kopš ir gana silts un drīkst iziet uz lodžijas, murkatu gandrīz vairs neredz! ^__^

nu, reāli pa kaifu šogad skatīties hoķi! ^__^

te nu es esmu.
viss notiek un nenotiek nekas.
tāds bezsvara un līdzsvara stāvoklis.

ziniet, ir tik daudz sadzīves/ikdienas lietu, par kurām varētu pukstēt/kurnēt/čīkstēt, taču tās ir tik nejēdzīgas, ka žēl enerģiju tērēt pat tik daudz, lai par to uzrakstītu.

karoč - cilvēki ir lohi, esmu ļoti laimīga savā rozā burbulī. ;)

1. dzīvokļu meklēšana mani piebeigs
2. ja tā mani nepiebeigs - to izdarīs darbs.

nedaudz uzjautrinoši, cik viegli verbālajiem plūdiem atveras slūžas īsi pirms izvirduma,
cik cieši turās ciet pēc... :)

nutad, priecīgu V-dienu, susļikiņi! :)

man tik ļoti pietrūkst meiteņvakaru, kad var kopā ko pagatavot vai uzlikt sejasmaskas, padzert vienkārši tēju ar visādiem našķiem, kas sapirkti vai pasūtīti uz mājām pie filmas, nekur neskriet un mierīgi tērzēt, smieties, sataisīt muļķigas bildes vai uzgriezt skaļu mūziku un dejot pa istabvidu.

ļoti.

kādu dienu mūsu ceļi droši vien no jauna krustosies, bet šodien pareizākais lēmums ir "iztīrīt plauktus".

nejauši paliku dusmīga.

damn, kaut kas ir jādara ar to pamuļķīgo smaidiņu (jeibogu, nevaru paturēt iekšā), jo īpaši pēc nedēļas nogalēm, jo mans neadekvātais prieks darba virtuvē pirmdienas rītā ir absolūti nenoslēpjams un durās acīs kā...kā...es nezinu kā īsti kas, ja jau kolēģis uzjautrināti un nekļūdīgi konstatēja, ar ko es nodarbojos vakarnakt... protams, tas izvērtās par nepiedienīgu vārdu apmaiņu, kurā gan paķircināju, gan atsēdināju, neko nenoliedzot un vienlaicīgi neapstiprinot, taču nevienam no mums nebija ne mazāko šaubu par sarunas "priekšmetu"... :)

nedēļas vidū parasti izdodas smaidīt nepamanītākai, mikiki

tas eiro ir kaut kas vājprātīgs - nevaru apturēt šopingošanu, jo visu laiku šķiet, ka esi "ceļojumā un tās cenas jau nav īstas" :D

vecā gada liesliskākais apsveikums:
lai manas vēlmes ir autā no manām iespējām

un jaunā gada episkākā pārrakstīšanās:
ikdiena vispār ir hfui-pē-kaka!

pat nezinu, kā šito formulēt! o_O

mani nolaupīja un aizveda tik tālu no visa un tik labi, ka tagad, kad esmu atpakaļ, nezinu, kā pieslēgties realitātei.

lai gan - sākumam pietiktu arī ar pieslēgšanos darbam... :D

nu, ko, mani susļikiņi - PRIECĪGUS! ;)

ja nebūšu nošķaudījusies beigta, būšu dzīva.
jā, tā var veikties tikai man - no Rota vīrusa nagiem uz saaukstēšanās skavām.

vismaz viens labums - kolēģi tik ļoti jau pieraduši pie manas šķaudīšanas, ka vairs nesmejas par to, kā tieši es šķaudu. :D

izskatās, ka šodien susļiklistē zobu [ne]diena, tad nu es ar pa baram pasūdzēšos:
s***s gudrības zobi aug - reizē un sāp kā ellē, mļe!

freaky, FREAKY people