| pr(i)eces veests | 19. Feb 2026 @ 11:21 |
|---|
|
iz "agresorvalsts"(c)panoramychs
tiem, kas vegetee
https://tass.ru/ekonomika/26478549 |
|
man rīt nav agri jāceļas, tāpēc šovakar es [zinātniski eksperimentālos nolūkos] palikšu augšā tik ilgi, cik vien sirds vēlas.
lasu par cepienu vienā man relatīvi zināmā [relatīvi, jo tā ir milzīga] online community par mizogīniju - ka vajag pret to cīnīties un dažādi piemēri kā tā ir izpaudusies līdz šim. es nepavisam neapšaubu tos piemērus - tam nevajadzēja notikt, bet tas notika un žēl, ka tā. savukārt man kaut kā ir paveicies, lai gan tur uzturos jau ilgāku laiku, man neko tādu nav gadījies ne novērot, ne izjust pret sevi. manā pieredzē cilvēki izturas viens pret otru labi, reizēm gadās kāds dusmīgs rupeklis - bet viņš ir rupeklis pret visiem (ne tieši pret tevi, tāpēc, ka tu esi sieviete) un reizēm arī tas pats uzvilktais rupeklis, ja tu ar viņu runā mierīgi, nomierinās.
atzūmojoties no virtuālās uz fizisko pasauli, tad arī jāsecina, ka man nav sanācis piedzīvot speciālu naidu vērstu pret mani, jo esmu sieviete (nesaku, ka tāds nepastāv vispār un nekad un ka nebūtu iespējams, ka es kaut ko neesmu pamanījusi). esmu piedzīvojusi visādas situācijas, kur bijusi gan manipulācija, gan riebīgums, bet tas nav kaut kas eksluzīvi vīriešiem piemītošs, arī es neesmu tur bez grēka. nekad neesmu situsi nevienam vīrietim pļauku vai vispār, neviens vīrietis nekad nav sitis man. senākā vēsturē esmu sastapusi tipus, kuri man ir šķituši aizdomīgi, tāpēc ar viņiem vairs netikos, ja tiktos, tad, iespējams, piedzīvotu visādus brīnumus. neskatoties uz manu filtru, bija viens nepatīkams gadījums, kad es bailēs ieslēdzos tualetē un nezināju, kas notiks tālāk, izmisumā sāku caur durvīm teikt kā es tobrīd jūtos, kā rezultātā tas beidzās ar to, ka viņš man atvainojās - nesaku, ka tas liecina par kaut ko universālu, man, iespējams, atkal paveicās.
ko es vēlos ar šo teikt? laikam to, ka manā pieredzē cilvēki lielākoties pret tevi izturas līdzīgi kā tu pret viņiem - lai gan vienmēr un visur var būt izņēmumi, bet, pārsvarā, ja tu esi mierīgs, atvērts un neplāno kaut kādas mahinācijas - tad pretī saņemsi to pašu.Mūzika: Alessandro Cortini - Luna |
|
Es gribētu iemācīties rakstīt kā Armands Puče feisbukā, tikai bez speķa pīrādziņu piegaršas. Abi gali apdeguši, vidū - zelts.
Ne olimpiskais, bet tomēr.
Tikmēr rit apmēram piecdesmit ceturtā diena, kurās temperatūra nav bijusi pozitīva. Pozitīvs toties ir C-reaktīvais olbaltums manās asins analīzēs, stabili apliecinot, ka 28 gadus vecas sejas-žokļu traumas beigās vienmēr uzvar (un nevis labais).
Kvalitāte un testēšana pilnībā nokļūst mākslīgā intelekta gaļas mašīnā, un teiksim tie, kas izgatavojuši jaunā dizaina LR pases, par to var pārliecināties paši, mēģinot tās mašīnlasīt nešengenas valstīs tajos automātiskajos skeneros. Neizdosies! Toties nomaiņa par velti. Tiesa, palikām neizpratnē, ko tagad darīt ar nederīgo ETA uz Karalisti pa 19 GBP, kam tos atprasīt?
Kopā ar olimpisko ziemu mums ir arī paralimpiski energoresursu rēķini. Tik ņipri, ka pirmo reizi dzīvē elektrības piegādātājs atsūtīja tādu kā pārsteiguma un cieņas pilnu īsziņu, paužot sajūsmu par sekmīgās apmaksas faktu. Abet lūdzu, vai tad grūti!
Janvārbeigās twiterlentās pavīdēja ziņu druska par vienlaicīgu abu Estlink augstsprieguma kabeļu sinhonizācijas savienojumu sagurumu.
