when you get a life,
you gotta live it.
you don't get to talk about it!

es esmu egoiste. privātīpašnieciska. nepacietīga. nemēdzu lūgt, bet pieprasīt. es nemainīšos.
man būtu jāapzinās, ka tas viss ir slikti un jāstrādā pie tā, lai mainos, bet es negribu.
es nespēju gribēt no dzīves un cilvēkiem mazāk par maksimumu. es sadegšu. kādu dienu.

...migrēna. otro dienu.

gribētos iemācīties necepties par lietām, kuras ietekmēt (kur nu vēl mainīt) nav manos spēkos.

vajadzētu jau uzrakstīt, par to cik labi man iet un kā es augām dienām murrāju vien, bet tik ļoti negribās.
negribās dalīties un gribās paturēt visu sev, sev vienai - to arī daru. :*

dzīvē nebiju domājusi, ka priecāšos par tekošu degunu un non-stop šķaudīšanu, bet pēc tam, kad gandrīz nedeļa pavadīta bezspēkā un bez saaukstēšanās simtomiem, esmu nopuņķojies, nošķaudījies līdz plaušu plīsumam, bet laimīgs sušļikiņš, gy

mēģinu saprast, bet nekādi nesanāk, nu nekādi!

es varu saprast, kāpēc cilvēkiem varētu vajadzēt mākleri, lai izīrētu dzīvokli, es varu saprast iemeslus, kāpēc kāds īrnieks varētu izmantot māklera pakalpojumus, bet es nekādi nespēju iedomāties argumentus/iemeslus, kāpēc potenciālais īrnieks ir ar mieru maksāt māklera pakalpojumus, kurus ir izmantojis dzīvokļa saimnieks?! o_O

šito kāds man var paskaidrot???

nē, nu, nopietni - Tev vajag pakalpojumu vienalga kāda iemesla dēļ, Tu maksā, bet kā racionāli/loģiski pamatot (šeit es tiešām gribētu parunāt par pašas sistēmas ieviešanas iemesliem, neapspriežot visas abildes no sērijas "kur aitas, tur cirpēji", nav izvēles, tāpēc arī maksāju vai tik ļoti patika dzīvoklis, ka sakodu zobus un nomaksāju to komisiju utt. - tas skaidrs tāpat) situāciju, kad dzīvokļa īpašnieks izmanto pakalpojumu, bet īrnieks par to maksā? Tas taču ir kā, piemēram, es patērēju elektrību, bet pieprasu, lai kāds cits par to maksā - kāda velna pēc, lai viņš to darītu?

un nepārprotiet - es šeit nerunāju par to, ka mākleri ir bezjēdzīga/nevajadzīga profesija - nebūt ne, es par pašu principu "lieto viens, bet maksā darījumā neiesaistīta puse"

šodien esmu niķītis, jo saaukstēšanās, kas nepamet manu miesu (precīzāk kaklu) kopš piektdienas, nav mazinājusies.
un apkures atslēgšana nemaz nepalīdz (tas vispār ir normāli atslēgt apkuri, ja naktīs vēl mēdz būt līdz pat -1? vai te arī darbojas kaut kāds vidusmēra rādītājs cik tur tās dienas?)

esmu darbā un uzsēdusies uz zālēm. redzēs, kas padosies pirmais - bacilis vai kuņģītis, jo es tā nebūšu, ha!

ja jau par pirmajiem šī gada taureņiem, tad to redzēju pirms kādas nedēļas - uz trotuāra sastingušu kā beigtu, melnu un gandrīz pati saminu, ja vien kolēģis nebūtu apsaucis! yey :/

ceru, ka tas ir kolēģa pirmais taurenis, ne mans un mans pirmais vēl ir priekšā, jo kaut kā melnu un beigtu vasaru negribās...

pārnesu mājās daļu ziedus, salieku skaisti vāzēs.

un ko jūs domājiet kaķis izdara agri šorīt no rīta, kad miedziņš nāk virsū kā nelabais un ačeles vaļā neverās?
pareizi! apgāž vislielāko vāzi, pielejot visu virtuvi sākot ar galdu un krēsliem, beidzot ar grīdu un manām čībām.


great! tieši par tādu rītu sapņoju visu gadu! :D

šogad tik daudz suminājienu, kā nevienu gadu.
tā vismaz šķiet. vai arī esmu tādā eiforijā, ka katru sveicienu uztveru dubultā jūsmīgi - nezinu! :)

katrā ziņa - PALDIES! ^__^

lai pavasaris nešķistu tik saulains, protams, kāpēc gan pilnam komplektam mani nevarētu pamocīt gudrības zobi - visi četri vienlaicīgi, kā jau vienmēr. pf

upd.: yey, ka ir ibumetīns! ^__^

nākt uz darbu 9:00 ir ļaunums - jau 16:00 gribās zem galda spirināt kājeles un no pārguruma krekstēt kā mazam bērnelim.

kur vispār cilvēki atrod visas tās kustīgās bildes/jūzerpikčas??? o_O

tiešām vienkārši uziet vazājoties internetos??? rīlī? kuram ir tik daudz laika?

viss ir labi, viss kārtībā, bet iekšā tāda rāma vienaldzība:
individuālajās pārrunās par pagājušā gada veikumu augstākais iespējamais rezultāts
kvalifikācija nokārtota ar pārliecinošu pārsvaru
nākotnes mērķi skaidri sarindoti

bet iekšā - panīkums.

nu, kāpēc nevar turēt rokas nost no tiem laikrāžiem, m?

šodien pirmo reizi mūsu kopdzīves 3 gados man kļuva bail no sava kaķa!!!

jo šodien viņš, man promejot, izskatījās kā mazs dēmonēns - niknajās acīs un spici saslietājās ausīs tiešām ir kas velnišķīgs īpaši, ja garā, melnā, parasti karaliski lauviskā spalva ir pieglauzta.

un tā viņš skatījās uz mani savā dēmoniskajā imidžā, kad es izgāju pa namdurvīm.

ļoti baisi.

piekdienāāā!

pieskarties nedrīkst apstāties