blond

blond @ 11:10: Paldies! Beidzot kāds pasaka to, ko es nojautu, bet nevarēju apgalvot, nezinot situāciju "no iekšpuses". Lai gan pati to pieredzēju tajās 3 slimnīcas dienās ar mammu pēc insulta. Sanitāre (kurai galu galā biju spiesta ieņurcīt piecīti ķiteļa kabatiņā, jo līdz tam viņa par mammu ne zinis nelikās) ne tikai negribēja neko darīt, bet - neprata! Es pati atnesu visus kopšanas līdzekļus, bet viņa vispār nezināja, kas ar tiem darāms.
Un otrs vērojums. Man pie mammas tagad uz māju nāk 2 kopējas. Viena pastāvīgi, otra ir tāda rezerves, laiku pa laikam. Tā otra strādā slimnīcā par sanitāri. It kā jauks, izpalīdzīgs, sirsnīgs cilvēks. Viņai ir 3 mazi sunīši mājās, tie kabatas formāta. Runājam par tiem sunīšiem, par ārā vešanu un tā. Saka, viņi nav vienmēr jāizved, iemācījušies nokārtoties uz paladziņa (nu, tie slimnieku uzsūcošie paladziņi). Es saku, - bet tas taču baigi dārgi sanāk! Viņa - nē, atnesot taču no darba....