Te es atcerējos par savu mūžseno sapni, kura savienojumā ar faktu, ka todien ārā bija mīnus 16 Celsiji, nebija nekādas saguruma pazīmes. Nekavējoši iegādājos invertora tipa ģeneratoru mājsaimniecības energoneatkarības stiprināšanai. Un kā jums?
Maisam gals vaļā, škietami tagad ik pa 2mēnešu kārtām apmeklēsim Rīgas Krematoriju. Vai zinājāt, ka Midnight Special skan tiešām speciāli Lielajā Zālē, sevišķi, ja pavadošie dzied līdzi? Sirreāli.
Arīdzan Vivi solidarizējas ar tautas dziesmas rindām "doddieviņi kalnākāpti, ne nokalna-lejiņā" un rūpīgi modernizē Tukuma līniju. Tālāgala iedzīvotājiem sliežaizvietojuma autobuss par īpaši izdevīgām akcijas cenām, garantējot krietnas investīcijas siltajos zābakos, jo līdz savienojumpunktam dažiem jākāto 2.85km vienā virzienā. Sešos no rīta. Un vēl tak ir cilvēki, kas ņirgajas par veco ļaužu pasakām "kā mēs jaunībā uz skolu gājām"! Še tev, Anniņ, vasarsvētki. 21.gadsimta caurviju skolēns pie viena var sakātot savus ikdienišķos draudzīgā aicinājuma 14tūkstošsoļus pavisam īzī.
Bet nu jau kas vairs atlicis. Pagriezīs vēl pulksteni dienasgaismsaglabājošajā režīmā pēc pāris nedēļām, un varēs stādīt kartupeļus ģeopolitiskās neskaidrības laukos. |
|
Tā kā izskatās, ka nevienam te nav zināms, kas ir galēji labējā feministe, es mazliet palasīju par tēmu un - no tā, ko izdevās atrast līdz šim, pagaidām priekšstats, kuru ieguvu ir sekojošs: tā ir sieviete, kurai ir kādi iebildumi pret kreisajām idejām - ne tā, ka visām idejām, bet par galēji labējo viņu padara tas, ka viņa automātiski nepieņem visu komplektu, jo ir lietas, kurām viņa nepiekrīt, piemēram: sieviete, kurai rūp sieviešu tiesības un vienlaicīgi ir pret nekontrolētu nelegālo imigrāciju savā valstī - far right, vai arī sieviete, kura uzskata, ka dzimumi ir atšķirīgi - far right, vai arī - sieviete, kura uzskata, ka mātei rūpēties par saviem mazajiem bērniem [paliekot mājās] kind of makes sense - far right. So basically, sieviete, kurai ir savi uzskati - galēji labējā feministe. Tad jau tā ir laba lieta. |
| Heilung | 18. Feb 2026 @ 19:25 |
|---|
|
Redzēt šos dzīvajā Arēnā Rīga bija baisi labi!
Prieks arī mājās klausīties - klusām to noteikti nevar paveikt. Bass mājās rībina drēbes. Arēnā - miesu svešie bāleliņi un māsiņa rībināja!
https://www.youtube.com/watch?v=h1BsKIP4uYM
|
|
https://www.bbc.co.uk/news/articles/cvgj1qrqd47o
"It happened after a small demonstration by far-right feminists - who Deranque was supposed to be helping protect.." man nav gadījies līdz šim saskarties ar šādu apzīmējumu, kas ir far-right feminist, kāds zina? |
|
no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī. |
|
"Something is either a crime to everyone or not a crime.
Otherwise we end up with unelected bureaucrats arbitrarily deciding which constitutionally protected speech is unlawful and when spoken by whom.
Not saying people shouldn't be decent to everyone." |
|
Watching a Woman Comedian with your girl
https://www.youtube.com/watch?v=ctnPkhdSI_c
*
nudien izcili
When she only takes relationship advice from women on TikTok
https://www.youtube.com/watch?v=JZtXu-N3EhY |
|
Ok, mosh man vienkaarshi ir pusmuuzha kriize. Cik ilgi vinja ilgst un vai cilveeki veel jebkad peec pusmuuzha ir dveeselee laimiigi? Vai laime ir vienkaarshi jauniibas iluuzija? Un kas vispaar cilveekiem ir jaadara peec pusmuuzha - vienkaarshi jaagaida naave? |
|
Kamēr uzvelku džemperi, tikmēr Rūsiņš no šķīvja nopizģījis KARTUPELI, bet Mayu - vistas stilbiņu. Ērmi mazie bļa!
