Par to, ko negribējās zināt/ kur ir mans satooooriiiii un zen?
Aiz izbrīna noriju svilpi un būtu makten smieklīgi, ja ne traģikomiski - biju palaidusi garām titānisko Noras X-10 un Bu- Rozītes sadursmi jautājumos par politiskajām izvēlēm, meklēt vienā vai otrā feisbukā.

dieviņtētiņ, tas ir kas?

Izbrīnīja divas lietas- NX10 putojošā ticība (?) un emocionāli buldozeriskā degsme par KPLV un tas, ka šķiet, pirmoreizi redzēju, ka Burve-Rozīte gluži cienījami izvelk maču.

Kā tieši pie šī varēja nonākt un tik žiperīgi? Kur tad lietussargi, N.? Kur ideāli? Vai nu tiešām ir tik akli, dedzīgi un kaisllatdevīgi jāseko vecajām maldugunīm, amourfou?
Kaut kādā brīdī taču pāriet tie vecie kairinātāji, pāriet, ne, nāk jauni ziedi mūsu pļavās (c) un iestājas zināma apziņa, ka ja esi balss, tev pieder vārdi, kuros mēdz ieklausīties un jābūt neeeeenormāli atbildīgam par katru pušplēsto šajā specifiskajā gaisotnē? yesbuthow yesbuthow cilvēks, kurš sort-of-plēš matus par demokrātiju, taisnību, liberālismu saiet iekš kaut kā tik konstruktā bīstama, populismiznīcībā velkoša? Tehniski saprotu, "panākumu kontekstā" droši vien gribas savu baznīciņu ap sevi vien, bet....šis gadījums līdz komiskumam devalvē agrāk pašas lietoto un kūrēto "radošās inteliģences balsi/ publisko sašutumu par jautājumu X/Y/W." Jo katrs jau mēs drīkstam un varam domāt un izvēlēties visu, ko vēlamies, sākot ar diētas veidu, dzīvesbiedriem un politiskajām pārliecībām, vien, vai nu vajag par visu mēģināt skaļrunī un pie rupora rauties, pat tad, ja šķiet, ka lielākā vai mazākā ciematā "visi tevi zina", "visi tevi skatās", "visi tevī klausās."

OMG.


p.s.
jā, bet kā? kā tas tā notiek, m?

p.p.s. un pavisam bīstami/ stulbi ir tas, ka mēs visi esam tik maz, viss tik personīgs, ka ko teikt nozīmē atraut personīgus izvirdumus un klausīties zemjostās. gribas šīm kaislībām nosūtīt dronu ar atmodinošu, acis atverošu vēsu kompresi, varbūt palīdz.