos kādas ~30 palātas, katrā vismaz trīs cilvēki. Es nācu strādāt uz nakts dežūrām, kad pa visu stāvu paliekam divas māsiņas un es, viens sanitārs. Māsiņas kā likums gāja gulēt, jo bija pēc dienas maiņas, bet man bija jāķeras pie gaiteņu mazgāšanas..un, ik pa 3 stundām jāgroza nekustīgie. Te nu jautājums, cik es tāds skuķis fiziski spēju izgrozīt?
Sākumā acis pārgriezusi centos pēc tīrākās sirdsapziņas, bet tad sarāvu muguru un sapratu, ka sistēmu nav manos spēkos mainīt.
Tie pie kuriem tuvinieki nāca ļoti reti, vai kurus radinieki jau bija savā prātā norakstījusi, tie puva acu priekšā. Tā tas notika. Nedomāju, ka tagad kaut kas ir diži mainījies.