Rūsiņ - tev arī vistiņu bija jāgopī, insults tu tāds! :D |
|
Mana Rīga - tik maziņa, ka knapi savācu 10k soļus, ikdienā staigājot 30min vienā virzienā uz vilcienu. Tik maziņa, ka, aizvelkoties no Grīziņkalna līdz Andrejostai pēc attīstītajām filmiņām, nemaz 20k soļus nenoiesi un laika ziņā arī tikai pusstundu+ prasa pa sniegu putrām... Kā lai sasniedz ieteiktos 20k soļus dienā?
Rīga ir maziņa.
Bet tajā ir tik daudz auto. Kurp viņi visi brauc ar mazajā pilsētā knapi uzsilušajiem motoriem? Vai atmaksājas ekonomiski un nemateriāli - veselībā?
Auto samazina pasauli, bet lokāli to palielina, kad esi ārpus tā, jo viss pēkšņi šķiet baisi tāls un ziemas - bargākas. |
| Kaķu tētis | 17. Feb 2026 @ 14:23 |
|---|
|
Insults.
Diemžēl intīmi pazīstama kaite. Par laimi - ne uz paša ādas. Sencim bija kādi 3, katrs no viņa paņēma arvien vairāk, atstājot arvien mazāk - pavisam nejautri, kad cilvēku jau tā ikdienā nomocīja artrīti. Un tagad - tagad piekto dienu cīnos par savu kaķīti Rūsiņu. Insults uzradās pēkšņi, nokārās galviņa uz vienu pusi, pazuda prasmes gludi staigāt, actiņas šaudījās divas dienas. Kaķis noteikti dzīvoja izejoša dzēruma dullumā tās dienas. Bet situācija manāmi uzlabojas - 2x dienā dodu tablešu čupiņu un vispār - Kavet malači, 10! Beinerts sēž sarkans ar savu apaļo nulli.
Cikliskums.
Bērnībā daudz tiku mētāts pa sanatorijām - esmu uzaudzis vairāk starp mainīgiem svešajiem un svešumā, nekā starp ilgstoši savējiem savā vidē. Sencis pie manis brauca baigi reti - reizi nedēļās divās vai pat retāk. Jutos pamests, spiests būt tik par sevi. Ikreiz, kad viņš ieradās - tā bija patiesa un gaidīta svētku diena! Sanatorijā Krimulda sēdēju tālākajā smilškastē, lai skatītos, vai no gaisa vagoniņa neizkāps tētis... Pa retam jau izkāpa un tad es skrēju pretim, tiku pie limonādes un cepumiņa kāda, banāna! Svētki uz dažām stundām, pēc tam jau atkal 2 nedēļas pamestības, dzīvošana savā galvā, īsti neraizējoties par to, kas notiek "aiz loga", jo tāpat nav svarīgi - sīkumi, jo bērns jau agrā vecumā pagaršojis dzīves sūrumu, vecāka nāvi. Matene, atzīmes un pārējie sūdi uz tā fona - sūdi!
Atgriezeniskā saite.
Kad sencim sākās visi tie insulti, biju jau studentu un pastāvīgā darba gaitās. Uz dzimto pilsētu pie senča ciemos braucu baigi reti. Viņš noteikti jutās pamests. Noslēdzās. Tikai par sevi. Ikreiz, kad es ierados ciemos - viņa sejā atpazinu savu prieku bērnībā, svētkus. Vienu no tādām vizītēm Jūrmalas slimnīcā nofočēju, uzcienāju savu mīļo tēti ar alu. Tas smaids, tas skatiena siltums. Tik vienkārša lieta, bet īsti netika dots to baudīt ar savējiem - kad es pieaudzis, viņi jau prom. Tad viņš nonāca Kuldīgas slimnīcā. Biju ciemos, bet ne uz pēdējo reizi - pēdējā reizē devu priekšroku bradāšanai. Nedabūju atvadīties. Bēru procedūrās/aktivitātēs neiesaistījos, neprasīja neviens - visu tātad nokārtoja viņa izdarīgā māsa - pretmets viņam daudzās ziņās. Bik jābrīnās, ka neprasīja iesaistīties, bet nu - toreiz bezdarbā tāpat nespētu...
Mācība.
