Draugi

Ja uzņēmums vai valsts saka: drošības dēļ, lasīt: mēs sagrābjam kontroli, atņemot to tev.

Google ir vismaz bik jēdzīgāks no trim lielajiem gigantiem: vismaz Edu spārnam šobrīd vēl atstāj Manifest v2 pieejamību, ar kuru var smalki ravēt nevēlamos elememtus no lapām centralizēti ārā... Visādi citādi - radījuši infrastruktūru bakendā, shadow elementus un tamlīdzīgas kodētas lietiņas, kas principā smagi apgrūtina lokālam sisadminam filtrēt nost lapās elementus, kas smagi novērš uzmanību no mācību darba.

Un tad visi "brīnās", ka jauniešiem problēmas uzmanību galvā saturēt. Like - no shit. Pašas korporācijas peļņas dēļ pārbāž klientu galvas un kabatas ar tehnosūdiem, tad pēc 20 gadiem sāk sūdzēties, ka sabiedrība tupa. Rīcība un sekas, nekas vairāk.

Mēdzu "uzsēsties" "uz lietām" ar atdevi, kas no malas varētu šķist varbūt pat neveselīga. Kad esmu kādā lietiņā iekšā, laiks pārstāj eksistēt, ķermenis pat pielāgojas - neprasa ēst, dzert un uz tualeti arī retāk, visa būtība pilnībā un ilgstoši ir nodota lietiņai. Stundām neatiet no uzdevuma un vislabākais ir tad, kad mani arī stundām nepiemeklē neviens impulss no malas.
No šī stāvokļa nav patīkami būt izrautam, tāpēc nereti ir nācies pateikt ko aplamu mīļam cilvēkam, kuram vienkārši šobrīd smadzenēs nav vieta pat tad, kad mīlu no visas sirds un vēl vairāk. Kad uzdevums jāpārtrauc, vēl stundām pa galvu kuļas lietas, var grozīt, pētīt un bakstīt to jautājumu mentāli. Uzlabot, pilnveidot, transformēt. Pārslēgšanās mēdz prasīt aktīvu piepūli un jūtiņu modificēšanu, jo cits nesapratīs, ka kožu aiz masīvā diskomforta un sapistā progresa, jo atņemts Flow State, nevis tāpēc, ka vienkārši traks jenots. ( ... tālāk ... )