|
4. Okt 2026|21:40 |
cibā nesen bija interesanta diskusija, kurā tika vienā komentārā kopsavilkts, ka Anglijas gadījumā ir bailes par kristīgās kultūras izzušanu, bet nav bailes par valodu, jo tā nav apdraudēta, kas ir taisnība. man tagad ienāca prātā viens cits aspekts, kas šobrīd ir ļoti aktuāls angļu kultūrtelpā - etniskā izcelsme.
aizgājušajā nedēļā BBC bija diskusija, kur vienā momentā tika apsriests vai vispār pastāv kas tāds kā 'etniskie angļi', resp. - bija cilvēki, kuri uzstāja, ka tu esi tieši tikpat anglis, cik vien vispār var būt, ja esi dzimis Anglijā. politiķe Suella Braverman (tumšādaina sieviete) sacīja, ka viņa ir dzimusi Anglijā, bet viņai nav te etnisko sakņu, tātad viņa nav angliete, viņai ir aziātu izcelsme. uz ko žurnālists Oli Dugmore(baltais) reaģēja sakot, ka viņa, tātad, pielīdzinot būšanu par angli baltajai ādas krāsai un tāpēc ir rasiste. kas, protams, ir reāli aplami, jo, piem, poļi vai latvieši arī ir baltie bez etniskām saknēm Anglijā un tātad nav angļi. viņi var būt Lielbritānijas pilsoņi, bet nav tas pats, kas cilvēki, kuru saknes te stiepjas gadu simtiem atpakaļ. un - ja mēs noliedzam etnicitātes pastāvēšanu, tad kā mēs varam runāt par etniskajām minoritātēm, uz kā pamata?
man nav īsti skaidrs, ko ar to mēģina panākt - par šāda tipa noliegšanu nav runas skotu vai īru gadījumā, vai tiešām angļu etnicitātes noliedzēji cer to atkārtot tik ilgi, līdz pamatnācija padosies un teiks - ok, jā, mēs nekad neesam eksistējuši, tas viss ir izdomāts? kļūst nepatīkami, jo es pieļauju, ka ir kkāds mērs, cik ilgi cilvēki var paciest, ka valsts karogs ir 'bīstams', viņu etniskās saknes 'neeksistē' un viņu vēsture ir 'pilnīgs kauns'. |
|