blond

Nesen aptvēru, ka tieši veselības topiku dēļ manas līdzšinējās a la sociālā palīdzības gaitas visgrūtākās ir bijušas tieši neredzīgo pansionātā. Nevis tāpēc, ka tie cilvēki nevar redzēt un nekad nevarēs, bet citu veselības topiku dēļ. Visi ar briesmīgiem zobiem, jo nav uz vietas vairs zobārsta un jāiet pie dārgā, privātā, ko daudzi nevar atļauties. Onkulis, kurš jau tā bija tik skumjš un dusmīgs par savu situāciju (zināja un iepazīstoties nosauca datumu, stundu, minūti, kurā pirms gadiem 20 ievests pansionātā uz palikšanu), pansionātā bija palicis bez kājas. Sācies kaut kāds iekaisums, bet daktere nedēļu nav nākusi skatīties un perosonāls dusmojies par regulārajiem atgādinājumiem, jo viņi paši tur neko nevarēja darīt. Pusei no viņiem nagu sēnītes. Milzīga nepieciešamība pēc zobu protēzēm. Un tā tālāk.

Bet es kaut kā par to vairs nedusmojos, un to mainīja mana personīgā situācija. Ja es dzīvotu pirms gadiem 2000, kad sabiedrības morālās normas un uzskati nemaz nebija TIK atšķirīgi, es šobrīd, visticamāk, būtu spitālīgā sieva, kas sēž ceļa malā un ubago. Trakā, izstumtā un tā tālāk. Tas ir bez pārspīlējumiem. Tāpat būtu ar daudziem citiem slimajiem, kas ātri vien nomirtu (ne tikai medicīnas attīstības iemeslu dēļ).

Cilvēktiesības ir skaista ilūzija. Bet ir labi, ka mēs uz to visu laiku tiecamies, tā ir kaut kāda cerība un degsme, kas palīdz kaut ko mainīt.

(Reply to this) (Thread)

tu esi optimiste. es tomēr sliecos domāt, ka cilvēkiem vienkārši pirmkārt būtu jādara savs darbs labi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man atkal likās, ka šajā jautājumā esmu skarba reāliste. : ) nu, bez viltus cerībām.

piekrītu, darbs jādara labi. bet nesen sapratu, ka es nevaru to ne teikt, ne prasīt, jo pati līdz šim un vēl pagaidām strādāju darbu, kas nav saistīts ar rūpēm par cilvēkiem. datori, stratēģijas, tehnoloģijas un tā. bez emocijām un attiecībām (neskaitot sadzīviskās). darbs jādara labi, visam jābūt pareizi un tā. bet pietika kaut reizi zupas virtuvē aiziet palīdzēt vai kaut ko citu mazu padarīt tur, kur attiecības ar cilvēkiem un rūpes par viņiem ir daļa no pienākumiem, lai kaut kādas ilūzijas zustu. ir nenormāli grūti saglabāt vienlīdzīgu vai vismaz minimālu rūpību pret visiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par emocionālo attieksmi.

mani arī kaitina nolaidība, klaja neizdarība un tas, ka no tā cieš cilvēki, it sevišķi nevarīgie - tā nedrīkst būt un tam nav attaisnojumu. bet tādās drusku mazākās lietās mani tracina, cik es mēs esam kļuvuši neiejūtīgi un prasīgi (pieprasīgi) pret citiem, sevišķi pret ārstiem (arī pret politiķiem, bet tas gan ir pilnīgi cits stāsts, kurā negribu tagad brist). man liekas, ka mēs paši (kāds abstrakts cilvēku kopums) neviens nevarētu ilgāk kā vienu dienu nevarētu labi padarīt, piemēram, ārsta darbu (runājot par to daļu, kas necik nav saistīta ar specifiskām zināšanām).

cilvēka dabā ir kāpumi un kritumi, no kā izriet tas, ka tas izpaužas arī darba kvalitātē. nedrīkst būt galējības, neizdarība, ekstrēmi gadījumi. bet citādi, man liekas, mēs no medicīnas sistēmas gaidām to, kas ir iluzors un nekad nebūs sasniedzams. daudz var vēl uzlaboties, ir ļoti svarīgi veicināt veselības aprūpes pieejamību, it sevišķi sociāli neaizsargātajos slāņos, bet tas, ko mēs gribam un pat pieprasām, ir daudz vairāk, nekā reāli ir un būs jebkad pieejams.

un vai vispār ir kāda valsts pasaulē, kur nav škandālu un šausmu stāstu par gana daudziem dizāsteriem medicīnā?

bet, zini, kā, es nekašķējos un man šķiet ļoti labi un svarīgi izcelt tādus gadījums kā Tevis augstāk rakstītais, jo tā mēs varam vismaz mēģināt palīdzēt tiem, kam baigi draņķīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas viss tā ir, vienkārši medicīna ir tāda īpaša profesija, kur nevajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri nav apveltīti ar empātiju un kaut kādiem ideāliem. protams, ka arī pacienti ir dažādi, un, droši vien, gadās tādi, ko gribas ar spilvenu nosmacēt, tas viss ir saprotami, bet tas nevar būt iemesls atstāt viņu neapkoptu:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"medicīna ir tāda īpaša profesija, kur nevajadzētu strādāt cilvēkiem, kuri nav apveltīti ar empātiju"

manuprāt, otrādi. nevajadzētu strādāt, ja nevar empātiju kontrolēt. jo jāārstē ir visi: patīk/nepatīk. ļoti ciniski paliek ārsti un policisti - ko var darīt? - iepazīst cilvēkus.

(Reply to this) (Parent)