Sencis ir miris un man atliek tik ņemt vērā, ka esmu rīkojies neoptimāli, ka varēja labāk. Un skaidrs ir arī kā tieši var labāk. Bet nu, vai par citu cilvēku var parūpēties cilvēks, par kuru pašu dažreiz ir jāparūpējas? Tumsoņa tik tumsu citam spēj rādīt!? Un kā bijusī mana jokoja (ko pats biju iedomājies dienu agrāk): tu neesi kaut ko apguvis par insultu. Dzīve tev dot iespēju pamēģināt vēl.
Un es mēģinu - rūpējos un priecājos, ka dzīvs, ka situācija ievērojami uzlabojas! Prieks par apziņu - ja kaķītis būtu mūžam invalīds pēc šī - tas nekas, es tāpat viņu dikti mīlu, no rūpēm neatteiktos, pēdējās potes pakalpojumu noraidītu. Rūpes par citu. Vairāk rūpju par citu - tas man laikam ir tas apgūstamais. Bet, ja nekā apgūstama te nav - dzīvei ir sasodīta humora izjūta! Pirms gadiem pieciem sencis nomira 1. aprīlī. Vinam bija laba humora izjūta, izvēlējās pašu labāko datumu pēdējam jokam!
Fotoamatieris.
Viņš bija, es esmu. Viņš manus pašdarinātos dipus (reta lieta uz šīs pasaules) neredzēja, bet es šad un tad mēdzu atvērt ģimenes albumus ar viņa foršajām no A-Z darinātajām bildēm, kurās esam mēs visi - laimīgi un ar gaišu skatu nākotnē. Bet tad - pēkšņi satumsa. Bērnības bildes pēc manas 5. jubilejas ar milzīgo un supergardo Napoleonu - nav. Aiz tām parādās krāsainas mammas bēru bildes un viss, albums beidzas pusē. Man 6 gadiņi. Brālim - 5. Stāvam pie kapa neizpratnē, tukši skatieni... Pēc gadiem 36 pajautāju beidzot tēta māsai - kas un kā, kāpēc. Nekad nebiju šo jautājumu pacēlis. Nekad.
Vēzis ar superātrām beigām. |
| RomKOMi | 17. Feb 2026 @ 10:22 |
|---|
|
Mums ir tradīcija: katru gadu mēs ar draugiem pirmajā janvārī pārskatām liktenjironiju, pēdējos gados ar ukrainju subtitriem (viss kljuust jautraax ar subtitriem na move). no jaunmoderniem holidejiem nule pieaugushiem bērniem cienjaa ir LoveActually uz "ziemiishiem", aber uz valentiindienas paarskatu atklaata ir itālju Follemente 2025. |
| Rugeļi! | 17. Feb 2026 @ 10:24 |
|---|
|
Agrā otrdienas rītā Daugavpils novērojumu stacijā, kas atrodas pilsētas austrumos pie Ruģeļu ūdenskrātuves, sals sasniedzis 32 grādus, kas ir lielākais aukstums šorīt Eiropā un jauns 17. februāra rekords Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem iepriekšējā zemākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā reģistrēta 17. februārī, bija -30,5 grādi 1979. gadā Mērsragā.
|
| cool_stuff tool_stuff fool_stuff | 17. Feb 2026 @ 08:10 |
|---|
|
Ганнушкин П.Б. ‹‹Клиника малой психиатрии››
Группа конституционально глупых
Последним заключительным аккордом учения о конституциональных психопатиях является группа людей «конституционально-глупых». Эта группа также находится на границе между психическим здоровьем и психической болезнью; это — люди врожденно ограниченные, от рождения неумные, безо всякой границы, как.само собой разумеется, сливающиеся с группой врожденной отсталости (идиотией, олигофренией). Мы не можем здесь заниматься рассмотрением вопроса о причинах, вызывающих к жизни интеллектуальную дефектность этого рода людей. Нашей задачей.является только подчеркнуть, что среди конституциональных психопатий (в том смысле и объеме этого термина, какой ему придается в этой работе) надо отвести место и тем лицам, отличительным свойством которых является врожденная умственная недостаточность. Это именно те случаи, оценивая которые, как случаи глупости и ограниченности, мы обыкновенно не в состоянии сказать, что здесь нормально и что уже не нормально. Подобного рода люди иногда хорошо учатся (у них сплошь и рядом хорошая память) не только в средней, но даже и в высшей .школе; когда же они вступают в жизнь, когда им приходится применять их знания к действительности, проявлять известную инициативу,— они оказываются совершенно бесплодными. Они умеют себя «держать в обществе», говорить о погоде, говорить шаблонные, банальные вещи, но не проявляют никакой оригинальности (отсюда выражение «Salon bioctsinn»— салонное слабоумие). Они хорошо справляются с жизнью лишь в определенных, узких, давно установленных рамках домашнего обихода и материального благополучия. С другой стороны, сюда относятся и элементарно-простые, примитивные люди, лишенные духовных запросов, но хорошо справляющиеся. с несложными требованиями какого-нибудь ремесла; иногда даже без больших недоразумений работающие в торговле, даже в администрации.
Одной из отличительных черт конституционально-ограниченных является их большая внушаемость, их постоянная готовность подчиняться голосу большинства, «общественному мнению» («что станет говорить княгиня Марья Алексеевна!»); это—люди шаблона, банальности, моды; это тоже люди среды (Milieumenschen), но не совсем в том смысле, как неустойчивые психопаты: там люди идут за ярким примером этой среды, за «пороком», а здесь, напротив,— за благонравием. Конституционально ограниченные психопаты — всегда консерваторы; из естественного чувства самозащиты они держатся за старое, к которому привыкли и к которому приспособились, и боятся всего нового. Это — те «нормальные» люди, о которых Кюльер (Cullere) говорил, что в тот самый день, когда больше не будет полунормальных людей (demi-fous), цивилизованный мир погибнет, погибнет не от избытка мудрости, а от избытка посредственности. Это те «нормальные» люди, которых Ферри (Ferri) сравнивает с готовым платьем из больших магазинов; здесь действует только закон подражания. Как людям с резко выраженной внушаемостью, им близко, им свойственно все «человеческое», все «людские слабости» и прежде всего страх и отчаяние. Они очень легко дают реактивные состояния, вслед за соответствующими травмами; острый параиоид — после ареста и пребывания в тюрьме, острую депрессию — после потери имущества, острую ипохондрию — после страшного диагноза и т. д.
К конституционально-глупым надо отнести также и тех своеобразных субъектов, которые отличаются большим самомнением и которые с высокопарным торжественным видом изрекают общие места или не имеющие никакого смысла витиеватые фразы, представляющие набор пышных слов без содержания (хороший образец — правда, в шаржированном, карикатурном виде — изречения Козьмы Пруткова). Может быть, здесь же надо упомянуть и о некоторых резонерах, стремление которых иметь о всем свое суждение ведет к грубейшим ошибкам, к высказыванию в качестве истин нелепых сентенций, имеющих в основе игнорирование элементарных логических требований. Не лишнее подчеркнуть, что по отношению ко многим видам конституциональной глупости подтверждается изречение знаменитого немецкого психиатра, что они могут, умеют больше, чем знают (mehr kannen, als wissen), в результате чего в грубо элементарной жизни они часто оказываются даже более приспособленными, чем так называемые умные люди.
Наконец, нельзя не упомянуть здесь также и об отношении, существующем между психопатией и гениальностью (или высокой одаренностью). Здесь надо исходить из того факта, что в нерезко выраженной форме те или другие психопатические особенности присущи почти всем и «нормальным» людям. Как правило, чем резче выражена индивидуальность, тем ярче становятся и свойственные ей психопатические черты. Немудрено, что среди людей высокоодаренных, с богато развитой эмоциональной жизнью и легко возбудимой фантазией количество несомненных психопатов оказывается довольно значительным. Чтобы правильно оценить это обстоятельство, надо еще помнить, что в создании гениального произведения принимают участие два фактора: среда (эпоха) и творческая личность. Что многие психопаты именно благодаря своим психопатическим особенностям должны быть гораздо более чуткими к запросам эпохи, чем так называемые нормальные люди после сказанного понятно само собой. Историю интересует только творение и главным образом те его элементы, которые имеют не личный, индивидуальный, а общий, непреходящий характер. Творческая личность, отступая перед историей на задний план, по своей биологической ценности вовсе не должна обязательно иметь то же положительное значение, какое объективно принадлежит в соответствующей области ее творению. Спор о том, представляет ли гениальная личность явление дегенерации или прогенерации, по существу бесплоден и является в значительной мере результатом незакономерного смещения биологической и социологической точек зрения.
1 Для обозначения того же самого типа Блейлер (Bleuler) пользуется термином «die Unklaren», подчеркивая этим, что этот тип характеризуется не столько бедностью ассоциаций, сколько неясностью понятий. Блейлер считает, что здесь дело идет об отсутствии прочности ассоциативных комплексов, благодаря чему одна и та же идея в разные отрезки времени оказывается в разном ассоциативном окружении без того, однако, чтобы это последнее обстоятельство было уловлено самим пациентом. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}